Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Apēdīs visas miziņas

Lapas iekrāsojas skaistos toņos un pamazām atvadās no koku zariem, augļi nobriest un tiek apēsti, paliek vien laksti. Arī puķes nozied, zāle tiek nopļauta… Rudens! Piemērots laiks, lai dārziņu un māju īpašnieki sāktu komposta veidošanu, par materiālu izmantojot augu atliekas, nezāles, lapas un nopļauto zāli.

Līdz pavasarim tas trūdēs un pārvērtīsies par vērtīgu mēslojumu, ko izmantot augsnes uzlabošanai. Uz komposta kaudzes varēsiet iestādīt pa kādam ķirbim, un būs arī, kur likt saimniecībā radušos organiskos atkritumus.

Taču komposta veidošana nav tikai dārzkopju rūpe. Zaļā dzīvesveida entuziasti to gatavo arī mājās – kompostu iespējams veidot, pat ja mitināties nelielā dzīvoklītī. Un tas nemaz nav nehigiēniski, kā arī neaizņem daudz vietas.

Jāsamazina atkritumu daudzums

Atkritumu problēma ir aktuāla visā pasaulē un pamazām uzņem apgriezienus arī Latvijas sabiedrībā. It sevišķi tāpēc, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu 2020. gadā atkritumu daudzums, kas netiek šķirots un pārstrādāts, jāsamazina par 50%, savukārt 2030. gadā poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem atkritumiem.

Stikls, plastmasa un papīrs ir resursi, ko viegli šķirot un nodot pārstrādei, taču organiskie atkritumi pagaidām netiek pārstrādāti, un, ja jums nav komposta kaudzes, tie iet nešķirojamo atkritumu tvertnē. Tieši organiskie atkritumi sadaloties rada nepatīkamu aromātu un, nokļūstot šķirojamo atkritumu konteinerā, var padarīt nelietojamu (pārstrādei nederīgu) tā saturu.

Kā vēsta Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas informācija, viena mājsaimniecība dienā izmet aptuveni kilogramu atkritumu, maksa par atkritumu izvešanu tiek noteikta, rēķinot uz saimniecību pusotru kubikmetru nešķirotu atkritumu. 30–40% no visiem nešķirojamiem atkritumiem ir tieši organiskie atkritumi.

Atkritumu apjomu varam samazināt, mainot savus ikdienas paradumus – pērkot pārtiku un citus produktus bez iepakojuma vai minimāli iepakotus šķirošanai derīgos materiālos, iepērkoties retāk un iegādājoties tikai tās lietas, kas patiesi ir vajadzīgas, turklāt patērēšanai nepieciešamajā daudzumā, nevis klausot mirkļa iegribām, kā arī biežāk gatavojot maltītes mājās. Taču, gatavojot mājās, pieaug organisko atkritumu daudzums – miziņas, kauliņi, serdes. Kur tos mest, lai nepieaugtu nešķiroto atkritumu apjoms? Ja jums pašiem dārza nav, bet jūsu tuviniekiem ir lauki vai dārzs, kur dodaties paretam, turklāt esat liela ledusskapja īpašnieki, organiskos atkritumus varat noglabāt saldētavā un aizvest uz laukiem tad, kad turp dodaties, un papildināt komposta kaudzi.

Ko neapēd cilvēks, pārstrādās sliekas

Taču kompostu var veidot arī dzīvoklī, nesaldējot un nekur nevedot. Turklāt tā var iegūt vērtīgo slieku kompostu jeb vermikompostu. Zaļā dzīvesstila žurnāla Vides Vēstis redaktore Anitra Tooma slieku kompostu veido jau 10 gadu. "Esmu sarēķinājusi, ka man ir no nulles līdz 10 gramiem nešķirotu atkritumu dienā: čeki, tablešu iepakojums, maisiņi, kurus nav iespējams izskalot un nodot pārstrādei. Šķirotajos atkritumos metu visu vieglo iepakojumu. Kompostējamie atkritumi man ir līdz 300 g dienā, tātad ap diviem kilogramiem nedēļā," Anitra stāstīja Zero Wasted pasākuma lekcijā, demonstrējot savu vermikomposta gatavošanas procesu. Viņa dzīvo viena, un ir jārēķinās, ka ģimenei ar lielāku cilvēku skaitu arī atkritumu būs vairāk. Sliekām var atdot, gluži tāpat kā komposta kaudzē mest, augu valsts produktu atliekas, kartonu, papīru, kas nav glancēts, arī dabisko šķiedru audumus. Gaļu, zivis, piena produktus kompostā neliek, arī ēšanai nederīgo maizi labāk izbarot tuvējās ūdenskrātuves pīlēm, bet veco zupu atdot poda rūķim. Taču vislabāk pirkt un gatavot ēdienu tik daudz, cik apēdīsiet, lai nesabojājas un nav jāmet ārā.

