SKATIES VISU DISKUSIJU
11. jūlijā gaidāma LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu organizācijas vadītāju. Uz amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Tieši nedēļu pirms vēlēšanām kandidātu trio tikās savstarpējā diskusijā. Zīmīgi, ka prezidents tiks ievēlēts tikai uz aptuveni astoņus mēnešus ilgu termiņu, jo jau nākamā gada sākumā gaidāmas kārtējās prezidenta vēlēšanās.
“Šie astoņi mēneši ir pietiekoši ilgs periods, lai mēs varētu paveikt fundamentālas lietas. Pirmkārt, jāturpina realizēt LOK iesāktos procesus, kā arī jāstrādā pie pārvaldības sadaļas, lai pret visiem biedriem būtu vienlīdzīga attieksme, atklātība, savu lēmumu skaidrošana, funkciju un izmaksu analīze,” stāstīja Buks, uzsverot, ka LOK šobrīd viennozīmīgi ir reputācijas krīze. “Jaunajam vadītājam vajadzētu pie visiem procesiem pieeiet sistēmiski, strādāt, lai tos padarītu saprotamus un caurspīdīgus, ieviešot labas pārvaldības principus. Ne tikai LOK, bet arī kapitālsabiedrībās. Tāpat jāstrādā pie komunikācijas. Kā saku Kārlim [Lejniekam, LOK ģenerālsekretāram], kāpēc nestāsti biedriem, nekomunicē. Pret biedriem jābūt atvērtiem, jānoņem šī augstprātīgā arogance, kas katrā sarunā no LOK vadības nākusi gadiem.”
Arī prezidenta amata kandidāts Feldmanis diskusijā uzsvēra, ka ar LOK biedriem nepieciešams tikties un runāt, sakot, ka tas jādara “jo biežāk, jo labāk”. “Pie LOK ikdienas darba Izpildkomitejā piedalās 19 federācijas, bet tas noteikti ir par maz, jo pārējām 20 federācijām ir informatīvais vakuums.” Kā atzina pats Feldmanis, viņš Izpildkomitejas loceklis bijis 24 gadus, tikmēr Buks sporta politikā ienācis salīdzinoši nesen, jo par Volejbola federācijas prezidentu tika ievēlēts 2019. gada sākumā.
Feldmanis pauda viedokli, ka jaunajam prezidentam atvēlētie astoņi mēneši būs pārāk īss laiks, lai Latvijas sportā veiktu lielas pārmaiņas, tomēr ir iespējams sākt iestrādāt soļus, kas palīdzēs attīstīties ilgtermiņā. Viņš saka, ka galvenais būtu strādāt pie finansējuma, jo vairākām federācijām šis jautājums šobrīd ir kritisks.
“Gribētu, lai LOK ir organizācija, kas prot sadarboties ar federācijām,” teica LOK prezidenta amata kandidāte Vlasenko. “Federācijām ir ļoti gudri un profesionāli prezidenti un viņi zina kā savā federācijā jāstrādā. Manā aparātā pats galvenais ir sportisti, tad nāk treneri, federācijas un tad tikai LOK. Šai jābūt organizācijai, kas aizved komandu uz olimpiskajām spēlēm, kas spēj uzklausīt federāciju un sportistus. Gribētu, lai mēs rūpētos par masu sportu, nevis tikai augstiem sasniegumiem. Manā pasaulē nauda ir pēdējais, jo naudas LOK ir gana.”
Ja Vlasenko uzskata, ka aptuveni 11 miljonus lielais ikgadējais budžets LOK ir pilnīgi pietiekams, Feldmanis diskusijā atgādināja, ka organizācijai šobrīd katru gadu ir budžeta deficīts, tāpēc pilnvērtīgam darbam būtu nepieciešami vēl 3-4 miljoni, lai varētu paveikt visu nepieciešamo, kā arī sporta veidu federācijas spētu samaksāt algas ģenerālsekretāriem, kuri nodrošina to ikdienas darbu. Tikmēr uzņēmējs Buks uzsvēra, ka organizācijas budžetam vajadzētu būt vismaz 20 miljoniem eiro. “Sistēmas iekšienē ir daudz neizmantotu resursu - LOK jāpārskata savas fukcijas un izmaksas un tur noteikti ir atrodams daudz lieka. Skatoties uz kapitālsabiedrībām, pērn tikai Rīgas Olimpiskajā centrā tika ieguldīti 253 tūkstoši eiro, bet šī summa kapitālsabiedrībai būtu jānopelna pašai. Šie 253 tūkstoši tikuši noņemti sportam. Jābūt sistēmiskam darbam ar sponsoriem, jo privāto atbalstītāju organizācijai praktiski nav. Tāpat jāstrādā ar partneriem, tai skaitā valsti.”
Feldmanis pauda uzskatu, ka sporta nozare valstī ir tikpat svarīga kā veselības un visas citas, tāpēc arī sporta cilvēkiem būtu jāatrodas pie budžeta stādītāju galda. “Pēdējos divos gados radīta sistēma, ka nauda federācijām aiziet pa tiešo caur LOK, tomēr tajā netika pietiekami daudz paredzēts federāciju pamatdarbībai, tāpēc šobrīd daudzām mazajām federācijām rodas problēmas. Kad tiek stādīts budžets, sporta nozare parasti nav pie lielā galda, bet sportam jābūt tikpat līdzvērtīgam kā veselībai un citiem, jo tā ir liela, ja ne paša lielākā nozare. Ja būšu LOK prezidents, iešu pie [Krišjāņa] Kariņa un citiem atbildīgajiem, centīšos panākt, ka sports nokļūst pie šī sarunu galda.”
“Fundamentāla problēma ir komunikācijas iztrūkums ar pašvaldībām,” uzsvēra Jānis Buks. “Kādreiz lielo pašvaldību komiteju vadītāji līdzdarbojās lēmumu pieņemšanā, bet tagad tas nenotiek – viņi ļoti labprāt atgrieztos diskusijā. Astoņu mēnešu laikā var fundamentāli uzlabot komunikāciju ar viņiem. Atvēlētajā laikā jaukt ārā esošo sistēmu būtu nepiedodami, bet LOK ir jābūt skaidriem principiem un atklātībai.” Kā piemēru Buks minēja programmu Olimpiskais drafts, kurā līdzekļi tika sadalīti federācijām nesaprotami. “Viss LOK nav atklāti, skaisti un caurspīdīgi. Jā, par valsts budžeta naudu atskaitāmies, bet tiklīdz runājam par ko citu, par ļoti daudzām programmām biedri nekādus skaidrojumus nav saņēmuši. Ievēlot mani par LOK prezidentu, nekavējoties pamatīšu Volejbola federācijas prezidenta amatu un jebkuri lēmumi attiecībā uz volejbolu būs caurspīdīgākie iespējamie. Manā vadībā pret visām federācijām būs vienlīdzīga attieksme.”