Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas un izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš paziņojis par aiziešanu no aktīvās politikas, plāno veidot jaunu domnīcu.
Ar provokatīvu rīcību varbūt varot pievērst uzmanību, bet Dienas aptaujātie Latvijas Reģionu apvienības pašvaldību vadītāji no saviem kolēģiem Saeimā sagaida saturu. Apvienību veidojošās Reģionu alianses dibinātājiem no Pierīgas pašvaldībām svarīgi, lai tām būtu pieejami tie paši finanšu resursi, kas reģionālās attīstības centriem.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi t. s. progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas _Eiropa 2020 _īstenošanas gaitu. 85 lappušu garo dokumentu lasīt daudziem no mums "rokas neceļas", tomēr tiem, kuri tradicionāli sūdzas par neskaidrību "kurp virzāmies?", izlasīt gan derētu. Kaut tāpēc, ka - lai gan šāda veida ziņojumi kopumā tā brīža politiskajai vadībai ir slavējoši - pamatīgajā apjomā pavīd jautājumi, par kuriem būtu noderīgi gūt lielāku skaidrību un, iespējams, publiski diskutēt.
LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas strukturālās pakļautības noteikšana un ar to veiktās manipulācijas ir uzskatāmas sekas, ko izraisījusi Latvijas politiskajā elitē joprojām dominējošā padomju laikam raksturīgā izpratne par to, ka vēstures zinātne ir jāpakļauj politiķu kontrolei, teikts Latvijas augstākajām amatpersonām adresētā vēsturnieku petīcijā.
Latvijā nestrādā tradicionālais svārsta princips politikā, kad kreisās un labējās partijas kaut cik regulāri nomaina pie varas viena otru. Nav pareizi, ka vieni politiķi ir tādā kā permanentā opozīcijā, intervijā Mārim Zanderam pauž pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.Fragments no intervijas:**Aizvadītajā nedēļā Saeimā atkārtoti apstiprināja amatā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, un kā viens no vēlējumiem Cimdaram izskanēja kaut ko darīt, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti.
Dažkārt saka, ka padomju cilvēka domāšanas paradumi joprojām zeļ un plaukst Latvijas ļaužu prātā - arī ceturtdaļgadsimtu pēc neatkarības atgūšanas. Vispārinoši apgalvojumi ir bīstama lieta, tomēr dažas iezīmes patiesi saglabājušās. Proti, okupācijas gados daudzi no mums iemanījās "lasīt starp rindām", savukārt varas pārstāvji centās saskatīt kaut ko varu apdraudošu pat tur, kur nekā tāda nebija. Reālu un iedomātu zemtekstu ziedu laiki.
Apzinoties, ka nav labs stils citēt pašam sevi, tomēr minēšu, ko 2014. gada notikumu apskatā šī laikraksta slejās rakstīju pirms vairākiem mēnešiem: "Krīzes situācijās ikvienai partijai ir divi iespējamie uzvedības modeļi. Pirmais: ar saliedēšanos saprast viedokļu daudzveidības izskaušanu, stingru varas vertikāli pašā partijā.
Populārākie politiskie spēki decembrī bija partija Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Vienotība, liecina Latvijas faktu veiktā aptauja.Ja Saeimas vēlēšanas notiktu decembrī, Saskaņu atbalstītu 19,9% respondentu, ZZS - 12,7%, Vienotību - 10,6%, bet nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) - 9,3% aptaujāto.
Cāļus skaita rudenī, politiķu sastrādāto vērtē vai nu pirms vēlēšanām, vai gada nogalē - ap šo laiku. Un pārsvarā gadījumu, protams, nekādas pārskata tabulas ar pieņemtiem vai labotiem likumiem neviens savā priekšā netur, parlamenta debašu stenogrammas nepārlasa. Kādi iespaidi laika gaitā sakrājušies, tādi tad arī veido kopējo attieksmi.
Kongresa priekšvakarā sociāldemokrātiskā partija
Saskaņa, kura ilgstoši ir Saeimas opozīcijā, joprojām ir
ne tikai populārākais politiskais spēks, bet arī skaitliski viena
no lielākajām partijām. Tajā ir 3500 biedru, no kuriem sestdien
kongresā tiek gaidīti 670 delegāti. Pašlaik nekas neliecina, ka
tuvākajā laikā tā varētu nonākt valdībā, pat ja stingri neiestātos
par līguma saglabāšanu ar Krievijā valdošo partiju Vienotā
Krievija, ceturtdien vēsta Diena.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadalīšana vairākās daļās ir kategoriski nepieņemams risinājums, uzskata Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Tajā pašā laikā viņš norāda, ka apakškomisija ir gatava strādāt pie nepieciešamo likuma grozījumu sagatavošanas, lai, ņemot vērā Valsts kancelejas atzinumu, uzlabotu iestādes darbu.
Saņēmusi jaunu uzticības mandātu Vienotības priekšsēdētāja vēlēšanās, Solvita Āboltiņa acīmredzami atguva pašapziņu un nostiprināja savu ietekmi. Taču viņa neiepazīstināja ar plānu, kā saliedēt divas domubiedru grupas - centriski konservatīvo un liberālo spārnu, pirmdien vēsta laikraksts Diena.