Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Uldis Ķezberis

Makrona un Lepenas dominance debatēs(6)

Savstarpējiem uzbrukumiem caurstrāvotas izvērtās Francijas prezidenta amata kandidātu debates televīzijā pirms nākammēnes paredzētās vēlēšanu pirmās kārtas. Trīsarpus stundu ilgajās debatēs pirmdien, kurās dominēja ekonomika un imigrācija, piedalījās pieci pretendenti, bet lielākā uzmanība tika pievērsta trijiem – galēji labējai Marinai Lepenai, centriskajam Emanuēlam Makronam un skandālos iesaistītajam konservatīvajam Fransuā Fijonam.

Brazīliju satricinājis gaļas skandāls(6)

Brazīlijas valdība aktīvi cenšas pārliecināt ārvalstis, ka viena no brazīliešu galvenajām eksportprecēm – gaļa – nekaitē patērētāju veselībai. Glābšanas pasākumi saistīti ar tiesībsargājošo iestāžu apjomīgo izmeklēšanu, kuras laikā esot gūti pierādījumi, ka divi lielākie Brazīlijas gaļas pārstrādātāji piekukuļojuši sanitārā dienesta darbiniekus un politiķus, lai saņemtu atļauju pārdot un eksportēt kvalitātes normām neatbilstošu un pat samaitājušos gaļu. Skandālā iesaistīti kopumā vairāki desmiti uzņēmumu, kuru rīcība sagandējusi uzticamību vienai no Brazīlijas nīkuļojošās tautsaimniecības plaukstošākajām nozarēm, otrdien lasāms laikrakstā Diena.

Sanktpēterburga tiek pie izšķērdības stadiona(11)

Kārtējais piemineklis korupcijai, izšķērdībai un neizdarībai Krievijā. Tā droši varētu dēvēt desmit gadu tapušo un nesen atklāto iespaidīgo futbola stadionu Sanktpēterburgā. Arēnas Krestovskij, kas šovasar uzņems Konfederāciju kausa, bet jau pēc gada – Pasaules kausa spēles, nodošanas termiņš vairākas reizes tika pārcelts un celtniecības izmaksas laika gaitā pieauga vismaz pieckārši. Stadionu apvij arī izmeklēšanas kukuļdošanā un tiesas procesi.

Nīderlandieši noraida Vildersa "patriotu pavasari"(10)

Nīderlandieši ir nokārtojuši populisma pārbaudījumu. Aptuveni šādi politikas analītiķi īsumā raksturojuši šonedēļ notikušo Nīderlandes parlamenta apakšpalātas vēlēšanu iznākumu. Tajās lielāko vēlētāju balsu skaitu saņēmusi pašreizējā premjerministra Marka Rites vadītā centriski labējā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD). Labus panākumus guvušas arī citas liberālās un Eiropas Savienību (ES) atbalstošās partijas, ar kurām Ritem būs jāvienojas par nākamās valdības izveidi. Vēlēšanu rezultāti ir sarūgtinājums galēji labējam politiķim Gērtam Vildersam, kura vadītā Brīvības partija (PVV) vēl neilgi pirms vēlēšanām aptaujās apsteidza VDD.

Erdogans piedraud ar sankcijām Nīderlandei(4)

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Nīderlandei piedraudējis ar iespējamām sankcijām saistībā ar šīs valsts varasiestāžu lēmumu neatļaut Turcijas valdības ministriem uzstāties Nīderlandē, lai pārliecinātu vietējos turkus balsot par Erdogana pilnvaru paplašināšanu nākammēnes paredzētajā referendumā. Ankara vērsusies arī pret Eiropas Savienību (ES), apsūdzot to "selektīvā demokrātisko vērtību piemērošanā", trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Nīderlande ievadīs svarīgo vēlēšanu gadu Eiropā(2)

Britu lēmums pamest Eiropas Savienību (ES) un Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu likusi starptautiskajai sabiedrībai pievērst īpašu uzmanību trešdien gaidāmajām Nīderlandes parlamenta apakšpalātas vēlēšanām. Tas ir pirmais no šajā gadā virknē ES dalībvalstu gaidāmajiem balsojumiem, kuri var būtiski ietekmēt bloka turpmāko pastāvēšanu.

Rio pēcolimpiskās paģiras(8)

2016. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta kļuvusi par spoguli ekonomiskās krīzes un politisko skandālu sagrauztajai Brazīlijai. Riodežaneiro sabūvētie miljardus vērtie sporta kompleksi netiek izmantoti un draud sabrukt. Pilsētas iedzīvotāji jautā, kādi ir viņu ieguvumi no dārgā pasākuma, kas līdz šim ir radījis tikai milzu galvassāpes.

