Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Uldis Ķezberis

Krievijā sāksies lielākie militārie manevri(20)

Krievijas Tālajos Austrumos no otrdienas līdz piektdienai norisināsies militārās mācības Vostok-2018, kas būšot lielākās valstī kopš aukstā kara beigām. Manevros uz sauszemes, ūdenī un gaisā piedalīsies nepieredzēti liels skaits karavīru un militārās tehnikas, kā arī kaimiņvalstu Ķīnas un Mongolijas bruņotie spēki. Analītiķi šim faktam pievērš īpašu uzmanību, jo Krievija Ķīnu ilgstoši ir uzskatījusi par sāncensi, taču saspīlējums ar Rietumiem ir piespiedis Maskavu pārskatīt savu pozīciju.

Zviedrijas populisma tests(24)

Politiskā aina Zviedrijā šajā nedēļā varētu piedzīvot nopietnas pārmaiņas. Gaidāms, ka svētdien notiekošajās parlamenta – Riksdāga – vēlēšanās savu visu laiku labāko rezultātu sasniegs nacionālpopulistu partija Zviedru demokrāti, kuras popularitātes pamatā ir zviedru neapmierinātība ar pašreizējās centriski kreisās valdības imigrācijas politiku.

Bažas par uzbrukumu Idlibai(13)

Sīrijas prezidentam Bašāram el Asadam lojālie spēki gatavojas uzbrukumam Idlibas provincei, kas ir pēdējā pret režīmu karojošo kaujinieku kontrolētā teritorija valstī, kur kopš 2011. gada turpinās iznīcinošs militārais konflikts. Pēdējās dienās notiek uzlidojumi dumpinieku pozīcijām Idlibā, bet nav zināms, kad valdības spēki sāks visaptverošu ofensīvu, lai atgūtu provinci. Ļoti iespējams, ka tas notiks pēc piektdien Teherānā paredzētās Irānas, Krievijas un Turcijas prezidentu tikšanās, kurā spriedīs par Idlibas nākotni.

Ķīna sola finansiālus labumus Āfrikai(3)

Pekinā otrdien noslēdzās Ķīnas un Āfrikas valstu vadītāju samits, kura laikā pasākuma namatēvs – komunistiskās valsts prezidents Sji Dzjiņpins – apsolīja kontinenta attīstībā tuvākajos trīs gados ieguldīt papildu 60 miljardus dolāru (52 miljardi eiro). Ķīnas puse sanāksmes laikā deklarēja, ka investēs līdzekļus tikai ekonomiski izdevīgos projektos, tādējādi atbildot kritiķiem, kas Pekinu vaino Āfrikas parādu nastas palielināšanā, lai to izmantotu savas ietekmes vairošanai kontinentā.

Kritizē reportieru notiesāšanu Mjanmā(1)

Starptautiskās sabiedrības sašutumu un nopēlumu izpelnījies Mjanmas tiesas lēmums piespriest cietumsodu diviem žurnālistiem, kas centās izdibināt taisnību par drošības spēku pastrādātu masu slepkavību Rakhainas štatā, kur turpinās zvērības pret musulmaņu minoritāti rohindžām.

Čehijā pieminēs Prāgas pavasara apspiešanu(9)

Čehijā un Slovākijā šajā nedēļā pieminēs 50. gadadienu kopš Padomju Savienības vadītā militārā iebrukuma, kas apspieda toreizējās Čehoslovākijas mēģinājumus reformēt komunistisko iekārtu. Tā dēvētais Prāgas pavasaris, kura laikā čehi un slovāki varēja izbaudīt lielāku brīvību, norisinājās ļoti īsu brīdi, taču tas abās tautās iedēstīja cerību, ka kādudien viņi pavisam atbrīvosies no totalitārisma žņaugiem.

