Iztēlojieties pasauli pēc globālas katastrofas, kurā Jūs esat viens no nedaudzajiem izdzīvojušajiem. Ir pazudusi gandrīz visa tehnoloģija, saglabājusies tikai neliela daļa zināšanu un darba rīku, taču atgriezušās bailes dabas varenības priekšā. Tomēr cilvēks ir nolēmis cerēt un vēlas izpaust šo jaunatklāto cerību kādā fiziskā formā – bet kā tā varētu izskatīties?

Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisija aicina uz RLB Goda biedra Jāņa Streiča personālizstādi Atvasara. Baltajā zālē eksponēta meistara jaunrade, kas tapusi īpaši šai izstādei, kā arī hrestomātiskākās gleznas, ilustrējot Jāņa Streiča mākslinieciskā spektra daudzveidību.

Izstādē sastopas divas radošas personības, kuras lielu daļu sava laika velta mākslas studentu apmācībai, – zīmējot un veidojot liek pētīt cilvēka ķermeni un trenē māku attēlot to anatomiski precīzi, atbilstoši akadēmiskā reālisma tradīcijas iezīmētajai latiņai. Līdz smalkākajām niansēm pazīstamo ķermeņa vizuālo plastiku personiskajā daiļradē mākslinieces katra savā veidā pakļauj pārdomām par garīgo – to, kas piepilda prātus un dvēseles.

Pēc kļūšanas par Mākslas akadēmijas rektoru 1922. gadā, gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) vasaras sāka pavadīt Dubultos. Purvīšu ģimenes īrētā vasarnīca Gončarova ielā (tagad Aspazijas iela) atradās kaimiņos Aspazijas 1933. gadā iegādātajai dzīvesvietai. Purvītis nebija parasts atpūtnieks no Rīgas, kurš laiskojās pludmalē un baudīja kūrorta saviesīgo dzīvi. Viņš katru dienu strādāja, kļūstot par Jūrmalas vasaras ainavas daļu. Izstāde Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos sniegs ieskatu Purvīša vasarās Jūrmalā, mākslinieka iedvesmas avotos slavenajā Latvijas kūrortpilsētā un attiecībās ar savu ne mazāk slaveno kaimiņieni – dzejnieci Aspaziju.

Izstādes mākslinieki savā dažādībā un unikalitātē skaidri ataino un attaisno franču simbolisma mākslinieka Odilona Redona pausto, ka «Mākslinieks bieži padodas to materiālu vilinājumam, kas spēj paust viņa garu.» Silga Ivanova savu māksliniecisko izteiksmes veidu visērtāk pauž uz papīra, kur, mijiedarbojoties ūdenim ar akvareli un tušu, tiek atstāta brīva vieta arī nejaušībai un mirkļa brīnumam.

Dizains ir mums visapkārt, pat ja to ne vienmēr apzināmies. Tas spēlē būtisku lomu mūsu ikdienā, sākot no rīta, kad ieslēdzam savu viedtālruni, līdz vakaram, kad ērti ieguļamies gultā. Katrs priekšmets, ko mēs izmantojam, katra telpa, kurā ieejam, un katra digitālā saskarne, ar ko mijiedarbojamies, satur dizaina elementus, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, produktivitāti un pat garastāvokli.

Zanes Priedes studijā tapušās klusās dabas balstās 1990. gadu estētikā. Fotogrāfijās attēloti tam laikam raksturīgi priekšmeti un materialitāte, kas bieži vien simbolizē ilgas pēc labākas dzīves un atbrīvošanos no pelēcības, kas piemita padomijas gadiem.

Izstāde veltīta leģendārajam čehu kinorežisoram, māksliniekam Janam Švankmajeram un Evai Švankmajerovai. Godinot viņa 90. gadu jubileju un apritot 100 gadiem, kopš mākslā ienācis sirreālisms, Rotko muzejā būs skatāmas Jana Švankmajera filmu un īsfilmu skates, kā arī viņa un sievas, mākslinieces Evas Švankmajerovas oriģināldarbi, kas radīti visā viņu dzīves laikā.

TUR_telpas 2024. gada vasaras cikla Pieķeršanās struktūru nojaukšana noslēdzošā izstāde būs mākslinieka un scenogrāfa Reiņa Dzudzilo ONE WILL HEART ONE.

Jau astoto reizi Valmieras muzejā norisināsies izstādes, kas tapušas sadarbībā ar Vācijas Gīterslo apriņķa kultūras sakaru koordinatori, kuratori Dr. Silvanu Kreijeri un Gīterslo mākslinieku apvienību. Sadarbība starp Gīterslo apriņķi Vācijā un vēsturisko Valmieras rajonu pastāv kopš 1994. gada, savukārt Silvana Kreijere no 1996. gada ir partnerattiecību kultūras sakaru koordinatore. Pateicoties viņas darbam, šo gadu laikā gan Valmierā, gan Gīterslo apriņķī notikušas vairāk nekā 30 izstādes, neskaitot koncertus, simpozijus un citus kultūras pasākumus. Starptautiskās sadarbības mērķis ir sekmēt daudzveidīgu mākslas un kultūras projektu norisi, nodrošinot pieredzes apmaiņu starp Latvijas un Vācijas māksliniekiem, kā arī iespēju iepazīties ar mākslinieku daiļradi.

Ir atklāta Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas izstāde, kurā pirmo reizi plašākai publikai tiek eksponēti 35 latviešu mākslinieku 19. un 20. gadsimta darbi.

Jaunākajā personālizstādē Sākums Rīgas Porcelāna muzejā māksliniece aicina ienirt viņas pasaulē, kur vienkopus savijas māksla, dzimtas vēsture un dārza dzīve. No vecmāmiņas mantojumā saņemtās kāršu pupu sēklas Liene Mackus katru gadu stāda savā dārzā, un tās kalpo par izejas punktu pārdomām par dabu, tās bagātību, dzīvības spēku un dabisko procesu cikliskumu; par cilvēka vietu šajā dzīvības aplī, radniecības saitēm un saknēm, kultūru un tradīcijām.

Livonijas ordeņa pilī apskatāma izstāde Paslēptā pilsēta, kas iepazīstina ar senlietām, kas atrastas būvniecības objektos veikto arheoloģisko uzraudzību laikā.

Jānis Mitrēvics ir viens no pirmajiem spožajiem postmodernistiem Latvijas mūsdienu glezniecībā. Mākslinieku grupas Maigās svārstības dalībnieks. Kopš 1980. gadiem pazīstams ar savu individuālo neoekspresionisma stila glezniecību, ko gribētos salīdzināt ar brutālisma arhitektūras masu kārtojumiem, izteiksmīgu apjomu formveidi un raupju virsmas faktūru – vērienīgu un brīvu gleznojumu, izspēlētu brutalitāti krāsu triepienos, lējumos un notecējumos. Konceptuālu pieeju kā glezniecībā, tā monumentālos vides objektos, un vienlaicīgi asprātīgu ironiju.

Būs skatāma franču mākslas fotogrāfa Filipa Maržo (Philippe Margeault) izstāde Baltijas jūras piekraste franču fotogrāfa objektīvā, kas tapusi sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.