Neērts jautājums(1)
"Es negribu, lai politiķis runātu pieklājīgi un visu laiku teiktu patiesību – mani interesē viņa mērķis. Kāds tas ir – vēl lielāka vara, vēl vairāk naudas?" tā aktieris Kaspars Znotiņš.
Lauma Spridzāne
Politiķu ego priekšā(1)
Ko jūs domājat par politiķiem? Kā jums šķiet – ko viņi par jums? Jā, jā, arī slepenas un noplūdušas sarunas šo un to atklāj. Taču patiesībā daudz vairāk parāda tas, ko paši varoņi ar lielu labpatiku mums stāsta un noliek priekšplānā, tas, ko izlasām starp rindām.
Dzerevņas spēks(8)
Vīģu koki un putras kalni, zelta paradīzes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas nu kuram šķiet tas svarīgākais un realitātē lielākais netaisnīgums, tas arī īpaši spilgti iezīmējas ideālajā pasaulē.
Politiķiem vairāk fizikas un dzejas
Kā būtu, ja politiķiem būtu jāiziet mācību kurss matemātikā, fizikā, ķīmijā, kultūrā, vēsturē un valodās? – vaicā komponists Kristaps Pētersons. Tīri tā – lai atsvaidzinātu zināšanu bāzi. Labs rosinājums, vai ne?
"Ka" un "kad" atšķirība(6)
Kā lai neuztver personīgi? Un kā lai kādam pierāda, ka ir lietas, kuras nemaz nedrīkst uztvert citādi kā personīgi?
Ozolu balsojums
Gribi negribi šajās nedēļās viss par un ap politiku vien griežas. Nesen ikvakara TV ziņās pieķēru, ka kolēģiem gan pirmais un otrais, gan trešais un vēl nākamais sižets – viss par un ap politiķu darbībām, izvēlēm, paustajiem lozungiem, Saeimas namu un/vai tā apkārtni.
Par visu labo, pret visu slikto
Bija kādreiz tāda fantastiska partija Brīvs no naida, bailēm un dusmām. Fantastiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās piedāvājums tik tiešām bija viena vienīga fantāzija, otrkārt – vai nav izcils nosaukums? Jo, nedaudz pārfrāzējot slaveno klasiķa teicienu, varēja vien jautāt – nu, kā var par tādu nebalsot?
Tūbiņa jāpaspiež(2)
Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metru platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šī "ziņa" nu jau tālajā 2009. gadā burtiski aplidoja ne tikai visu Latviju, bet aizskanēja arī krietni pāri robežām.
Lielāks grābiens, precīzāks rezultāts
Rekordi un reitingi – divas lietas, ko gribas piesaukt pēdējo nedēļu kontekstā. Citiem vārdiem runājot, pašam sevi un apkārtējos mierinot – mēdz teikt, ka pēc vasaras vienmēr nāks ziema un pret jebkuru indi pastāv arī pretinde, jebkurai slimībai agrāk vai vēlāk ir atrodamas zāles.
Parunāt par franču vistiņām
Ja piekrītam slavenajam teicienam, ka jebkurā valstī vai pilsētā apskates vērtas ir vismaz divas vietas – kapi un tirgus – un ka tieši tās vislabāk raksturo konkrēto vietu un tās cilvēkus, tad par Latviju varētu iezīmēties visai interesanta aina.
Daudzi krokodilzaķi uzreiz
No tiem laikiem, kad viltus ziņas vēl nebija izaugušas pašas līdz savam terminam un tika dēvētas vienkārši par jokiem, ko mēdza šad tad atļauties arī spalvas meistari, dzīvojot pārliecībā, ka ir lietas, kam neviens cilvēks ar veselo saprātu noticēt nespēs, klīst leģenda par ziņu, kas tika publicēta kādā pirmajā aprīlī, proti, ka Gaujā (vai varbūt citā upē, kas to vairs atceras!) pēkšņi iedzīvojušies krokodili.