Apspiešana vai brīva izvēle?(54)

Bijušais Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Boriss Džonsons nesen izraisīja asas viedokļu sadursmes, paziņojot, ka musulmaņu sievietes, kas valkā tradicionālās seju pilnībā aizsedzošās galvassegas, izskatās pēc "vēstuļu kastītēm" un "banku laupītājiem". Viņš šos salīdzinājumus minēja savā komentārā par Dānijā ieviestajiem ierobežojumiem seju nosedzošam apģērbam, kas neļauj identificēt tā valkātāju. Dānija ir pēdējā no Eiropas valstīm, kur ir stājušies spēkā šādi ierobežojumi. Laikā, kad galēji labējie un populisti veikli izmanto vēlētāju bailes no terorisma, imigrācijas un vienkārši svešādā, vēršanās pret musulmaņu sieviešu ģērbšanās ieradumiem ir kļuvusi par populāru tendenci Eiropas politiskajā dienaskārtībā.

Merkele un Putins spriedīs par konfliktiem un gāzi(12)

Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien savā ārpilsētas rezidencē Mesebergas pilī uzņems Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Abi līderi apspriedīšot starptautiskos konfliktus un pretrunīgi vērtēto gāzes cauruļvada Nord Stream 2 projektu, ko ļoti kritiski uzlūko ASV. Tomēr maz ticams, ka saruna nesīs būtiskas izmaiņas abu valstu attiecībās.

Rumānijā izmeklē protestu izdzenāšanu

Rumānijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē iespējamu policijas pārmērīga spēka lietošanu pret protestētājiem, kas aizvadītajā nedēļā izgāja galvaspilsētas Bukarestes ielās. Pēc notikušā kārtējo reizi ar kritikas šautrām apmainījās valsts prezidents Klauss Johanniss un valdošā Sociāldemokrātiskā partija (PSD). Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī jau mēnešiem notiek protesti, kuru dalībnieki apsūdz PSD korupcijā un tieslietu sistēmas graušanā. Arī starptautiskās institūcijas ir norādījušas uz demokrātijas stāvokļa pasliktināšanos Rumānijā.

Paveras iespēja apgūt Kaspijas jūras resursus(8)

Piecas valstis, kuras apskalo Kaspijas jūra, beidzot ir vienojušās par pasaulē lielākās iekškontinentālās beznotekūdenstilpes juridisko statusu. Vienošanās nosaka principus, pēc kuriem vadoties Kazahstāna, Irāna, Krievija, Turkmenistāna un Azerbaidžāna sadalīs Kaspijas jūru un izmantos tās potenciāli iespaidīgos naftas un dabasgāzes krājumus. Valstu panāktais kompromiss var pavērt iespēju īstenot ambiciozo Transkaspijas gāzes cauruļvada projektu, kas palīdzētu mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas.

Ķīnas dilemma(16)

Pasaules visvairāk apdzīvotā valsts Ķīna vēlas būt pirmrindniece zaļās enerģijas izmantošanā, vienlaikus ķīniešu strauji augošā apetīte pēc gaļas sekmē globālo sasilšanu.

Krievija kritizē ASV kārtējās sankcijas(11)

Krievija nosoda ASV lēmumu noteikt jaunas sankcijas pret to saistībā ar Lielbritānijā notikušo ķīmisko uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai. Amerikāņi esot pārliecināti, ka aiz Skripaļu saindēšanas ar nervus paralizējošo vielu Novičok, ko izstrādājuši padomju zinātnieki, stāv Krievijas valsts. Krievija savu vainu kategoriski noliedz. Sankcijas tiks ieviestas par spīti tam, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēlas uzlabot attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Kritikas gūzma pār Borisu Džonsonu(10)

Bijušais Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Boriss Džonsons ir izpelnījies apsūdzības islāmofobijā, bet atsevišķi parlamenta locekļi pieprasa izslēgt politiķi no Konservatīvās partijas rindām saistībā ar viņa izteikumiem par musulmaņu sievietēm, kas valkā tradicionālo galvassegu burku.