Erdogans ciemos pie Putina(2)

Divpusējo attiecību normalizēšana un iespējamā sadarbība Sīrijas konflikta risināšanā – šie temati noteiks dienaskārtību vakar un šodien notiekošajai Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana darba vizītei Maskavā, kuras laikā viņš tiksies ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Tā abiem līderiem būs jau piektā klātienes tikšanās pēdējā pusgada laikā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Noziedznieki nogalina degunradzi Eiropā(6)

Tuarī Zooloģisko dārzu, kas atrodas netālu no Parīzes, šonedēļ piemeklējusi liela nelaime – malumednieki nemanīti iekļuvuši zvērudārza teritorijā un nogalinājuši četrus gadus veco balto degunradzi Vinsu, lai iegūtu viņa ragus, kurus melnajā tirgū var pārdot par bargu naudu. Noziedzniekiem izdevies dabūt tikai vienu ragu, pirms viņi bija spiesti bēgt, jo garnadžus iztraucēja zooloģiskā dārza darbinieki. Pēdējos gados Eiropā ir reģistrētas vairākas degunradžu ragu zādzības, galvenokārt no muzejiem, bet pirmo reizi ļaundari ir uzbrukuši zvērudārzā mītošam degunradzim.

Trampa jaunais ieceļošanas aizliegums tiek kritizēts(2)

Nākamnedēļ Savienotajās Valstīs ir jāstājas spēkā prezidenta Donalda Trampa jaunajam rīkojumam par ieceļošanas aizliegumu no vairākām valstīm, kurās vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi. Prezidenta šonedēļ parakstītais dekrēts arī paredz pagaidu liegumu bēgļu uzņemšanai no šīm zemēm. Tramps nedēļu pēc stāšanās amatā – 27. janvārī – jau parakstīja rīkojumu par imigrācijas ierobežošanu, tā nepieciešamību pamatojot ar terorisma draudiem ASV, taču tiesa apturēja aizliegumu, kas izraisīja apjukumu lidostās un plašus protestus.

Ziemeļkoreja kārtējo reizi provocē kaimiņvalstis

Dienvidkoreju un Japānu sadusmojuši Ziemeļkorejas pirmdien veiktie kārtējie ballistisko raķešu izmēģinājumi virs Japāņu jūras. Savienotās Valstis, kas abās valstīs izvietojušas tūkstošiem karavīru, brīdinājušas Phenjanu par iespējamiem atbildes soļiem, ja totalitārā valsts turpinās agresīvi izaicināt kaimiņvalstis un apdraudēs drošības situāciju reģionā.

Aizkulišu ietekmes tīklu audējs Vašingtonā(7)

ASV prezidenta Donalda Trampa bijušajam padomniekam nacionālās drošības jautājumos Maiklam Flinnam pagājušajā mēnesī nācās atkāpties, jo viņš bija noklusējis, ka ir ticies ar Krievijas vēstnieku Sergeju Kisļaku un ar viņu pārrunājis pret Krieviju noteiktās sankcijas.

Autsaiders, kurš apdraud Merkeli(7)

Bijušais Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pēc nominēšanas par Sociāldemokrātiskās partijas kanclera amata kandidātu atjaunojis intrigu pirms rudenī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Līdzšinējai valsts līderei Angelai Merkelei un viņas konservatīvajai partijai vairs neparedz vieglu uzvaru

Neparedzamās prezidenta vēlēšanas Francijā(2)

Septiņas nedēļas pirms Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas kļūst arvien grūtāk prognozēt, kāds būs balsojuma iznākums. Ir skaidrs, ka galvenā cīņa norisināsies starp trim kandidātiem – konservatīvo Fransuā Fijonu, galēji labējo Marinu Lepenu un centrisko Emanuelu Makronu. Vēlētāju aptaujas apliecina, ka atbalsts trijotnei ir ļoti līdzīgs, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Tramps pārsteidz ar līdzsvarotu uzrunu(13)

Rekordzemas popularitātes vajātais ASV prezidents Donalds Tramps, pirmo reizi pēc stāšanās amatā uzrunājot Kongresu, mīkstināja savu nostāju attiecībā uz imigrāciju un apliecināja sabiedrotajiem Eiropā, ka amerikāņi turpinās pildīt savas saistības pret NATO. Daudzus pārsteidzis Trampa līdzsvarotais runas stils, kas stipri atšķīrās no viņa nereti šķeļošās un naidpilnās retorikas priekšvēlēšanu kampaņas laikā un prezidentūras pirmajās nedēļās, kad jaunā Savienoto Valstu prezidenta administrācija piedzīvoja vairākus skaļus skandālus, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Vācijā ik dienu desmit uzbrukumu migrantiem(13)