Bez biļetēm(1)
Sapņi var būt ļoti dažādi. Vienam japānim, piemēram, pēkšņi var rasties sapnis par Latviju. Savukārt politiķim – par jaunu veco partiju. Kādam citam – par Austrumu un Rietumu sadarbību vai mākoņiem. Bet vēl kāds tūkstoš un vienā naktī tā arī nenosapņos pilnīgi neko. Kas labāk, droši vien pat vilki nezina, bet pilnīgi skaidrs, ka bez sapņiem un tālām idejām līdz augstiem mērķiem nenonākt.
Latvija. Ķeizarvalsts. Tuksnesis
Somu bērzu ziedputekšņi sasnieguši Latviju. Sahāras smiltis – Austriju. Arktika sāk kust, un to iekāro Ķīna. Kur nu vēl skaidrākas zīmes globalizācijai?! Bet vai tas nozīmē, ka pēc kāda laika Rīgas vietā varētu būt, piemēram, tuksnesis? Tās jau nu būtu pārspīlētas nākotnes vīzijas, varētu domāt. Bet varbūt vienkārši – līdz šim neaptverts scenārijs?
Šefa 20 pievilkšanās
"Nestāstīšu" un "neatklāšu" sarunā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Straumi nav reti sastopami vārdi. Vecais joks par Jānīti, kurš "neteiks, kā viņa mazo māsiņu Ilzīti sauc", viņa gadījumā nedarbojas – gluži tāpat kā daudz pieredzējis makšķernieks vai patiesi kaislīgs sēņotājs nekad tās savas labākās vietas neatklās, tā Straume mēģina izvairīties no konkrētības, tiklīdz jautājumi skar atsevišķas lietas vai kāda uzvārda pieminēšanu.
Nekļūt iedomīgam
Ja lakstīgala sāk dziedāt līdz 15. maijam, būs silta vasara, vēsta sena laika vērotāju gudrība.
Ir un nav par krekliem
Esat kādreiz pāris dienu laikā cita starpā pastaigājušies Sanseta bulvārī, sajutuši uz savas ādas 400 sitienu smagumu, pavisam skaidri sagaršojuši kafiju un cigaretes, kopā ar saviem sešiem draugiem vienkārši pavadījuši laiku, varbūt vēl arī aizpeldējuši mūzikas skaņās, dejojuši pēdējo tango Parīzē un paguvuši pazust tulkojumā?
Minūtes nozīme
Skaitīt minūtes līdz kaut kam pat tikai šim konkrētajam brīdim nozīmīgam vienmēr ir grūti. Ja tas ir svarīgs mirklis visai cilvēka dzīvei, tad vēl jo grūtāk. Bet kā ir skatīties uz pulksteņa kustību, ja tā rādītājs un "minūtes", kas virzās uz priekšu vai atpakaļ, saistītas ar visu cilvēci un tās pastāvēšanu vai bojāeju?
Varoņi un antivaroņi(2)
Sarindot skaļus un visiem pazīstamus uzvārdus nav grūti. Jau krietni sarežģītāk ir sadalīt tos varoņos un antivaroņos. Jo – kas vienam būs šķeltnieks, gaisa jaucējs un galēji noskaņots ekstrēmists, tas citam varonis, kas nenodod ideālus.
Būt brīvam, nevis ērtam(1)
Latviskā kosmosa eksistenciālie jautājumi jeb tīri statistikai būtu interesanti zināt, cik daudziem kādreiz izvērsušās diskusijas par to, ko īsti nozīmē zīmīgais Tomuļmātes komentārs "balts piens vien bļodiņā" vai cik mīkstas pankūkas tad īsti Silmaču saimniece cep. Tikko Lieldienas pagājušas, jūnijs pat vēl nav pienācis, bet jau sanācis par dažādajām Antonijām runāt. Protams, nav jau tas tikai par teātri vien.