Eiropas uzņēmumi pārtrauc biznesu Irānā(12)

ASV ir atjaunojušas daļu no sankcijām pret Irānu, sodot to par Teherānas agresīvo ārpolitiku. Vašingtona bija atcēlusi sankciju režīmu pēc tam, kad ASV un vēl piecas lielvaras – Ķīna, Vācija, Lielbritānija, Francija un Krievija – 2015. gadā ar Irānu noslēdza vienošanos par islāma republikas kodolprogrammas ierobežošanu. Taču pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir kritiska pret kodolvienošanos un maijā izstājās no tās, neņemot vērā Eiropas sabiedroto lūgumus to nedarīt.

Vardarbības pārņemtā Čikāga aizvadīja asiņainas brīvdienas(1)

ASV trešā lielākā pilsēta Čikāga ir aizvadījusi vienu no pēdējā laika asiņainākajām nedēļas nogalēm. Sestdien un svētdien tur sašāva vismaz 44 cilvēkus, no kuriem pieci nomira. Vēju pilsētas varasiestādes jau vairākus gadus cīnās ar vardarbības epidēmiju, kas ik gadu paņem vairāku simtu cilvēku dzīvības. Iemesli tam ir vairāki, tostarp rasu segregācija, nabadzība, sabiedrības neuzticība policijai un nelikumīgu šaujamieroču pieejamība. Pilsētas vadības centieni dod rezultātu, jo melnā statistika uzlabojas.

Beļģu atombubulis(36)

Beļģijas novecojušās atomelektrostacijas rada bažas kaimiņvalstīs. Aktīvisti un politiķi pieprasa beļģiem domāt par atteikšanos no kodolenerģijas

Vācija "pievelk skrūves" imigrācijai(9)

Vācijas federālajā zemē Bavārijā šomēnes darbu ir sākuši pretrunīgi vērtētie migrantu izmitināšanas centri, kuros plānots paātrinātā kārtībā un vienuviet veikt visas ar patvēruma lūgumu izskatīšanu saistītās procedūras. Amatpersonas cer, ka jaunā kārtība ļaus labāk kontrolēt imigrāciju, bet izmitināšanas centru oponenti brīdina par virkni problēmu, ko tie var radīt.

Tramps piedāvā tikšanos ar Rohanī(1)

ASV prezidents Donalds Tramps vēlas tikties ar vēl vienas naidīgas valsts vadītāju. Viņaprāt, pēc Ziemeļkorejas diktatora Kima Čen Una un Krievijas prezidenta Vladimira Putina ir pienākusi kārta arī Irānas prezidentam Hasanam Rohanī. Tas ir pārsteigums, ņemot vērā, ka vēl pirms nedēļas Tramps un Rohanī apmainījās ar draudiem, bet maijā ASV izstājās no Irānas kodolvienošanās un gatavojas atjaunot ekonomiskās sankcijas pret islāma republiku.

Tramps uzņem sev tīkamo Itālijas premjeru(2)

ASV prezidentam Donaldam Trampam nav daudz draugu Eiropas ietekmīgāko valstu līderu vidū. Līdz šim par tādu varēja uzskatīt vienīgi Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kuram, tāpat kā ASV vadītājam, patīk izteikties bez aplinkiem un pasniegt sevi kā politisko autsaideru. Mediji Makronu pat iesauca par Trampa vārdotāju, jo Francijas prezidents ir pratis panākt, ka neprognozējamais amerikāņu kolēģis viņā ieklausās.

Japānā pakārti pēdējie uz nāvi notiesātie sektas locekļi(1)

Nāvessods pakarot ceturtdien izpildīts atlikušajiem sešiem bēdīgi slavenās pastardienas gaidītāju sektas Aum Shinrikyo locekļiem, kas bija notiesāti par 1995. gadā notikušo nāvējošo zarīna gāzes uzbrukumu Tokijas metro sistēmā. Vēl septiņiem sektas locekļiem, arī tās dibinātājam Šoko Asaharam, augstāko soda mēru izpildīja pirms trim nedēļām.

Trampa tirdzniecības kari dod iespēju BRICS(1)

ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie tirdzniecības kari, kas apdraud pasaules ekonomikas izaugsmi, būs galvenais sarunu temats BRICS valstu – Ķīnas, Indijas, Krievijas, Brazīlijas un Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) – līderu ikgadējā sanāksmē, kas ceturtdien un piektdien norisināsies DĀR pilsētā Johannesburgā.

