Apvienojot skaņas un attēla spēku, radīta skanoša foto izstāde IRu. Izstādes fotogrāfiju autors Lauris Vīksne. 52 fotogrāfijas uzņemtas Japānā, Tokijā un Latvijā. Izstādē skan Pūt, vējiņi!, latviešu tautas dziesma Jurjānu Andreja apdarē un Teiichi Okano un Tatsuyuki Takano dziesma Furusato. Dzied Jauniešu koris Balsis un Scatola di Voce - visi kopā un individuāli.

Mākslas galerija Museum LV priecājas izziņot, ka gleznotāja Ilze Jaunberga, pazīstama kā akadēmiskās glezniecības un sirreālisma strāvojumu apvienotāja, pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas Latvijas mākslas dzīvē ar personālizstādi O, Fortūna! Jeb cits stūra nams. «O, Fortūna, mainīga kā Mēness», rakstīja viduslaiku dzejnieki, atzīmējot kaprīzās veiksmes un likteņa dievietes Fortūnas neparedzamo, nejaušo un strauji mainīgo raksturu.

Opuss ar kārtas numuru 89 pieder gandrīz 200 gadu senajam Ziemas ceļam jeb romantisma laikmeta Franča Šūberta dziesmu ciklam Winterreise, kurš komponēts vīrieša balsij un klavierēm.

Baltijas stikla mākslas izstāde izceļ mūsdienīgu stikla kā materiāla pielietojumu, iezīmējot tā klasiskās īpašības laikmetīgā un konceptuāli idejiskajā veidolā. Mākslinieku asprātīgie risinājumi, autortehniku atradumi un stikla patiesās būtības meklējumi transformē to starpdisciplinārā kontekstā. Modernas izpausmes stiklā ataust kā atbilde dialogam ar tradicionāliem paņēmieniem un iepriekš uzkrātajiem pieredzes slāņiem. Izstādē piedalās 24 stikla nozarē aktīvi strādājošie mākslinieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcijā Rīgas Porcelāna muzejā būs izstādīti porcelāna priekšmeti no muzeja krājuma, mākslinieces un viņas ģimenes kolekcijām, kā arī deponējumi no privātpersonām. Ekspozīcijā būs apskatāmi gan mākslinieces porcelāna perioda darbi, gan vēlākajās desmitgadēs tapušie keramikas mākslas darbi.

Ciklā Paaudze norisināsies Līgas Purmales personālizstāde Pagājušo prieku dārzs, kas veltīta mākslinieces piecdesmit gadus ilgajai radošajai darbībai. Izstāde apkopo Līgas Purmales radošo veikumu pusgadsimta periodā – no agrīnām fotoreālisma kompozīcijām līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.

Būs skatāma ievērojamā franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024, kas piedāvā tuvāk iepazīt viņa daiļradi un zīmīgo ieguldījumu 20. un 21. gadsimta konceptuālās mākslas procesos.

Klāva Lora izstādes Mīts idejas pamatā ir senlatviešu mitoloģija un dievības mūsdienu sabiedrības kontekstā. Katrīnas Ģelzes izstādes Ātrs un bez žēlastības pamata vadlīnija ir procesēt mākslinieces tēva Kristapa Ģelža 2016. gada smago avāriju.

2024. gada nogales svētku priekšvakarā 20. decembrī plkst. 15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs tiks atklāta novadnieka, porcelāna virtuoza, mākslinieka Jāņa Roņa personālizstāde. Izstāde piedāvās unikālu iespēju iepazīt mākslinieka talanta plašumu un meistarību darbā ar porcelānu un citiem keramikas materiāliem.

Izstāde stāsta par tādu objektu tapšanu kā Daugavpils cietokšņa Inženieru arsenāls, Āgenskalna tirgus, Rīgas cirks, Smiltenes un Mežotnes baznīcas, Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, Liepājas Karostas teritorija, Daugavpils Dzimtsarakstu nams u. c.

Izstāde Dzimšanas diena uzsāk gada izstāžu ciklu, kurš turpināsies Rundālē, Jūrmalas muzejā, Kuldīgā un būs veltīts mākslinieka nozīmīgai jubilejai.

Gada nogalē Mākslas muzejs Rīgas birža saņēmis īpašu Ziemassvētku sveicienu no Prado Nacionālā muzeja Madridē (Spānija) – 16. gadsimta sākuma altārgleznu Svētā Ģimene ar muzicējošo eņģeli, svētajām Katrīnu un Barbaru, kas uz trim mēnešiem tiek integrēta pastāvīgajā ekspozīcijā Eiropas mākslas galerijā.

Pirmo reizi Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma mākslinieces Gajanas Agadžanjanas darbu izstāde. Šai izstādei Rīgas Porcelāna jaunā dzīve māksliniece ir apgleznojusi sava tēva, Rīgas Porcelāna rūpnīcas ilggadīgā vadošā dizainera Levona Agadžanjana (1940–1999) radītās porcelāna formas.

Izstāde Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot? stāsta, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību.

Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieces darbu retrospekcija, no kuriem lielākā daļa tiek eksponēti pirmoreiz. Darbi aptver laiku no 1966. gada līdz mūsdienām. Silvijas Ausmas Jākosones glezniecības izteiksmes veidu ietekmējušas studijas pie tādiem vecmeistariem kā Konrāds Ubāns, Boriss Bērziņš, Imants Vecozols, Eduards Kalniņš.