Lieldienu frekvence(1)
Kas ir sakrāls? Kas – sakrāla telpa? Vienam tūdaļ nāk prātā baznīca – celtne, kur ķieģelis pie ķieģeļa likts ar ticību, ka patiesībā tiek celts kas pavisam cits un daudz lielāks. Bet varbūt tajā ir kaut kas no sastingušas klišejas? Varbūt kādam vissvētākā telpa būs bibliotēka, kādam citam – paša māja. Un, ja vēl plašāk, – varbūt tas sakrālais mums visu laiku ir visapkārt? Kāpēc ne?
Melnie caurumi kaimiņos un Visumā
Diena beidzot kļuvusi garāka par nakti, un arī pavasaris vismaz de iure jau sācies – tagad vien jāgriež pulkstenis un jāgaida tā atnākšana arī de facto.
Izredzētie
"Viens marinē gurķus,
otrs – marinē sēnes,
trešais – sevi marinē."
Precīzāk nevar – izrādās, trīsrindes pietiek, lai definētu latvieša dabu.
otrs – marinē sēnes,
trešais – sevi marinē."
Precīzāk nevar – izrādās, trīsrindes pietiek, lai definētu latvieša dabu.
Vidēja jāņa bērziņa Dziesmu svētki(3)
Reizēm tiešām šķiet, ka Latvijai saistībā ar virtuālo vidi uzlikts kāds ļaunais vaiņags – kā dienaskārtībā kāds e-projekts vai, kā šajā gadījumā, e-rinda, jau iepriekš ar garantiju var pareģot, ka nekas nenotiks, kā cerēts, viss ies šķērsām, būs cietušie, būs ironiskie un tikai daži laimīgie.
Kurš kuru noknāba(3)
Kluss solis, kas acīmredzot ilgi rūga, līdz izvērsās plašā rezonansē. Skaļas aizturēšanas un ažiotāža, kas, cerams, nenoklusīs tāpat vien. Tā divos teikumos varētu raksturot divus pēdējo nedēļu notikumus, kas katrs citādi un tomēr kaut kādā dīvainā veidā gandrīz iederīgi sekoja viens otram.
Laiks dziedē(1)
"Kāda ir ātrās palīdzības devīze Igaunijā?" "Laiks dziedē."
Nē, nepārmetiet, lūdzu, stereotipu veicināšanu – esmu atvērta jokiem arī par latviešiem un visām citām tautām!
Vētra pirms klusuma
Zinu cilvēku, kurš tikai Emīla Dārziņa Melanholiskā valša dēļ iemācījās spēlēt klavieres, nopirka pat vecu flīģeli un joprojām uz tā neko īsti nespēlē. Vismaz klausītājiem ne. Nekad neesmu pajautājusi, vai viņam vairāk tā melanholija vai valsis saista, bet, domājot par viņu un viņa flīģeli senas lauku mājas un meža vidū, vienmēr kļūst silti.
Vientulības iznākšana no maisa
Mēs cits citam tik bieži esam nezināmi lielumi. Labi, ja saskaitāmi. Labi, ja beigu beigās tomēr aprēķināmi.
Nopietni smieklīgais
Pēdējos mēnešos tik daudz piesauktā e-veselība kā neatmežģināmi sarežģīta sistēma, kura baro pati sevi, bet ārā neko "izspļaut" nespēj. Mūžīgi ekrānam pievērsts skatiens kā mūsdienu komunikācijas forma un viedtālrunis kā mūsu trešā acis un jaunā reliģija. Arī citvalstu līderi savos bērnišķīgajos izgājienos, vides problēmas un Maira Brieža apņēmīgā spīts pirms gaidāmās lielās cīņas.
Iemūrēto paaudze(10)
Stučīšanas laiks it kā pagājis. Vai tas nozīmē, ka tiesāšanas laiks pienācis?
No barikādēm līdz slepenajiem kambariem(2)
Pirms neesat nonācis patiesi dramatiskās, biedējošās vai pārcilvēcīgi sāpīgās situācijās, nekad nespēsiet līdz galam apzināties, cik apziņas plūsma ir netverami brīnišķīga lieta. Varētu šķist, ka bailes, sāpes un vēl citas sajūtas paralizē domāšanu, taču tā nebūt nav.