Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Tekla Šaitere

Notikušo atceras miegā, tad žēli kauc(2)

Iespējams, daudzi atceras 2013. gada jūnija satraucošo notikumu Vaidavas ielā, kad kādā mājā no piektā stāva kāpņu šahtā nokrita vai tika nogrūsts sešus gadus vecs takšu šķirnes suns Ringo. Dzīvespriecīgais un gudrais dzīvnieks gulēja uz flīzēm, noplūdis asinīm. Sētniece izsauca palīdzību un lūdza Dievu, lai sakropļotais sunītis nemokās un ātrāk nomirst. Par notikušo toreiz rakstīja masu medijos, negadījumu sāka izmeklēt kriminālpolicija. Kopš tā laika pagājuši četri gadi.

Svētki patversmē Ulubele - no ķēdes atbrīvots pēdējais suns

Līčos auto stāvvietā cita pēc citas iekārtojas atbraucēju mašīnas, un cilvēki dodas uz dzīvnieku patversmi Ulubele. Tik saulainu kompāniju grūti pat iedomāties – sirmi seniori un atraktīvi jaunieši, ģimenes ar dažāda vecuma bērniem un pusaudžiem, tēti, kas ratiņos stumj mazās atvases. Daudziem rokās ziedi un dāvanas. Starp atnācējiem stilīgas meitenes un puiši, dzīvnieku patversmes Ulubele brīvprātīgie salātzaļajās vestītēs defilē ar patversmes suņiem. Noskaņojums kā jau draugu pulkā, mūzika, sasveicināšanās, sarunas. Arī pati daba palīdz Ulubelei svinēt septīto dzimšanas dienu, kuru patversmes darbinieki atzīmē ar diviem svarīgiem notikumiem.

Pagaidām bez vīru kora, ar vakarkleitu skapī(1)

Mana raksta četrkājainā varone vācu aitu šķirnes sune Norda rūpējas par mēnesi veciem kucēniem. Pie viņas pupiņiem saskaitu astoņus tusnīšus. Seši pašas bērni un divi Austrumeiropas aitu suņa un haskija jauktenīši, kuriem Norda aizstāj mirušo māti. Uz dīvāna klusi guļ trīs miniatūrie takši. Kad no darba pārnāk ģimenes galva, uzzinu, ka pagalmā voljēros mitinās arī seniori – divi haskiji un divi malamuti. Iespaidīgi – Evitas un Ingus Vītoliņu pārraudzībā pašlaik ir sešpadsmit suņu!

Saņemt iedrošinājumu, dzīvot ar cerību(1)

Saulainā marta svētdienā Maija Slaidiņa iznāk no mājas ar Pegiju. Abas ir smaidīgas un priecīgas, kaut šajā gadījumā jēdziens "doties pastaigāties" ir nosacīts. Divpadsmit gadu vecās Pegijas pakaļkājas ir nejutīgas, un sunīte gluži kā zirdziņš iejūgta invalīdu ratiņos – apauši ap kaklu, aizmugurē divi riteņi, pakaļkājas balstās siksnās. Taču neizskatās, ka Pegija savu invaliditāti un iejūgšanu ratiņos izjustu kā apgrūtinājumu. Viņa pieskrien sasveicināties un aizļepato zālienā nokārtot mazās vajadzības.

Monreālas šepards no Getliņiem

Skaistā mājā Ikšķilē pie paša Rīgas HES dambja dzīvo populārā rakstniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Nora Ikstena ar dzīvesbiedru, vācu valodā rakstošo gruzīnu literātu Levanu Beridzi. Latviešu valodā pārtulkota viņa grāmata Fora.

Spītīgi cēlos, kritu un atkal cēlos(1)

No Mārtiņa un Intas divpadsmitā stāva dzīvokļa logiem Purvciemā paveras pavasarīgi zilas tāles. Mārtiņš saka: "Mums te labi dzīvojas – mežs, svaigs gaiss, plašums." Inta piebilst: "Un būs vēl labāk, jo beidzot Mārtiņš jau piekto dienu ir simtprocentīgs pensionārs, tagad viņu biežāk redzēšu."

Uzvilkt bērīšiem zābakus kājās(1)

Jaunmārupes plašumos zirgu staļļu ka biezs. Skopā saule nav vēl īsti nokausējusi ziemas sniegu, salti vēji svilpo pāri pļavām un ēkām, debesu jumā kā milzīgi gājputni ik pa laikam aizslīd lidmašīnas. Zemnieku saimniecībā Lielceri atbraucējiem pretī čāpo cienījama vecuma četrkājainais sargs – vācu aitu suns Huberts. Gar savu melno džipu rosās tikko piebraukušais zirgu kalējs Roberts Neretnieks. No Lielceru staļļa iznāk Ivo Miķelsons. Roberts ir viņa māceklis. Pie skolotāja viņš sāka mācīties piecpadsmit gadu vecumā un 2012. gadā Latvijas Amatniecības kamerā jau izturēja zeļļa pārbaudi. Pavasarī Roberts kārtos eksāmenus, lai iegūtu meistara kvalifikāciju. Tad Latvijā būs divi diplomēti zirgu kalēji. Ivo Miķelsons meistara grādu ieguva 1998. gadā.

Rokas stiepiena attālumā no traģēdijas(18)

Suns ir cilvēka uzticamākais draugs un bieži arī ģimenes loceklis. Suņus nevajag idealizēt, taču arī naidu viņi nav pelnījuši. Visbiežākais naida iemesls ir kļūmīgas saskarsmes, neparedzētas sagadīšanās vai cilvēka nezināšanas rezultāts. Suns tāpat kā visa dzīvā daba ir jāsaprot, jāciena, un cilvēkbērnam tas jāmāca no mazotnes.

Trīs rudu minču saimniece: Tā vienkārši sagadījās(1)

Viņi neslēpjas un nevairās no atnākušajiem svešiniekiem. Trīs rudi kaķi, katrs ar savu likteni un raksturu, iejutušies Ineses Stankevičas ģimenē kādā Mežaparka mājā. Pūpols ir vismīlīgākais un ziņkārīgākais. Trijotnes vidū viņš ir visjaunākais, Inese saka – mūsu bēbis. Persiks ir aktīvs peļu mednieks, bet Miķelītis – lielais bļodlaiža.

Lai tā diena nekad nebeigtos

Ar divpadsmit gadu veco Gerdu norunājam tikšanos nevis, piemēram, Ugālē vai kur citur pie dzīvniekiem, kas būtu pašsaprotami, bet Zvaigznes ABC kafejnīcā Rīgā, Valdemāra ielā. Gerdai tikko beigušās stundas pamatskolā Rīdze. Meitenei viena kāja iešinēta, tāpēc ar staigāšanu jābūt uzmanīgai, bet brūnās acis mirdz un smaids nenozūd no sejiņas. Gerda ir komunikabla, viņai ir laba valoda ar pusaudzei mazliet raksturīgu šerpumiņu, strikti spriedumi par lietu kārtību un skaidri nākotnes plāni.

Es zīmēju domas

Galerijā Bastejs nesen atvērta gleznotājas, grafiķes un bērnu grāmatu ilustratores Ievas Maurītes personālizstāde Ilgstošā tagadne – baltas un melnas askētiskas līnijas zīmējumos uz lielformāta melniem un baltiem audekliem. Izstāde būs atvērta līdz 11. februārim. Šajā izstādē dzīvnieku nav, tikai viena gotiņa paslēpusies zāles dziļumā, bet Ievas dzīve un radošā darbība kopumā bez dabas un dzīvnieku klātbūtnes nav iedomājama: "Es nezīmēju pasakas vai ārējo realitāti, es zīmēju domas. Šis ir mans šābrīža skatījums uz pasauli, kura ir reizē tik ļoti skaista un tik ļoti neprātīga."

Izkāpt no egoisma ērtajām čībām

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopiju nodaļas vadītājai, Medicīnas zinātņu doktorei gastroenteroloģei Lindai Sosārei dzīvnieki patikuši no bērnības, un tikai apstākļu sakritības dēļ mums tagad nav sava Džeralda Darela vai Džeimsa Heriota brunčos.

Uzzīmēt var visu, ko redz(6)

Pagājušās nedēļas nogalē ar baltu sniega segu klātā Vidzemes pilsētiņa Madona atgādināja Ziemassvētku apsveikuma kartīti. Miers, klusums, ledū kaltas upītes un Madonas ezers.

Ceļasomu salikt dažās minūtēs(4)

Arni Līcīti var saukt par latviešu, par krievu, ukraiņu, baltkrievu kinoaktieri. Ar tik bagātu kinolomu uzskaitījumu, kāds ir viņam, nevar lepoties teju neviens mūsu aktieris, ja nu vienīgi tie, kuri ieguvuši popularitāti plašās Krievijas kinostudijās – Ivars Kalniņš, Mārtiņš Vilsons.

Tik daudz mīlestības mazā rudā lapsiņā(2)

Savas mītnes rajonā suņu īpašnieki parasti pazīst visus četrkājainos kompanjonus un viņu saimniekus. Tieši tāpēc stalto vīru ar šeltija šķirnes sunīti ievērojām uzreiz. Pirms trim gadiem abi mūsu pusē nokrita gluži kā no gaisa. Katru dienu rītos un vakaros viņi cītīgi gāja uz Biķernieku mežu, un drīz jau Oļegs Korotkovs ar savu šeltiju Džuļu mūsu saimē kļuva par savējiem. Ierastas un gaidītas tagad ir kopīgas pastaigas pa meža takām, suņu rotaļas un saimnieku garās sarunas. Oļegs atklāti atzīstas: "Nevaru iedomāties, kā es savu mūžu nodzīvoju bez suņa."

Tenors Kristaps, Faberžē olas un lieli plāni(3)

Līdz Gaiļa gada sākumam vēl kāds brītiņš jāpagaida, bet Diena jau laikus pošas iepazīties ar Rīgas slavenākā pavāra Mārtiņa Rītiņa mājputnu saimi – ja nu nokavējam un gailis, pagatavots franču vai Vīnes gaumē, vai jelkā citādi tiek celts galdā Vincentā? Mārtiņam taču to recepšu bez sava gala, reiz pat vārnas taisījās sautēt! Nē, no gaiļa rokas nost, šefpavār, jo šis taču Ugunīgā Gaiļa gads!

Balvā rupjmaizes ķieģelītis ar sāli(1)

Zirgu stallī Ekvi līdzās privātajiem zirgiem ir mājvieta arī pieciem Jātnieku policijas zirgiem. Gados vecākajiem Recento, Emīlam un Indeksam vasaras sākumā piebiedrojās jaunuļi Peršeronu šķirnes zirgs Persijs un vācu zirgu šķirņu jauktenis Konstantinopols – vienam četri, otram seši gadi. Hipologi (zirgu gudrību pārzinātāji) policijas virsleitnants Jānis un seržante Marija Meņģeļi jaunzirgu apmācībai veltījuši visu vasaru. Rezultāts acīm redzams – Konstantinopols un Persijs ir paklausīgi, līdzsvaroti, tikai spožās acis mirdz un kājas dīžājas, sagaidot savus skolotājus!

Credo solists Guntis Veits iecienījis zivis plēsoņas(3)

Vīrišķīgā un sirsnīgā ģitārista un dziedātāja Gunta Veita dzīvē zivis ieņem nozīmīgu vietu. Šoreiz ne par bērnības rosībām, bet par vaļasprieku dzīves briedumu gados, kad galvā jau prāts, bet makā pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu atļauties nopietni nodarboties ar to, kas pašam sagādā prieku, kad nevienam nav jāatskaitās par to, kur cilvēks tērē naudu, kurp dodas brīvajā laikā un kad atgriezīsies mājās. Domāju, daudzi piekritīs, ka zivis ir ļoti atbilstošas šādiem vaļasprieka noteikumiem.

Latvieši tic – kaķis nes mājās veiksmi(8)

Zinātnieki lēš, ka vispopulārākais cilvēku mīļdzīvnieks ir kaķis. Arheoloģiskie izrakumi liecina – kaķiem līdzīgu būtņu dzimtas veidošanās sākusies aptuveni 70 miljonu gadu pirms mūsu ēras (p. m. ē.), tātad vēl ilgi pirms tam, kad zemeslodi sāka apdzīvot citi mājdzīvnieki, piemēram, suņi un zirgi.

Laimīga ar maģāru augstmaņu lepnumu(40)

Kalnciema kvartāla kafejnīcas – vīna studijas rudenīgo dzeltenzaļgano un brūno toņu mistrojums saplūst kopā ar Unas Meibergas sūnu krāsas tērpu un viņas ungāru vižlas sarkanrudo apmatojumu. Una iepazīstina: "Mana Amī, tas nozīmē draugs (franču val.)". Te man rodas problēma – kā sunītes vārds skanēs gramatiskajos locījumos? Ar Unu vienojamies, ka, lai ko arī teiktu valodas speciālisti, vārds locīšanai nepadodas, un sanāk, ka arī vārda ziņā Amī (ar uzsvaru uz pēdējā burta) ir īpaša.

It kā es teritoriju dotos mīnēt(3)

Klusā ieliņā pie Lielajiem kapiem mūsdienīgas ēkas pirmajā stāvā studijas tipa dzīvoklī dzīvo Dailes teātra grima māksliniece Baiba Bindemane ar dzīvesbiedru metāla dizaineru Normundu Bērziņu un trim kaķiem Ūsiņu, Čigānu un Frīdu. Pagalmā Baibas gādīgajā aprūpē savas dienas vada vēl citi kaķi. Baiba ir eleganta, skaista, viņai ir sirsnīga balss. Tās valdzināts, intervijas laikā Ūsiņš iekārtojas mīļajai saimniecei līdzās, Čigāns tualetē uz pampera (tāds ieradums) nokārto darīšanas un aiziet gulēt, bet Frīda klusi ieņem vietiņu klubkrēsla siltajā iedobē.

Putni atgriežas mājās, tātad esam labi(1)

Netālu atrodas Babītes ezers un Lielupe, blakus - Ventspils šoseja. Kristīne Siliņa, stalta auguma sieviete ar mākslinieces dvēseli, pelēkajā rudens dienā tērpusies garos rozā tafta svārkos, rozā ādas jakā un pieskaņotā topiņā. Viņa atver vārtus, un pirmais mūs sagaida trīs gadus vecais Ceirons - augumā labi padevies brašs vācu aitusuns. Tikpat liela kā pats ir viņa visu dzīvo radību mīlošā sirds. Ceirons ir kā šīs mājas simbols - labestīgs un laipns. Viņa princips - ja pie mums esi atnācis, tātad esi vislabākais draugs.Čiukas un cibas

Putni atgriežas mājās, tātad esam labi

Netālu atrodas Babītes ezers un Lielupe, blakus - Ventspils šoseja. Kristīne Siliņa, stalta auguma sieviete ar mākslinieces dvēseli, pelēkajā rudens dienā tērpusies garos rozā tafta svārkos, rozā ādas jakā un pieskaņotā topiņā. Viņa atver vārtus, un pirmais mūs sagaida trīs gadus vecais Ceirons - augumā labi padevies brašs vācu aitusuns. Tikpat liela kā pats ir viņa visu dzīvo radību mīlošā sirds. Ceirons ir kā šīs mājas simbols - labestīgs un laipns. Viņa princips - ja pie mums esi atnācis, tātad esi vislabākais draugs.