Vācijā aizvadītajā gadā ik dienu notikuši vidēji gandrīz desmit uzbrukumu migrantiem vai patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem, liecina varasiestāžu apkopotie dati. Vardarbīgus uzbrukumus pieredzējuši arī cilvēki, kuri snieguši palīdzību patvēruma lūdzējiem. Vācijas valdība un kanclere Angela Merkele, kura pirms diviem gadiem nolēma ielaist valstī simtiem tūkstošiem migrantu un patvēruma meklētāju, saņēmuši pārmetumus par nepietiekami aktīvu cīņu ar naida uzbrukumiem, kas vērsti pret iebraucējiem, no kuriem daudzi bēg no kara un nabadzības dzimtenē.

Meksikāņi noraida Trampa vienpusējos deportācijas plānus(5)

Meksika kategoriski atteikusies pieņemt ASV jaunās vadlīnijas cīņā ar nelegālo imigrāciju, kas paredz deportēt uz Meksiku nedokumentētos iebraucējus pat tad, ja viņi nav meksikāņi. Tiek lēsts, ka Savienotajās Valstīs nelikumīgi dzīvo un strādā aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem pieci miljoni ir Meksikas pilsoņi. Turpmāk viņiem visiem var draudēt izsūtīšana. Imigrācija bija viens no galvenajiem tematiem, ko apsprieda Meksikas valdības pārstāvji un ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, kurš šonedēļ ieradās pirmajā vizītē kaimiņzemē.

Aicina ļaudis aizstāvēt cilvēktiesības pasaulē(12)

Pilsoniskajai sabiedrībai ir jāmobilizējas un jāaptur naidīgā un šķeļošā politika, kas augstāk par cilvēktiesībām nostāda nacionālās intereses, trešdien publicētajā ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli pasaulē mudina organizācija Amnesty International.

Krievijā apraud Kremļa cilvēku Ņujorkā Čurkinu(15)

Krievijas diplomātija piedzīvojusi negaidītu un ļoti sāpīgu zaudējumu, jo pirmdien Ņujorkā pēkšņi nomira valsts ilggadējais vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins. Viņš savu valsti pasaules ietekmīgākajā organizācijā pārstāvēja laikā, kad Krievija vairākkārt ar militāru spēku vērsās pret saviem kaimiņiem un strauji pasliktinājās Kremļa attiecības ar Rietumiem. Vieni Čurkinu atceras kā izcilu diplomātu, bet citi – kā uzticamu Kremļa agresīvās ārpolitikas īstenotāju, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Trampa siena(12)

ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas izpildīt savas priekšvēlēšanu kampaņas centrālo solījumu – uzbūvēt sienu uz robežas ar Meksiku, lai padarītu drošāku savu valsti. Vairāk nekā 25 gadus pēc Berlīnes mūra nojaukšanas robežbarjeru izveide kļuvusi par globālu tendenci.

Flinnu iegāž kontakti ar Krievijas vēstnieku

Daudz peltā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, kas vēl nav nostrādājusi pilnu mēnesi, zaudējusi vienu no ietekmīgākajiem locekļiem, jo par atkāpšanos ir paziņojis Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns. Atvaļinātajam armijas ģenerālleitnantam liktenīgas kļuva regulārās telefonsarunas ar Krievijas vēstnieku laikā, kad Tramps pārņēma varu Baltajā namā. Mediji iepriekš vēstīja, ka Flinns ar Krievijas vēstnieku apspriedis ASV sankcijas pret Krieviju, neraugoties uz to, ka Savienoto Valstu likumi aizliedz privātpersonām nodarboties ar diplomātiju.

Naftas cenas piespiež Saūda Arābiju mainīties(3)

Ilgstoši zemās naftas cenas, kuru dēļ energoresursu krājumiem bagātās Saūda Arābijas tautsaimniecība stagnē, piespiedušas ultrakonservatīvās valsts vadītājus domāt par ievērojamām ekonomiskām un sociālām pārmaiņām, piemēram, samazinot atkarību no naftas eksporta un paplašinot sieviešu līdzdalību darba tirgū. Cilvēktiesību aizstāvji mudinājuši Saūda Arābijas valdību izmantot brīdi, lai veiktu arī politiskas reformas un atļautu valsts iedzīvotājiem aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, nebaidoties par iespējamām represijām.

