Lai sāktu nodarboties ar motokrosu, vecākiem jābūt apmātiem ar to, apstiprina Mairis Pumpurs, kurš ir viens no šī brīža diviem talantīgākajiem jaunās paaudzes braucējiem Latvijā. 16 gadu vecais sportists ziemā tika pie līguma ar Yamaha rūpnīcas komandu un cer sekot pasaules čempiona Paula Jonasa pēdās.
Tieši pirms gada titulētā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka bija apņēmības pilna piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs, tomēr Rīgā notikušajā atgriešanās maratonā pēc otrā dēla piedzimšanas veselības problēmas bija spēcīgākas par viņu, un tagad pieredzējusī sportiste saka, ka karjeru ir noslēgusi. Plašā intervijā Sporta Avīzei trīskārtējā Latvijas labākā sportiste gan atceras karjeras spožākos mirkļus, gan atklāj lielākos privātās dzīves pārdzīvojumus.
Ja būtu jānosauc Latvijas modīgākās sportistes, kā viena no pirmajām prātā nāktu paraolimpiete Poļina Rožkova, turklāt viņa izceļas arī ar ļoti augstiem sasniegumiem, jo ir tuvu tam, lai būtu piedalījusies gan vasaras, gan arī ziemas paraolimpiskajās spēlēs – pozitīvi noskaņotā un smaidīgā atlēte 2016. gadā Riodežaneiro startēja ratiņpaukošanā, bet šī gada sākumā kopā ar Latvijas ratiņkērlinga izlasi izpildīja kvalifikāciju, lai 2022. gadā varētu braukt uz ziemas spēlēm Pekinā.
Pasaules sports tika apturēts brīdī, kad desmitiem tūkstošiem atlētu vajadzēja sākt izšķirošās cīņas par kvalificēšanos Tokijas olimpiskajām spēlēm. Līdz tam ceļazīmes bija paguvuši iegūt astoņi Latvijas sportisti – vieglatlētes Laura Igaune (vesera mešana), Līna Mūze (šķēpmešana) un Laura Ikauniece (septiņcīņa), pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs, Anastasija Kravčenoka un Tīna Laura Graudiņa, kā arī jātnieks Kristaps Neretnieks šķēršļu pārvarēšanā. Tāpat Latvijai garantētas divas ceļazīmes šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā, kur reālākie kandidāti uz to izmantošanu ir Toms Skujiņš un Krists Neilands. No šīm ceļazīmēm gandrīz visas tika izcīnītas pērn, bet Neretnieks kvalificējās šī gada pirmajās dienās. Pirms četriem gadiem Riodežaneiro Latviju pārstāvēja 33 atlēti, kas ir pēc neatkarības atjaunošanas mazākais dalībnieku skaits vasaras spēlēs, netika izcīnīta arī neviena medaļa, turklāt prognozes liecināja, ka uz Tokiju aizbrauks pat vēl mazāka delegācija. Tagad Latvijas atlēti ieguvuši papildu gadu treniņiem, lai Japānas galvaspilsētā netiktu uzstādīts mūsu valsts antirekords.
Covid-19 krīzes izraisītā pandēmija radījusi līdz šim nepieredzētu pasaules apstāšanos. Lielākā daļa cilvēku jau ilgas nedēļas strādā no mājām, bet daudzi citi zaudējuši darbu un atrodas neziņā par nākotni. Turklāt izmisumā ir arī sporta līdzjutēji, jo pilnībā apstājies viss, kam viņi katru dienu sekojuši līdzi. Cilvēkus no neziņas, satraukuma var izglābt nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm, saka sporta psiholoģe Gundega Ulme, uzsverot, ka sportošana atzīta kā viens no līdzekļiem trauksmes un depresijas mazināšanā.
Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālās politikas jautājumos Jānis Eisaks ir viens no valstī lielākajiem cīņu sporta ekspertiem, kura balss bieži dzirdama TV ekrānos, komentējot cīņas un boksa sacensības. Viņš pats sevi sauc par sportisku, bet ne sportistu un skumst, ka liela daļa sabiedrības maz uzmanības pievērš veselīgam dzīvesveidam, kaut ko darot vien tad, kad jau piemeklējušas veselības problēmas.
Oļegs Sorokins allaž bijis runātīgs, un tas viņu jau hokejista karjeras laikā padarīja par vienu no Latvijas fanu visvairāk iecienītajiem spēlētājiem. Pašlaik Oļegs kļuvis par augsti vērtētu treneri un pērn vasarā saņēma valsts labākā hokeja trenera apbalvojumu, kam arī bija pamatojums – pirms gada viņš U18 izlasi aizveda līdz pasaules čempionāta ceturtdaļfinālam. Izlase nopietni gatavojās arī šī gada čempionātam, kas aprīļa otrajā pusē bija plānots ASV, bet to atcēla globālās pandēmijas dēļ.
Latvijas labākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs noslēdzis negaidīti neveiksmīgu sezonu, kurā viņam augstākais individuālais rezultāts Pasaules kausā bija 16. vieta. Sportists intervijā Sporta Avīzei, atrodoties pašizolācijā, uzsver, ka vēlas turpināt karjeru, tomēr pašreizējā situācija pasaulē raisa daudz neskaidrību un pārdomu.
Savulaik Oskars Bārtulis bija viens no Latvijas talantīgākajiem hokeja aizsargiem un to spēja pierādīt arī laukumā, 2010. gadā piedaloties Stenlija kausa izcīņas finālsērijā. 2018. gadā Latvijas sabiedrību šokēja aizsarga vēstule Latvijas Hokeja federācijai, ka viņš esot pieņēmis Krievijas pilsonību, tomēr daudzus tas nepārsteidza, jo Bārtulis iepriekšējo reizi pasaules čempionātā bija spēlējis 2012. gadā. Šogad spēlētājs izteica vēlmi atgriezties valstsvienībā, tomēr plānus izjauca pasaules čempionāta atcelšana.
No spožas karjeras līdz cīņai par izdzīvošanu pēc tās beigām – šādu ceļu veikusi kādreizējā Latvijas futbola zvaigzne Andrejs Rubins. Šī gadsimta sākumā viņš līdzjutējus priecēja ar skaistiem vārtiem pret Liverpool un Leicester City, kā arī sniegumu Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet pērnā gada beigās publiski izskanēja aicinājums viņam ziedot, jo kādreiz lieliskais futbolists esot palicis bez iztikas līdzekļiem.
2019. gada Latvijas labākais jaunais sportists Krists Neilands pērn izcīnīja piekto vietu prestižā Giro d’Italia velobrauciena posmā, bet šogad piedzīvo debiju Pasaules tūrē. Sarunā ar Sporta Avīzi sportists atklāj, ka viņa nākotnes mērķi ir Latvijas riteņbraukšanas līdzjutējiem neticami – kuldīdznieks vēlētos cīnīties par uzvaru prestižāko pasaules daudzdienu velobraucienu posmos un kādudien, iespējams, arī par kaut ko vairāk.
Pagājušā gada beigās Latvijas ziņu portālu virsrakstos pēkšņi nokļuva samērā mazpazīstama peldētāja Zane Embrekte – nedzirdīgo pasaules čempionāta uzvarētāja –, kas saņēma pārliecinoši lielāko valsts prēmiju starp visām mūsu sportistēm, tieši tikpat lielu kā vīriem pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs. Sporta Avīze devās iepazīties ar peldētāju, kura Latvijas čempionātā spēj konkurēt arī ar labākajiem dzirdīgajiem sportistiem.
