Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Uldis Ķezberis

Uzbekistāna kļuvusi par džihādistu eksportētāju

Džihādistu kustība Islāma valsts (IV) paziņojusi, ka Uzbekistānas pilsonis Saifullo Saipovs, kurš aizvadītajā nedēļā Ņujorkā sarīkoja terora aktu, noslepkavojot astoņus cilvēkus, ir "viens no kalifāta kareivjiem". Apcietinājumā esošais Saipovs izmeklētājiem apgalvojis, ka uzbrukumu plānojis aptuveni gadu un viņu esot iedvesmojuši vardarbīgi IV propagandas video. Tomēr varasiestāžu rīcībā nav nekādu pierādījumu par tiešiem kontaktiem starp viņu un IV.

Maskavas jaunā seja(19)

Krievijas galvaspilsēta piedzīvo ievērojamas vizuālas pārmaiņas, kuru īstenošanai ir iztērēti milzīgi līdzekļi. Vairākums maskaviešu priecājas par metropoles uzskaistināšanu, bet pretinieki uzskata, ka Maskava ir neglābjami zaudējusi daļu savas identitātes.

Āzija sagaida neprognozējamo Trampu(5)

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien sāks gandrīz divas nedēļas ilgu turneju pa Āziju, kas būs viņa līdz šim garākā ārvalstu vizīte. 12 dienu laikā Baltā nama saimnieks vispirms piestās ASV 50. štatā Havajās un pēc tam rindas kārtībā apmeklēs Japānu, Dienvidkoreju, Ķīnu, Vjetnamu, kur viņš varētu tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un Filipīnas.

Putins Teherānā "raidīs signālus" Vašingtonai(6)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien Irānas galvaspilsētā Teherānā tiksies ar islāma republikas prezidentu Hasanu Rohanī un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Trīspusējās galotņu tikšanās laikā paredzēts apspriest reģionālos jautājumus, kā arī apdraudēto Irānas kodolvienošanos un situāciju Sīrijā, kur vairāk nekā sešus gadus turpinās karadarbība, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ultrakonservatīvā karaliste atgriezīšoties pie mērenāka islāma(3)

Ultrakonservatīvā Saūda Arābija turpina pamazām liberalizēt sabiedrību un vienu pēc otra atcelt dažādus sievietēm noteiktos aizliegumus. Karalistē pastāvošā oficiālā ideoloģija – vahābisms – strikti ierobežo sieviešu tiesības un piespiež būt atkarīgām no vīriešiem. Iesīkstējušo kārtību vēlas mainīt troņprincis Muhammads bin Salmans, kurš paziņojis par nepieciešamību Saūda Arābijai cīnīties pret reliģisko ekstrēmismu un atgriezties pie "mērena islāma". Viņa centieniem ir nopietns šķērslis – ļoti ietekmīgie garīdznieki, kas saredz draudus sabiedrības reformēšanā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kurca jaunā Austrija(5)

Tikai 31 gadu vecais Sebastiāns Kurcs ir sācis Austrijas nākamās valdības veidošanu. Ja viņam tas izdosies, tad vienmēr elegantos uzvalkos tērptais un perfekti safrizētais politiķis kļūs par pasaulē jaunāko valdības vadītāju un pirmo kādas Eiropas valsts līderi, kas pārstāv tā dēvēto millennials paaudzi (cilvēki, kas dzimuši laikā no 1980. līdz 2000. gadam). "Es vēlos jaunu politisko kultūru, jaunu politisko stilu. Es vēlos valdību, kurai ir drosme un apņēmība īstenot reālas pārmaiņas Austrijā," pēc savas nominēšanas kanclera amatam sacīja Kurcs, kura vadītā konservatīvā Tautas partija (ÖVP) uzvarēja šomēnes notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās. Neraugoties uz savu jaunību, harismātiskais Kurcs spēja uzrunāt konservatīvākos austriešus.