Ģimenes lieta(1)

Ja sit, tad mīl, – vēsta sens krievu teiciens. Tā pirmsākumi meklējami viduslaikos izdotā literārā darbā, kurā dotas norādes vecākiem bērnu audzināšanā un vīriem – sievu savaldīšanā. Abos gadījumos kā iedarbīgākā metode ieteikta sišana, kas varot palīdzēt "izglābt dvēseli no nāves". Viduslaiki sen jau pagājuši, tomēr tiem raksturīgais domāšanas veids un uzvedības normas joprojām ir pieņemamas lielai daļai Krievijas sabiedrības. Valsts parlaments nupat apstiprinājis likuma grozījumus, kas daļēji dekriminalizēs vardarbību ģimenē un paredzēs maigākus sodus varmākām. Likumdevēji to pamato ar "tradicionālo ģimenes vērtību" aizstāvēšanu un nejaukšanos katras ģimenes iekšējās lietās.

Berdimuhamedovs grib valdīt līdz mūža galam(2)

Centrālāzijas valstī Turkmenistānā svētdien gaidāms liels notikums – valsts prezidenta vēlēšanas. Tajās pašreizējam prezidentam Gurbanguli Berdimuhamedovam, kurš valsti pārvalda jau desmit gadu, pretī stāsies astoņi kandidāti. Tas ir rekordliels skaits, tomēr nav šaubu, ka šie cilvēki ir tikai izkārtnes, lai radītu iespaidu par sāncensību, jo Turkmenistānā nekad nav notikušas demokrātiskas vēlēšanas, piektdien lasāms avīzē Diena.

Ārzemēs noskaidros, ar ko saindēja Kara-Murzu(8)

Pirms nedēļas hospitalizētā Kremļa opozicionāra Vladimira Kara-Murzas dzīvesbiedre paziņojusi, ka ārvalstu eksperti mēģina noskaidrot, ar ko saindējies viņas vīrs. Politiķis jau otro reizi divu gadu laikā nonācis mediķu aprūpē pēc nopietnas saindēšanās, kas apdraud viņa dzīvību. Jevgeņija Kara-Murza ir pārliecināta, ka abos gadījumos viņas vīrs tīši saindēts, lai ieriebtu par viņa politisko darbību.

Ierindas irāņi baidās no amerikāņu militārā uzbrukuma(4)

Līdz Donalda Trampa iecelšanai ASV prezidenta amatā Irānā ietekmīgie garīdznieki aktīvi mudināja savus sekotājus izkliegt tādus saukļus kā "Nāvi Amerikai!". Kopš 20. janvāra, kad Tramps stājās amatā, Irānas režīms savā retorikā ievēro piesardzību, pat paši lielākie amerikāņu nīdēji ir pieklusuši. Savukārt daudzi ierindas irāņi baidās, ka Trampa administrācija varētu izšķirties par militāru triecienu Irānai, ko tā uzskata par galveno apdraudējumu mieram un stabilitātei Tuvajos Austrumos, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Turki caur ECT masveidā vēršas pret savu valsti(3)

Kopš pagājušā gada jūlijā Turcijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma un tam sekojošajām vērienīgajām tīrīšanām, kurās arestēti un no darba atlaisti desmitiem tūkstošu cilvēku, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) saņēmusi nepieredzēti lielu skaitu prasību pret Turcijas valsti.

Izraēla izmanto Trampa sniegtās iespējas(4)

Sabiedrības noskaņojums un varas maiņa ASV iedrošinājusi Izraēlas konservatīvo premjerministru Netanjahu atsākt būvniecību starptautiski par nelikumīgām uzskatītajās ebreju apmetnēs palestīniešu apdzīvotajās teritorijās.

Putina draugs pārņem ASV ārlietu vadību(20)

ASV valsts sekretārs (ārlietu ministrs) Rekss Tilersons vakar savā pirmajā darba dienā Valsts departamentā ieradās laikā, kad viņa priekšnieks – prezidents Donalds Tramps – ir aizvainojis virkni amerikāņiem draudzīgu valstu, bet viņa padotie – diplomāti – ir neapmierināti ar Baltā nama lēmumu ierobežot imigrāciju no musulmaņu valstīm, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Orbāns sagaida tuvo draugu Putinu(14)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ieradīsies Budapeštā, lai tiktos ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš ir viens no retajiem Kremļa saimniekam draudzīgajiem Eiropas valstu vadītājiem. Oficiāli tiek ziņots, ka līderiem paredzēts apspriest abu valstu enerģētisko un ekonomisko sadarbību. Tomēr sagaidāms, ka Putins izmantos iespēju, lai iedrošinātu savu draugu Orbānu uzstājīgāk vērsties pret Krievijai noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām. Ungārijas eiroskeptiskajam premjeram rokas varētu atraisīt jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa apņemšanās uzlabot attiecības ar Maskavu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.