Latvijas izlases sastāvā uz Eiropas čempionātu Kitija Laksa aizbrauca jau 16 gadu vecumā. Jau no agrām dienām viņa ir uzskatīta par talantīgu basketbolisti un spējusi to attaisnot arī laukumā, vairākas sezonas pēc kārtas rādot fantastisku sniegumu Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) čempionātā. Tomēr, uzsākot ceturto koledžas sezonu, 2018. gada novembrī Laksa guva ļoti smagu ceļgala traumu un uz parketa spēja atgriezties vien pēc divpadsmitarpus mēnešiem. Kaut gan basketboliste saka, ka rehabilitācija vēl turpinās, šobrīd viņa jau ir ceļā uz nākamo mērķi, jo aprīļa vidū gaidāms Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) drafts.
Nebijusi asa cīņa izvērtās par Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta amatu, kaut beigās balsojumā nesenais Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārliecinoši pārspēja savulaik par Eiropas labāko basketbolisti atzīto Aneti Jēkabsoni-Žogotu. Jaunais savienības prezidents intervijā Sporta Avīzei uzsver, ka viņam ir konkrēts darbības plāns un darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijas basketbolam.
Ja nepieciešams nosaukt kādu sporta veidu, kurš varētu šķist anekdotisks, viens no pirmajiem, kas nāk prātā, ir šahbokss. Tomēr tas ir reāls sporta veids un pērnā gada beigās Latvija aptuveni 100 sportistu konkurencē no 15 valstīm izcīnīja divas zelta medaļas pasaules čempionātā amatieriem šahboksā. Viens no pasaules čempiona titulu izcīnījušajiem sportistiem bija Oļegs Petrovskis.
Kaut gan daļa cilvēku klusībā cer, ka aukstums un sniegs Latvijā ziemas laikā tā arī nepienāks, ir ļoti daudz arī pretēji domājošo, kuri jau rudenī sapņos redz tikai vienu – kā ziemas vakaros kāpj uz slēpēm tuvākajā kalnu nogāzē, jo tas ir viņu un viņu bērnu iecienītākais hobijs. Kāda ir situācija ar slēpošanas kalniem Latvijā un ko darīt iesācējiem, kuri vēlas sākt nodarboties ar kalnu slēpošanu?
Šobrīd pasaulē ir tikai divi aktīvi Latvijā dzimuši amerikāņu futbola spēlētāji, tomēr tas neliedz gūt panākumus. Ralfs Rūsiņš pērnā gada izskaņā ar savu Liberty University komandu triumfēja Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) Cure Bowl turnīrā un pēc gada varētu pretendēt uz vietu Nacionālajā Futbola līgā (NFL). Tomēr, ja tas neizdosies, carnikavietis plāno sekot ģimenes piemēram un kļūt par juristu.
Šomēnes Latvija saņems vēsturē pirmās ziemas olimpiskās medaļas kā neatkarīga valsts. Jā, sešus gadus pēc Soču olimpisko spēļu bobsleja sacensību aizvadīšanas, tomēr faktu tas nemaina, turklāt pasniegšanas ceremonija notiks tepat Siguldā. Oskars Melbārdis ir nu jau trīskārtējs olimpiskais medaļnieks, bet, neskatoties uz to, titulētais sportists saglabā savu pieticību. Pagājušajā rudenī Melbārdis pēc pusotra gada pauzes atgriezās sacensībās, nerādot pašus augstvērtīgākos rezultātus, tomēr rokas nenolaiž – viņš ļoti labprāt sastādīs konkurenci pārējiem izlases pilotiem, cenšoties pierādīt, ka arī pats vēl spēj sasniegt augstus rezultātus.
Oskars Gailišs jaunības gados riteņbraukšanā kā līdzīgs ar līdzīgu spēkojās pret Arvi Piziku, Kasparu Ozeru un Daini Ozolu, tomēr neilgi pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, viņš pakāra velosipēdu uz nagliņas, kur tas nostāvēja gandrīz 15 gadu. Sportot Oskars atsāka pēc dzīvē notikušas nelaimes, kad ārsti bija draudējuši, ka viņš nekad vairs nestaigās bez palīgierīcēm. Tomēr sportists pierādīja pretējo un pašlaik gan pats trenē jaunos riteņbraucējus, gan arī piedalās parariteņbraukšanas sacensībās un cīnās par ceļazīmi uz paraolimpiskajām spēlēm.