Mājiņa sliekām

Lai izveidotu slieku komposta konteineru, vajadzēs divas vienu otrā ievietojamas necaurspīdīgas (jo sliekām vajadzīga tumsa) plastmasas kastes ar vāku, apmēram 0,5 x 0,5 m platas un pusmetru dziļas. Apakšējo kasti atstāj veselu, augšējai apakšā izurbj caurumiņus (30–50), pa kuriem apakšējā kastē aizplūdīs liekais šķidrums, ja tāds radīsies. Arī kastes augšā gar malu jābūt dažiem caurumiem, ka kuriem pieplūst gaiss. Kastes apakšu izklāj ar polsterējumu, kurā sliekas varēs sākt dzīvi. Tam noder sasmalcināts papīrs, kas ir nedaudz samitrināts apsmidzinot, nevis mērcējot. Sliekām patīk tumša (ne velti otrs sliekas nosaukums ir naktstārps), silta un mitra (bet ne slapja) vide. Ar šo pamatmasu piepildiet apmēram pusi vai trešdaļu kastes. Sakrājiet kompostējamo materiālu un ļaujiet tam nedaudz sadalīties (dažas dienas vai nedēļu), tad lieciet kastē, kurā pirms tam ievietotas sliekas.

Anitra stāsta, ka der visparastākās dārza sliekas, taču vermikompostēšanas sākšanai zinātāji iesaka izmantot Kalifornijas sliekas. Tās ir mazākas, un tām nav nepieciešams tik dziļi ierakties augsnē. Šīs sliekas varat iegādāties pie biohumusa ražotājiem vai arī dažas palūgt kādam, kas jau veido slieku kompostu. Sliekas diennaktī spēj pārstrādāt atkritumu daudzumu, kas ir puse no to svara, tas jāņem vērā, kad izvēlaties slieku skaitu. Ja jums ir 300 g atkritumu dienā, 150 g slieku ar tiem tiks galā divās dienās. Ja atkritumu krāsies par daudz, tie satrūdēs lēnāk, veidosies slikts aromāts un var parādīties augsnes mušiņas. Ja atkritumu kompostēšanās notiek pareizi, slikts aromāts neveidojas un slieku komposta kasti varat turēt pat virtuves stūrī, ja jums nav atsevišķas saimniecības telpas. Ja jūsu dzīvoklim ir balkons, varat sliekas turēt ārā, taču jāatceras, ka tām nepatīk aukstums un, tiklīdz vidējā diennakts temperatūra noslīdēs zem +15 grādiem, sliekas jutīsies nelāgi. Lai paātrinātu atkritumu sadalīšanos un palīdzētu sliekām efektīvāk tikt ar tiem galā, kastē var ievietot tādu kā ieraugu – speciālus trūdēšanu veicinošus mikroorganismus.

"Uzņēmumā Bioefekts mikrobiologi zinātnieces Anitas Lielpēteres vadībā ir izveidojuši dažādu specifisku mikroorganismu savienības, un viens no šādiem līdzekļiem ir Biokompostētājs, kurā uz kūdras bāzes ir nosēdinātas baktērijas, kas darbojas, aktivizējot sadalīšanās procesus kompostā," stāsta slieku komposta saimniece. Biokompostētāju iespējams iegādāties sadzīves preču veikalos, piemēram, Depo.

Ik pa laikam kompostējamā masa ir jāuzrušina, jāsamaisa, lai tai piekļūst gaiss. Sliekas kompostā vairojas, ja tām ir labi apstākļi – par to liecina masā esošās oliņas jeb slieku kokoni.

Viena vai pusotra mēneša laikā atkritumi ir pārvērtušies par trūdzemi, kuras daļa ir izlaista caur slieku organismu, veidojot vērtīgo biohumusu. Tad to pārber citā traukā, izlasa ārā sliekas un atkal no jauna taisa slieku mājas pamatmasu, kurā ievieto atpakaļ sliekas un nesadalījušos atkritumu daļu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits