Zinātnieki aizvēsturiskam krokodilam, kas raksturots kā "viena no draudīgākajām jūras radībām, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes", devuši smagā roka grupas Motorhead mūziķa Lemija Kilmaistera vārdu.
Uzņēmums KEPP EU, kas Latvijā darbojas kopš 2011. gada, tikko veiksmīgi beidzis projektu, kura mērķis bija izstrādāt alternatīvu tehnoloģiju polikristālisko silīcija stieņu iegūšanai, audzējot tos no kausējuma un izmantojot elektronu staru sildītājus. KEPP EU zinātniskais konsultants Anatolijs Kravcovs, kura vadībā notiek silīcija stieņu ražošana, norāda, ka uzņēmuma pamata produkcija ir silīcija monokristāli, kas ir pamata izejviela dažādu spēka pusvadītāju ierīču ražošanā, to vidū, piemēram, sadzīves elektronikā, dažādās vidēja sprieguma elektroiekārtās, kā arī vēja enerģijā, kuģu, elektrovilcienu ražošanā un citās jomās.
Šogad profesora Eižena Āriņa balvu datorikā saņēmuši Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurijs Merkurjevs un Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta (MII) vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, aģentūru LETA informēja organizatori.
Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.
Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?
Ar ķīmijas doktoru Jāni Veliku, kurš pēc vairākiem Šveicē un Lielbritānijā pavadītiem gadiem atgriezies, lai strādātu Latvijā, sarunājas Romāns Meļņiks.
Latvijas Organiskās sintēzes institūts turpmākajos gados, ieguldot piecus miljonus eiro, plāno attīstīt jaunu pētniecības virzienu un izveidot fitoķīmijas centru. Mērķis ir pētīt Latvijas ārstniecības augus un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzētu radīt jaunus ārstniecības preparātus. Izpētot latviešu tautas ticējumus, apkopoti tur minētie augi, piemēram, kumelīte, pelašķis, sīpols, bet pētnieki to ārstnieciskajām spējām meklēs zinātnisku pamatojumu un pielietojumu. Nauda gan pārsvarā piesaistīta no Eiropas Savienības līdzekļiem, un arī līdz šim lielākie projekti nav guvuši valsts finansiālu atbalstu, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Ieguldot 31 miljonu eiro, pirmdien, 20.februārī, sākts līdz šim vērienīgākais projekts zinātnes jomā Latvijā, ar kura palīdzību iecerēts kāpināt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta materiālziņātņu ekselences centra jaudu un iespējas plāno kārtiņu un pārklājumu tehnoloģiju, funkcionālo materiālu, nanotehnoloģiju, nanokompozītu un keramikas, kā arī jaunu materiālu radīšanā, modelējot tos atomu līmenī.
Otrdien Rīgas Motormuzejā apbalvoti 11 pagājušā gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē autori, viņu vidū arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga par savu darbu folkloras pētniecības jomā. Tāpat godināti seši 2016.gada vērtīgākie projekti, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA).
Kā liecina jauns zinātnieku atklājums, makaki spēj radīt tādas pašas skaņas kā cilvēki, kas nozīmē, ka teorētiski viņi varētu sarunāties cilvēkiem līdzīgā valodā, tomēr to smadzeņu spējas neļauj izveidot šādu valodu, ziņo portāls Science News.
Kā saprast to, cik veiksmīga un potenciāli ienesīgs var būt kāds zinātnieka atklājums vai jauna, inovatīva ideja? Tikai strādājot, kļūdoties, meklējot risinājumus, uzdodot jautājumus un turpinot strādāt.
Tēma, kas, šķiet, interesē visus - viņu veselība. Ļaudis ar pamatotu vērību ieklausās tajā, ko saka mediķi, tomēr paralēli ar šo jomu strādā pētnieki, to skaitā ķīmiķi. Par jaunajām tendencēm un problēmām Māris Zanders sarunājas ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas vadītāju Vitāliju Skrīveli.Fragments no intervijas:
