Mīļot un bužināt
Atcerējos, ka pašā 90. gadu sākumā patversmē Līčos teju pie katra koka bija piesiets pa sunim, jo trūka voljēru viņu izvietošanai. Pašlaik Ulubelē uzturas ap 200 suņiem un tikpat daudz kaķu. Aizvadīto gadu laikā ar patversmes brīvprātīgo un atbalstītāju palīdzību soli pa solim tikuši darīti darbi, kas atvieglo dzīvnieku uzturēšanos šajā vietā, lai cik īsāks vai garāks laika posms te katram no viņiem jāpavada.
Ulubeles vadītāja Ilze Džonsone saka: "Patversme nav laimes zeme nevienam dzīvniekam, bet patvērums gan, un mēs cenšamies atvieglot viņu dzīvi ar mīlestību, bužināšanu, garām pastaigām. Taču katrs no mūsu bārenīšiem ātrāk grib mājās, kļūstot kādam par uzticamu un lolotu ģimenes locekli. Smagākais apvainojums sunim ir turēšana ķēdē."
Taču beidzot pienākusi lielā diena – savā jubilejā Ulubele oficiāli atsakās no suņu turēšanas pie ķēdes! Tas nozīmē, ka tagad katram sunim vai vairākiem kopā ir savs stūrītis – voljērs ar mājiņu.
Patversmes kinologs Ingus Vītoliņš lūdz klātesošajiem vīriešiem pacelt ķēdi, lai izjustu, cik liels smagums jānēsā sunim, kad viņš vada dzīvi pie ķēdes. Ingus saka: "Likums atļauj turēt suni ķēdē, taču, ja gribat sargāt savu māju, noslēdziet līgumu ar apsardzes firmu, bet suns ir jūsu kompanjons un draugs. Ja nevarat viņu laist brīvi skraidīt ap māju, ierīkojiet sunim ērtu voljēru." Aplausiem skanot, jauktenītei Džekijai tiek noņemta ķēde, un viņa ieiet savā mājiņā.
Opīšu dzīves gaišumam
Patversmē nokļūst daudz gados vecu suņu, viņiem vajag vairāk uzmanības, siltuma, ērtību. Lai visiem senioriem cilvēkiem mūsu valstī būtu tāda sirsnīga aprūpe kā patversmes vecajiem dzīvniekiem. Jau gadu Ulubelē darbojas Senioru programma. Tās mērķis ir lauzt aizspriedumus, ka dzīvnieki seniori jau pieraduši pie dzīves patversmē un viņus vairs nav vērts adoptēt. Taču tieši viņi ar cerīgu skatienu sagaida katru apmeklētāju un visvairāk novērtē iespēju dzīves nogalē būt loloti. Senioru Zelta veselības polise adoptētajam dzīvniekam nozīmē Ulubeles nodrošinātu vai apmaksātu dzīvnieka veterināro aprūpi līdz pat mūža beigām.
Savā dzimšanas dienā Ulubeles darbinieki svinīgi pārgriež lenti, atklājot opīšu māju. Vecie dzīvnieki te pilnā pansijā dzīvos līdz mūža galam. Mazajās suņu istabiņās smaržo pēc koka, bet uz ērtajiem dīvāniņiem pagaidām iekārtojušies siltummīļi kaķi, jo suņi vasarā labāk jūtas ārā.
Mākslinieks Jānis Anmanis dāvina patversmei savu gleznu, sakot: "Es atļauju šo darbu pārdot izsolē, ja patversmei pienāktu grūti laiki, un iegūtos līdzekļus izmantot dzīvnieku labā, taču ceru, ka tāds brīdis nekad nepienāks."
Ar cerību nākotnē
Dzimšanas dienas viesi bija aicināti dāvanā atvest līdzi akmeni. Arī turpmāk te gaidīs apmeklētājus ar akmeni, ko uz vietas ikviens varēs autorizēt. Kāpēc? Pārsteigums atklājās pasākuma gaitā. Ilze Džonsone neslēpj savus sapņus: "Akmeņus izmantosim Sirds dārza izveidei. Ulubelē pagaidu patvērumā dzīvo suņi un kaķi, līdz viņi satiek savu cilvēku. Te ziedēs ābeles, un ceram, ka pienāks laiks, kad bezpajumtes, pazudušu, cilvēka nodotu dzīvnieku mūsu sabiedrībā vairs nebūs. Tad Līčos izveidosim viesnīcu un SPA dzīvniekiem. Viņu saimnieki tālajās zemēs atpūtīsies palmu ēnā un mobilajos tālruņos varēs vērot, kā Sirds dārzā jūtas viņu mīluļi. Es ticu, ka tā reiz būs!"
Ko suņu opītim vairāk vajag – ērtu dīvānu, gardu ēdienu, pabužināšanu, labus cilvēkus apkārt un mīļu aprunāšanos. FOTO – GUNĀRS JANAITIS, SPECIĀLI DIENAI
Kinologs Ingus Vītoliņš: «Iesaku katram, kurš liek suni pie ķēdes, pašam to smagumu panēsāt apkārt vismaz pāris stundu. Sunim vajag iekārtot voljēru.»
Tieši mūža nogalē suņi visvairāk alkst pēc ērtībām un miera un sniedz pretī mieru un bezgalīgu uzticēšanos.
FOTO – GUNĀRS JANAITIS, SPECIĀLI DIENAI
Džekija zina, ka nupat viņai ķēdi noņems uz visiem laikiem! Un jūs, lasītāji – suņu turētāji ķēdē, vai ilgi vēl domāsiet? FOTO – GUNĀRS JANAITIS, SPECIĀLI DIENAI
«Patversme nav laimes zeme nevienam dzīvniekam, bet patvērums gan, un mēs cenšamies atvieglot viņu dzīvi ar mīlestību, bužināšanu, garām pastaigām»