Latvijas handbola izlases pamatvārtsargs Artūrs Kuģis ilgus gadus kūlās pa dažādiem zemāko līgu čempionātiem, tomēr pēc valstsvienības aizvešanas līdz Eiropas čempionāta finālturnīram pagājušajā vasarā viņa karjerā notika galvu reibinošs pavērsiens – vārtsargs kļuva par Daiņa Krištopāna komandas biedru Ziemeļmaķedonijas vienībā Skopjes Vardar, kas neilgi pirms tam bija triumfējusi Čempionu līgā. Tagad spēlētājam ir iespēja pirmoreiz karjerā pilnu sezonu strādāt ar vārtsargu treneri, kurš viņam spēli māca praktiski no jauna, tomēr latvietis ir apņēmības pilns pierādīt, ka šajā līmenī neatrodas nejauši.
Šī intervija tika veikta divās daļās. Pirmoreiz Sporta Avīze ar pasaules handbola zvaigzni Daini Krištopānu satikās novembra beigās Baltkrievijas pilsētā Brestā, kad viņš gatavojās atgriezties laukumā pēc divu spēļu izlaišanas potītes sastiepuma dēļ. Dienu pirms spēles Dainis stāstīja, ka traumas viņu karjeras laikā neķer, tomēr atgriešanās mačā nācās piedzīvot šoku, jo latviešu milzis sajuta asu dūrienu Ahileja cīpslā un nekavējoties pameta laukumu. Vēlāk gan izrādījās, ka savainojums nav ļoti nopietns un viņš varēs palīdzēt Latvijas izlasei, kas šomēnes debitēs Eiropas čempionāta finālturnīrā. Skopjes Vardar komandu pārstāvošais Krištopāns būs Latvijas valstsvienības galvenais balsts un cerība, turklāt lielisko panākumu iespaidā ludzānietis bija izvirzīts starp pieciem pretendentiem uz 2019. gada Latvijas labākā sportista balvu.
Bez lieliem panākumiem, bet ar ļoti daudziem līdzvērtīga apmēra rezultātiem. Tā varētu nosaukt 2019. gadu Latvijas sportā, kas izpaudās arī tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā. Ar vēsturiski mazāko punktu skaitu par pieckārtēju aptaujas čempionu kļuva pasaules visvairāk titulētais skeletonists Martins Dukurs. Viņš apsteidza pludmales volejbola karalienes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku, savukārt trešo vietu izcīnīja janvāra numura vāka varonis Dainis Krištopāns.
Deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā paša augstākā līmeņa sporta pasākumi Latvijā nenotika bieži, jo tos gluži vienkārši nebija, kur rīkot. Viens no retajiem izņēmumiem bija 2001. gadā no 20. līdz 27. maijam Rīgā aizvadītais vēsturē trešais pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kas risinājās nesen atklātajā Skonto hallē.
Patrīcija Eiduka vien 17 gadu vecumā startēja Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, turklāt izcīnīja Latvijas distanču slēpotāju visu laiku augstāko rezultātu četrgades nozīmīgākajās sacensībās. Pēc olimpiādes viņa sāka trenēties Igaunijas komandā Team Haanja un varēja pirmoreiz teikt, ka strādā profesionāli, bet šogad pasaules čempionāta laikā sportiste, tāpat kā visa pārējā pasaule, piedzīvoja šoku – vairāki komandas sportisti pēc Austrijas policijas reida tika arestēti dopinga skandāla ietvaros.
