Izskatās, ka šogad būs laba raža, jo ābeles, bumbieres, plūmītes ir pilnas ar augļiem un zari nolīkuši jau tagad, kad augļi vēl nav pat nobrieduši. Tomēr dārzkopības eksperti brīdina, ka savdabīgā pavasara dēļ aktīvi ir arī kaitēkļi un cīņa ar tiem varētu nebūt vienkārša.
Latvijas Dabas fonda vides eksperti uzsver, ka kukaiņiem un citām sīkbūtnēm ir ļoti liela nozīme dabā. Ja kukaiņu nebūtu, daudzi būtiski dabas procesi izpaliktu, tāpēc var teikt, ka cilvēki savā ziņā ir atkarīgi no kukaiņiem.
Viena no labi zināmām kukaiņu lomām ir apputeksnēšana. Lielākā augu daļa bez kukaiņu palīdzības nevarētu veiksmīgi ražot sēklas vai augļus. Eiropā apmēram 30% ziedaugu apputeksnē tieši kukaiņi. Apputeksnētāji ir bites, kamenes, vaboles, mušas, tauriņi un citi kukaiņi. Arī skudras apputeksnē ziedus. Turklāt tās arī izplata augu sēklas, tādējādi vairojot dabas daudzveidību. Kukaiņi piedalās arī augsnes veidošanas un irdināšanas procesos, augu atmirušo daļu noārdīšanā. Kukaiņi, apkarojot savus dabīgos ienaidniekus, citus kukaiņus, palīdz mums tikt galā ar kaitēkļiem. Un, protams, kukaiņi ir arī barība zivīm un putniem. Taču ir kukaiņi, kas dārzu īpašniekiem sagādā raizes sezonā, kad ir svarīgi parūpēties par ražu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts agronoms Māris Narvils uzskata, ka pārbaudījums lauksaimniekiem un dārzkopjiem šogad ir ne vien sausā sezona, bet arī nopietnā kaitēkļu invāzija. Maijā, kad bija netipiski siltas dienas un naktis, veidojās ļoti labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai. Tādējādi vieniem kaitēkļiem daudzviet seko pavisam citi – vieni grauž, bet otri sūc. Jāatceras arī, ka kaitēkļu dzīves cikla straujā attīstība noved pie maksimālā iespējamā paaudžu skaita, kas maina arī to uzvedību. Feromona slazdos jau novērots, ka ābolu tinējs lido un dēj oliņas nepārtraukti, kas nav normāla parādība.
Visu interviju/rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. jūlija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!