Grieķijā desmitiem upuru ugunsgrēkos

Postoši mežu ugunsgrēki ir pārņēmuši Eiropu no Grieķijas līdz pat apgabaliem aiz Ziemeļu polārā loka. Atēnu apkaimē liesmas ir prasījušas vairāku desmitu cilvēku dzīvību, bet Zviedrijā ir ieradušies ugunsdzēsēji un speciālā tehnika no citām Eiropas valstīm, lai palīdzētu cīņā ar ziemeļvalstī plašākajiem mežu ugunsgrēkiem pēdējo simts gadu laikā.

ASV cenšas pastiprināt spiedienu uz Irānas režīmu(4)

ASV prezidents Donalds Tramps un valsts sekretārs Maiks Pompeo ar asiem paziņojumiem ir vērsušies pret Irānā valdošo režīmu, ko Vašingtona grib piespiest atteikties no kodolprogrammas, ballistisko raķešu programmas un iesaistīšanās reģionālajos konfliktos. Viņi atbildēja Irānas prezidentam Hasanam Rohanī, kurš ir brīdinājis Trampu izbeigt naidīgu izturēšanos pret Teherānu, pretējā gadījumā neizslēdzot arī militāru konfliktu starp abām valstīm.

Dumpinieks Boriss(20)

Viens no kvēlākajiem Brexit atbalstītājiem – Boriss Džonsons – pēc aiziešanas no Terēzas Mejas valdības vēl nav teicis pēdējo vārdu un varētu mērķēt uz premjera krēslu

Izglābtie taizemiešu zēni mēģinās atgriezties dzīvē(3)

Taizemiešu zēni un viņu futbola treneris, kas pirms gandrīz mēneša iestrēga tumšā un drēgnā alā vairāku kilometru dziļumā, beidzot ir atgriezušies mājās un atkal izbauda tādas it kā ikdienišķas lietas kā mammas gatavotu ēdienu un gulēšanu savā gultā. Tomēr var paiet ilgs laiks, kamēr pusaudži emocionāli spēs atkopties no baisā pārdzīvojuma, ko viņi atcerēsies visa mūža garumā.

Dienvidāfrikā Mandelas mantojumu vērtē kritiski(2)

Dienvidāfrikā un visā pasaulē šajā nedēļā atzīmē cīnītāja pret aparteīda režīmu un pilsonisko brīvību aizstāvja Nelsona Mandelas simto dzimšanas dienu. Mandelam bija nepieciešami vairāki gadu desmiti, no kuriem lielu daļu viņš pavadīja ieslodzījumā, lai panāktu, ka Dienvidāfrikā varas monopolu sagrābusī balto iedzīvotāju minoritāte pārstāj diskriminēt pārējos pilsoņus, un samierinātu naida un neuzticības dziļi sašķelto valsti, kas vēlāk viņa vadībā uzsāka demokrātiskas pārmaiņas.

Trampu kritizē par pielabināšanos Putinam(30)

Putina pūdelis. Tā ASV prezidentu Donaldu Trampu pēc viņa tikšanās ar Krievijas kolēģi Vladmiru Putinu nodēvēja britu tabloīds The Daily Mirror. Tas ir viens no skarbākajiem epitetiem, kas Rietumu medijos veltīti Savienoto Valstu virspavēlniekam, lai raksturotu Trampa izturēšanos abu prezidentu kopīgajā preses konferencē pirmdien Helsinkos.

Putins Trampam: Bumba tagad ir jūsu pusē(16)

ASV un Krievijas attiecības ir mainījušās. Tā pirmdien pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu secināja ASV prezidents Donalds Tramps. Sarunā, kas notika Helsinkos, abi līderi vienojās par valstu sadarbību kodolbruņojuma samazināšanā un terorisma apkarošanā, tomēr joprojām esot domstarpības, kuras ir nepieciešams pārvarēt.