Taizemieši atvadījušies no mīļotā valdnieka

Ar greznu mirušā karaļa Pūmipona Adunjadēta izvadīšanas un kremēšanas ceremoniju Taizemē ceturtdien noslēdzās sēru gads. Tautā cienītais karalis Pūmipons nomira pērn 13. oktobrī 88 gadu vecumā, bet gads bija nepieciešams, lai sagatavotos viņa bērēm, kas ilgst piecas dienas. Valsts galvaspilsētas Bangkokas ielās no nelaiķa atvadījās simtiem tūkstošu melnā tērpušos taizemiešu, kuri savas vietas bija ieņēmuši jau pirms vairākām dienām. Oficiālajos bēru pasākumos, kas norisināsies arī piektdien un sestdien, piedalās vairāk nekā 40 valstu monarhi un līderi.

Karš starp senatoriem un ASV prezidentu(14)

Vairāki Republikāņu partijas politiķi nonākuši uz kara takas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, apsūdzot viņu valsts līderim nepiedienīgā uzvedībā un demokrātijas vājināšanā, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Krievijā nelabprāt piemin revolūciju(27)

Padomju laikos 7. novembris Krievijā bija ļoti īpaša diena, jo tad tika atzīmēta 1917. gada Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena (pēc vecā stila – 25. oktobrī). Svētkiem par godu Maskavā, Sarkanajā laukumā, notika pompoza militārā parāde, kuru klātienē vēroja Padomju Savienības augstākie vadītāji, bet darbaļaudis plašajā valstī baudīja brīvdienu.

Turīgākie Itālijas reģioni grib lielāku autonomiju(1)

Divu turīgu Ziemeļitālijas reģionu – Lombardijas un Venēcijas – iedzīvotāji juridiski nesaistošos referendumos svētdien pārliecinoši atbalstījuši prasību pēc plašākas autonomijas no centrālās valdības Romā, otrdien lasāms laikrakstā Diena.

Kremļa ēna krīt uz Sobčakas kandidatūru(7)

Viena no spilgtākajām Krievijas sabiedrības krējuma pārstāvēm Ksenija Sobčaka vienmēr ir pratusi atrasties starmešu gaismā. Viņa pēdējās nedēļas laikā ir kļuvusi par Krievijas medijos un sociālajos tīklos visvairāk aprunāto personu pēc tam, kad paziņoja par savu nodomu balotēties nākamgad martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās. Sobčaka vēlētājiem sevi ir piedāvājusi kā kandidāti "pret visiem".

Eiropas mafijas savienība(13)

Kamēr Eiropa izvērsusi cīņu pret terorismu, tikmēr organizētās noziedzības grupējumi gandrīz netraucēti varējuši paplašināt savus "biznesus", radot milzīgu kaitējumu ekonomikai un sabiedrībai.

Čehi gatavojas ievēlēt raibu parlamentu(1)

Raibs likumdevēju sastāvs un sarežģītas nākamās valdības veidošanas sarunas gaidāmas pēc piektdien un sestdien notiekošajām Čehijas parlamenta apakšpalātas – Pārstāvju palātas – vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru prognozē pretrunīgi vērtētā miljardiera Andreja Babiša stūrētajam populistiskajam spēkam ANO, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Pieaug plaisa starp Irāku un Kurdistānu

Irākas centrālās valdības un autonomā Kurdistānas reģiona sarežģītās attiecības šajā nedēļā sasniegušas jaunu zemāko punktu. Irākas armijas karavīri pirmdien iegāja Kirkūkas pilsētā, kuru līdz šim kontrolēja kurdu bruņotie spēki – pešmergas. Tā ir Bagdādes atbilde uz Kurdistānas valdības pagājušajā mēnesī sarīkoto konsultatīvo neatkarības referendumu, ko Irāka ir pasludinājusi par nelikumīgu.

