Grupa Krāsa ir viena no retajām apvienībām, kas liek noticēt, ka latviešu roks vēl ir dzīvs. Krāsa ir izvirzīta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons, kuras pasniegšanas ceremonija notiks 16. martā.
Daiga Barkāne (26) jeb repere Ūga uz Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons pretendē divās nominācijās – par labāko debiju un labāko hiphopa albumu.
Klajā nākusi nu jau vairs neeksistējošā dueta The White Stripes labāko dziesmu izlase. Tieši laikā, kad koncertēšana, ko gan ieraksta pārdevējs, gan klausītājs vēlētos, nevar notikt.
Koronavīrusa pandēmija ir izjaukusi ierasto lietu kārtību visās dzīves jomās. Kāds ir bijis 2020. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par svarīgākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā, dizainā un arhitektūrā.
Gandrīz pirms trīsarpus desmitgadēm manās rokās nonāca kasete ar grupas Ārprāc koncertierakstu. Tolaik vēl bija maza nojausma, kas ir pankroks, vēl jo vairāk Latvijā, nevis kaut kur ārzemēs, bet man teica, ka tieši tā to mūziku saucot, kas tur skan.
Jauno, daļēji Latvijā uzņemto režisora Alekseja Učiteļa spēlfilmu Cojs par krievu slavenāko rokzvaigzni, grupas Kino līderi, izrāda Varšavas kinofestivālā, bet Krievijā tās iznākšana uz ekrāniem vēl kavējas.
Grupa Baložu pilni pagalmi ir izdevusi albumu Uz karstām oglēm zem degošām zvaigznēm. Tas ir labākais, kas kolektīvam tapis vismaz pēdējos desmit gados.
Skaņu ierakstu restaurators, režisors un vienkārši entuziasts Mārtiņš Krastiņš (36) sācis vēsturisko latviešu ieskaņojumu izdošanu. Pirmās ir Raimonda Paula 1969. gada plates. Turpinājums – jau pavisam drīz!
Dziedātāja Ieva Kerēvica izdevusi savu pirmo soloalbumu Centerwise, kurā beidzot ļāvusies tam, kas bijis iekšā divdesmit gadu, kad viņa bijusi pazīstama lielākoties kā hitu izpildītāja.
Alfrēds Stinkuls savā autobiogrāfiskajā grāmatā Mati sarkanā vējā par hipiju dzīvi Padomju Latvijā šo laiku
neromantizē. Stāstījums ir tiešs un neizskaistināts, un tāds autors ir arī sarunā.
Cilvēki no literatūras aprindām jau runājuši par Jura Kronberga neatsveramo ieguldījumu un smago zaudējumu, viņam aizejot, bet dzejnieks bija cieši saistīts arī ar muzikālo jeb skaņu pasauli, kas zināma pat tiem, kuri burtus nepazīst.
Kā mūzikas mīļotāja sākotnēji šķietami utopiskā ideja par savu festivālu ne vien īstenojas, bet trešajā gadā par spīti visām globālajām likstām pat iegūst jaunu, starptautisku lidojumu.