Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 29. aprīlis
Raimonds, Laine, Vilnis

Ilze Auzāne

Mūzika Daugavas krastā

Pēc vairāku gadu priekšdarbiem, kuru laikā ir tikusi analizēta populārā mūzikas un mākslas festivāla Positivus nākamās desmitgades attīstība, ir nolemts, ka turpmāk festivāls norisināsies Latvijas galvaspilsētā Rīgā, vakar notikušajā preses konferencē kinoteātrī Splendid Palace atklāja pasākuma organizators Ģirts Majors un piebilda, ka tā ir bijusi grūta un sarežģīta izvēle, jo Positivus trīspadsmit gadu ir audzis un veidojies tādā brīnišķīgā vietā kā Salacgrīva.

Saistītās pasaules. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izbrauciens uz Kijevu

Ar plašu performanču un diskusiju programmu ir atklāta Kijevas biennāle, kuras šī gada devīze ir Sabiedrotie. Tās kurators ir Austrumeiropas biennāļu alianse, kuru veido Biennale Matter of Art Prāgā, Varšavas biennāle, Kijevas biennāle, Off-Biennale Budapeštā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotais festivāls Survival Kit, kas šai savienībai ir pievienojies šogad.

Līdzsvars ir pastāvīgi mainīgs process. Festivāls Vides deja piedāvā performanču video programmu

Atskatoties uz šovasar Līgatnē notikušo laikmetīgās dejas festivālu Vides deja, norisināsies trīs secīgi tiešsaistes pasākumi – sākot ar šodienu, trīs piektdienas pēc kārtas plkst. 18.00 tiks demonstrētas pa divām video fiksētām performancēm, pēc kurām sekos sarunas Zoom platformā ar to veidotājiem par redzēto, piedzīvoto, izjusto un izprātoto.

No vatelīna līdz zīdam. Polijā atklāj virtuālo ekspozīciju Rīgas audums. Laikmeta raksti

Polijā, Bjalistokas Leļļu teātrī no 26. oktobra līdz 28. novembrim būs apskatāma virtuālās realitātes ekspozīcija Rīgas audums. Laikmeta raksti, kas tapusi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam sadarbojoties ar tehnoloģiju uzņēmumu Vividly, un interaktīvā formātā atklās tekstilfabrikas Rīgas audums līdz šim neredzētas dizaina lappuses.

Rūdība nelaimju laikmetā. Izstāde Laika tips un mākslas darbs Griezums ceļā uz Purvīša balvas finālu

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, Purvīša balvas 2023 ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir nominējusi Oļu Vasiļjevu par izstādi Laika tips galerijā 427 (30.07.–28.08.2021.), kā arī Elīnu Vītolu un igauņu mākslinieci Flo Kasearu par kopdarbu Griezums Eduarda Smiļģa Teātra muzejā festivālā Survival Kit 12 (03.09.–31 .10.2021.).

Paliec daudzveidīgs

Lielais Kristaps nosauc pretendentus uz labāko godu.

Mīlestības vārdā Vidzemes tirgū

Starptautiskajā jaunā teātra festivālā Homo Novus šodien, 14. septembrī, rīt un parīt notiks mākslas projekts jeb viesošanās izrāde Mīlestības vārdā, kura tapusi sadarbībā ar vietējo iedzīvotāju grupu, kas identificējas kā LGBTQAI+.

Pa milimetram bērta kartupeļu lauka instalācija

Vienā no prestižākajām mākslas institūcijām Islandē – Dzīvās mākslas muzejā (The Living Art Museum) Reikjavīkā – līdz 3. oktobrim aplūkojama jauno latviešu mākslinieku Renātes Feizakas un Klāva Liepiņa veidotā izstāde As you are now so on- ce was I/As I am now so will you be, kas ironiskā spēles formātā aplūko autoru attieksmi pret to, kas ir un varētu būt nacionālā identitāte un vai tāda vispār pastāv.

Liesmojoša tumsa un vārds

Valmieras teātra jaunajā 2021./2022. gada sezonā ieplānotas deviņas pirmizrādes, kuru vidū būs gan latviešu oriģināldramaturģijas, gan arī klasikas iestudējumi. To izvēle balstīta, meklējot plašākas iespējas talantu atklāsmei desmit jaunajiem teātra aktieriem, kuri no šīs sezonas Valmierā uzsāk pilnvērtīgu darbu, laikrakstu Diena informēja Valmieras teātra pārstāve Marta Cekule.

Caur sidraba birzi gāju

Par konkursa Latvijas Arhitektūras gada balva 2021 Lielās balvas jeb Grand Prix ieguvēju ir kļuvusi Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā, kuras autori ir Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Esības un kino skaistums

Šodien un rīt, 24. un 25. augustā, norisināsies jau tradicionālās Baltijas filmu dienas – bezmaksas seansi, kuros skatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm tiek piedāvātas vairākas kaimiņvalstu filmas. "Diemžēl pēdējos 20 gadus mūsu kaimiņvalstu filmu klātbūtne Latvijā bijusi minimāla, un tas pats attiecas uz latviešu filmu klātbūtni Lietuvā vai Igaunijā. Protams, mēs visi daudz labāk zinām, kas notiek Breda Pita karjerā un ģimenē, nevis to, kas notiek, teiksim, Lietuvas kino," pirms vairākiem gadiem recenzijā par Lietuvas un Latvijas kopražojuma spēlfilmu Spēlmanis rakstīja kinokritiķe Dita Rietuma. Kopš tā laika Breda Pita un Andželīnas Džolijas jeb Brandželīnas pasaka ir piedzīvojusi savu skumjo finālu, bet Baltijas valstis ir spērušas pirmos soļus tuvošanās virzienā, ne tikai filmu radīšanas ziņā.