Decembris ir laiks, kad pilnā sparā sākas ziemas sporta sezona, savu kulmināciju iegūstot nākamā gada sākumā. Šī būs sezona starp divām olimpiskajām spēlēm, tāpēc lielākajā daļā sporta veidu Latvijā nav piedzīvotas straujas izmaiņas, tomēr tāpat daudzos no tiem ir interesanti jaunumi. Sporta Avīze vienuviet apkopoja visu aktuālo informāciju, kas līdzjutējiem būs jāņem vērā, gada aukstākās nedēļas nogales pavadot emociju virpulī pie televizora.
2018. gada beigās Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko guva karjerā pirmo nopietno traumu, kas šosezon ilgstoši neļāva iegūt labu sportisko formu. Tomēr sezona tika pabeigta ar diviem fināliem pēc kārtas, sportistei spējot panākt neitrālu uzvaru un zaudējumu bilanci. Gatavojoties 2020. gada sezonai, tenisiste intervijā ar Sporta Avīzi gan atcerējās šo gadu, gan secināja, kas nepieciešams, lai viņa atgrieztos pasaules ranga desmitniekā.
Aigars Fadejevs savulaik bija soļošanas zvaigzne ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pateicoties viņam, Latvijas iedzīvotāji zināja visu par soļošanas tiesnešu darbu, katra mājsaimniece atšķīra, kad kāds no sportistiem pārgājis skriešanas fāzē. Mūsdienās 2000. gada Sidnejas olimpisko spēļu vicečempions ir augstas kvalitātes sporta rehabilitologs, pie kura šogad desmit dienas uz Rīgu brauca tobrīd vēl tikai topošais pasaules čempions 100 metru sprintā Kristians Kolmens. Aizraujošā sarunā ar Sporta Avīzi Fadejevs atklāja dažādas interesantas nianses no savas sportista karjeras, pievērsāmies arī daudziem citiem jautājumiem.
Jurijs Semjonovs bērnībā cīnījās par Latvijas jaunatnes čempionāta godalgām peldēšanā, tomēr tad kā zibens no skaidrām debesīm nāca atklāsme, ka pusaudzim pēkšņi sākas ķermeņa atrofija un organisms kļūst arvien vājāks. Vēl pirms pāris gadiem jaunais atlēts domāja, ka sportam būs jāliek punkts, tomēr šobrīd daugavpilietis jau ir Eiropas čempions parapeldēšanā un kā pirmais no Latvijas kvalificējies Tokijas paraolimpiskajām spēlēm, kur būs reāls pretendents uz godalgām.
Anete Šteinberga 2016. un 2017. gadā tika nosaukta par Latvijas labāko basketbolisti, bet pērn vasarā, gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram, kurš turklāt daļēji notika Rīgā, pēkšņi tika pavēstīts, ka viņa it kā personisku iemeslu dēļ nepalīdzēs valstsvienībai. Spēlētāja ilgu laiku publiski klusēja par nespēlēšanas iemesliem, bet tagad atklātā intervijā ar Sporta Avīzi ļoti asi izsakās par bijušo valstsvienības galveno treneri Mārtiņu Zībartu un pastāsta, ka nepalīdzēs izlasei arī novembrī gaidāmajās atlases spēlēs, mums to pavēstot ātrāk nekā jaunajam trenerim Mārtiņam Gulbim. Spēlētāja pauž, ka, tuvojoties 30 gadu vecumam, par ļoti nozīmīgu faktoru kļūst emocionālā stabilitāte, bet spēlēšana pie galvenā trenera, kuram sieviešu basketbolā nav nekādas pieredzes, to varētu izjaukt.
Latvijas futbola izlase jau gandrīz desmitgadi iestigusi dziļā purvā, un brīžos, kad liekas, ka sliktāk tiešām vairs nevar būt, kāds atkal pieklauvē no apakšas. Novembrī ar spēlēm pret Slovēniju un Austriju noslēgsies 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikls, un visas pazīmes liecina, ka tas izlasei kļūs par sliktāko vēsturē. Sporta Avīze atskatījās uz iepriekšējiem 13 atlases turnīriem, kuros Latvija spēlējusi pēc neatkarības atgūšanas.