Austrijai prognozē labējas valdības izveidi(1)

Austrijas iedzīvotāji ir izvēlējušies valsts krasu pagriezienu pa labi. To apliecina konservatīvo un galēji labējo panākumi svētdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās. Visticamāk, ka Austrijas nākamais kanclers būs tikai 31 gadu vecais Sebastians Kurcs, kura vadītā Tautas partija (ÖVP) ieguva trešdaļu nodoto balsu. ÖVP vienatnē nespēs izveidot nākamo valdību, tāpēc par konservatīvo koalīcijas partneri varētu kļūt eiroskeptiskā un pret imigrantiem noskaņotā Brīvības partija (FPÖ), kam tā būtu atgriešanās valdībā pēc ilgstošas atrašanās opozīcijā.

Pastardienai gatavi(6)

Vairākas postošas viesuļvētras, divas nāvējošas zemestrīces kaimiņzemē Meksikā un potenciālais kodolkarš ar Ziemeļkoreju licis sarosīties tiem amerikāņiem, kuri tic drīzam pasaules galam un savu dzīvi ir pakārtojuši tā, lai būtu tam gatavi. Viņi pēdējās nedēļās masveidā iepērk ilgi uzglabājamu pārtiku, dzeramo ūdeni, gāzmaskas un citas izdzīvošanai nepieciešamas lietas. Tās tiek novietotas dzīvošanai paredzētos pazemes bunkuros, kuru izgatavotājiem šis ir lielās peļņas laiks.

Igaunijā pirmo reizi vēlē 16 un 17 gadu vecie(6)

Igaunijas pilsētu un pagastu iedzīvotāji svētdien izraudzīsies cilvēkus, kuri turpmākos četrus gadus vadīs viņu pašvaldības. 2017. gada Igaunijas municipālās vēlēšanas ir īpašas ar to, ka tajās pirmo reizi var balsot 16 un 17 gadu veci jaunieši, tātad iedzīvotāji, kuri ir dzimuši XXI gadsimtā. Tāpēc politiķiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā nācās būt īpaši radošiem, lai piesaistītu sev pašus jaunākos vēlētājus, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Kremlis brīdina ASV finansētos medijus(9)

Krievijas varasiestādes brīdinājušas vairākus valstī strādājošus un ASV finansētus medijus, ka to darbība var tikt ierobežota. Tā ir Kremļa atbilde uz Savienoto Valstu it kā izdarīto spiedienu uz Krievijas valdības finansētajiem propagandas kanāliem RT un Sputņik. ASV Kongress un Tieslietu departaments izmeklē RT un Sputņik darbību Savienotajās Valstīs un to iespējamo lomu Maskavas centienos ietekmēt pagājušā gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu.

Merkele piekāpjas migrācijas jautājumā(3)

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) ar sabiedrotajiem no Bavārijas – Kristīgi sociālo savienību (CSU) – vienojušies par kopīgu nostāju ārkārtīgi jūtīgajā migrācijas jautājumā koalīcijas veidošanas sarunās ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un centrisko kreiso Zaļo partiju.

Milzīga neziņa par Katalonijas nākotni(1)

Katalonijas likumdevēji pirmdien vai otrdien gatavojas balsot par reģiona neatkarību no Spānijas. Tomēr, tāpat kā 1. oktobrī notikušo neatkarības referendumu, arī parlamenta plānoto balsojumu ir aizliegusi Spānijas Konstitucionālā tiesa. Lai nepieļautu kataloņu dalību referendumā, Spānijas valdība izmantoja fizisku spēku, tāpēc ir bažas par notikumu attīstību pirms balsojuma Katalonijas parlamentā, lasāms avīzē Diena.

