Domubiedru grupas izveidotā Izdzīvošanas skola izglīto un praktiski apmāca interesentus par cilvēkdrošības jautājumiem, māca dzīvošanai dabā nepieciešamās iemaņas, organizējot pārgājienus, nometnes un kursus. Vasaras sākumā Izdzīvošanas skola rīkoja kārtējo aktivitāti tēviem un dēliem. Tas ir gandrīz divas diennaktis garš pasākums, kas notiek mežā un kas būtībā ir ne tikai mācību treniņš (kā ar minimāliem resursiem izdzīvot dabā), bet arī – un faktiski galvenokārt – piedzīvojums, kura laikā, pašiem dalībniekiem to sākotnēji nemaz nenojaušot, tiek norūdītas un daudzkārt stiprinātas tēva un dēla savstarpējās attiecības.
"Šo nometni parasti rekomendējam tēviem ar dēliem bez iepriekšējas pieredzes piedzīvojumos dabā, kā arī tiem, kuri ir piedalījušies Izdzīvošanas skolas organizētajos pārgājienos. Nometnes dalībnieki tiek iepazīstināti ar izdzīvošanas pamatprincipiem un apgūst izdzīvošanas pamatiemaņas," stāsta instruktors un viens no Izdzīvošanas skolas dibinātājiem Oskars Špickopfs un piebilst, ka nometnes mērķi ir vairāki – padarīt daudz stiprākas tēvu un dēlu savstarpējās attiecības, apgūt izdzīvošanas prasmes, pilnveidot raksturus, kā arī ļaut sajust kopīga piedzīvojuma pozitīvās emocijas.
"Manuprāt, Izdzīvošanas skola ir kas daudz vairāk par kopīgu pozitīvu piedzīvojumu. Faktiski pasākuma nosaukums ļoti precīzi raksturo tā būtību. Tas ir pārbaudījums gan dēlam, gan arī tēvam. Jo, lai arī meža nometnē kopumā bijām desmit tēvu un tikpat dēlu, proti, es nebiju tikai divatā ar dēlu, instruktoriem tomēr bija izdevies pasākumu izveidot tā, ka faktiski šajās divās diennaktīs man bija sajūta, ka man ir jāspēj izveidot savu mazo komandu – es un mans dēls –, no kā būtībā būs atkarīgs, cik labi mēs jutīsimies šīs divas diennaktis meža vidū, kā spēsim izveidot pajumti, kur pārlaist nakti, kā iegūsim uguni, uz kā pagatavot tēju un arī vakariņas. Taču galvenais izaicinājums bija tas, ka šādā situācijā es ar dēlu biju pirmo reizi – mežā, bez sakariem ar mājām (mistiskā kārtā mans telefons izslēdzās, lai gan baterija bija gandrīz pilna). Turklāt tik dziļi mežā nekad nebijām nakšņojuši divatā – es nezināju, kā mans dēls reaģēs brīdī, kad būs jārāpjas guļammaisā zem klajas debess," stāsta viens no pieaugušajiem nometnes dalībniekiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 6. septembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!