Meža dzīvei seko līdzi no attāluma

Lai gan par ģeogrāfiem stereotipiski pierasts domāt kā par tādiem, kas labprātāk brien purvus un mežus, nevis sēž pie datora, Linda Toča atzīst, ka viņu līdztekus patikai pret iešanu dabā allaž ir interesējušas vides un zemes zinātņu jomā izmantotās tehnoloģijas, datu ieguve, apstrāde un analītika un jo īpaši – tālizpētes metodes. Pēc solīdas studiju un darba pieredzes gadiem ārzemēs viņa pašlaik ir ģeotelpiskās izpētes vadītāja igauņu klimata tehnoloģiju kompānijā Arbonics. Šis jaunuzņēmums saved kopā zemes īpašniekus ar uzņēmumiem, kuri ir gatavi samazināt pašu radīto ietekmi uz vidi, maksājot par oglekļa piesaisti mežos. «Negribam iet pret ierasto mežsaimniecību, bet piedāvājam alternatīvu – bez ciršanas ir arī citas opcijas, ko darīt ar savu mežu, lai gūtu ienākumus,» skaidro Linda. Darbs Arbonics, ko viņa, līdzīgi kā daudzi kolēģi, dara attālināti, arī kļuvis par vēl vienu argumentu, lai Linda kopā ar dzīvesbiedru pārceltos atpakaļ uz Latviju.

Karšu pasaulē

Skolas laikā Lindai padevās un patika viss, līdz ar to bija pagrūti izvēlēties, kam pievērsties padziļināti. «Uzrakstīt matemātikas kontroldarbu man tomēr likās vieglāk nekā eseju literatūrā,» Linda atceras. 12. klasē viņa LU pasākumā Studenta kurpēs, kurā skolēni var ēnot studentus, vienu dienu pasekoja līdzi gan ģeogrāfijas, gan vides zinātnes programmā studējošajiem. Topošā ģeogrāfa ikdiena šķita aizraujošāka, un Linda LU sāka studēt tieši ģeogrāfiju.

Studijas ļoti patika, bet arī ļāva secināt, ka pievilcīgāka šķiet tehnoloģiju puse – ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, tālizpēte, programmatūras. Šīm interesēm atbilstošu izglītības turpinājumu Linda atrada RTU ģeomātikas profesionālajā maģistrantūrā. Jau bakalaura laikā viņa Erasmus programmā pusgadu studēja Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē, vēlāk īsākās studentu apmaiņās pabija Francijā un Spānijā, bet maģistra studiju praksi izgāja Itālijā. «Sapratu, ka internacionāla pieredze ir riktīgi forša lieta.»