Orbāna bubulis Soross(23)

Ungārijas iedzīvotāji drīzumā savās pastkastēs saņems anketas, ar kuru palīdzību valdība vēlas noskaidrot ungāru viedokli par tā dēvēto Sorosa plānu. Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība (ES) ar Ungārijā dzimušā amerikāņu miljardiera Džordža Sorosa atbalstu vēlas pārplūdināt Eiropu ar miljoniem nelegālo imigrantu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Vairākums francūžu gatavi ierobežotai brīvībai pretterorisma vārdā(17)

Francijā jau gandrīz divus gadus spēkā ir ārkārtas stāvoklis, kuru ieviesa pēc 2015. gada 13. novembra terora aktiem Parīzē, kuros tika nogalināti 130 cilvēku. Vairākkārt pagarinātais ārkārtas stāvoklis, kas drošības iestādēm piešķīra plašas pilnvaras, beigsies oktobra beigās.

Nutellas aparteīds(13)

Austrumeiropas valstis pievērsušas uzmanību atšķirīgai vienādu zīmolu pārtikas kvalitātei Eiropas Savienības vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Eiropas Komisija pieteikusi karu šādai ražotāju praksei.

Kataloņi gatavojas lielajai dienai(3)

Liela neziņa valda pirms svētdien paredzētā referenduma par Katalonijas neatkarību no Spānijas. Bagātā reģiona separātistu kontrolētā valdība Barselonā ir apņēmusies par jebkuru cenu sarīkot pretrunīgi vērtēto balsojumu, spītējot Spānijas centrālās valdības bargajiem pasākumiem, lai to nepieļautu. Katalonijas līderi uzskata, ka Madrides pretestība tikai nāk par labu viņu ambiciozajam mērķim panākt reģiona atšķelšanos no Spānijas.

AfD spēja uzrunāt neapmierinātos pilsoņus(4)

Vācija ir mainījusies. Tā pēc labējo populistu partijas Alternatīva Vācijai (AfD) panākumiem federālajās vēlēšanās un kļūšanas par trešo lielāko frakciju Bundestāgā izteicies ne viens vien Vācijas politikas pazinējs.

Irākas kurdi ignorē draudus(7)

Kurdu kontrolēto teritoriju iedzīvotāji Irākā pirmdien gatavojas balsot referendumā par neatkarīgas valsts izveidi. Droši vien vairākums vēlētāju atbalstīs atdalīšanos no Irākas. Tas gan nenozīmēs kurdu valsts nodibināšanu tuvākajā laikā.

Ardievu, Spānija?(37)

Neraugoties uz Spānijas valdības brīdinājumiem to nepieļaut, Katalonijas līderi ir gatavi aizvadīt ilgi gatavoto neatkarības referendumu. Kas notiks pēc 1. oktobrī plānotā balsojuma, gan nav skaidrs.

Merkele var posties vēlēšanu uzvaras ballei(5)

Politiskajām partijām Vācijā atlikušas tikai divas dienas, lai pārliecinātu vēlētājus, jo jau svētdien viņi balsos par federālo parlamentu – Bundestāgu. Ilgāku laiku ir skaidrs, ka ceturto reizi pēc kārtas vēlēšanās uzvarēs kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un Bavārijas māsaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) – alianse. Tikpat droši, ka pirmo reizi Bundestāgā iekļūs labējo populistu partija Alternatīva Vācijai (AfD), piektdien vēsta laikraksts Diena.

Krievijā nerimstas draudu zvani(8)

Draudu zvani par sabiedriskajās un dzīvojamajās ēkās ievietotiem spridzekļiem nav nekas jauns Krievijā, kur pēdējos desmit gados ir notikuši vairāki asiņaini terora akti. Taču šomēnes valsts ir piedzīvojusi simtiem viltus zvanu, kuru dēļ ārkārtas dienestiem nācies evakuēt tūkstošiem cilvēku pilsētās visā Krievijā. Varasiestādes to ir nodēvējušas par "telefonterorismu", bet pagaidām nav skaidrs, kas ir draudu zvanu organizētāji. Notiekošais ļāvis uzpeldēt visdažādākajām versijām par zvanu veicējiem un viņu mērķiem.