Pēc viņa domām, partijām pirms vēlēšanām vajadzētu nosaukt savus Valsts prezidenta amata kandidātus. Tas dotu iespēju sabiedrībai reaģēt, izvēršot dialogu ar viņiem. Vajadzētu arī rūpīgi izlasīt, kādas funkcijas prezidentam paredz Satversme, atgādina Leiškalns, uzsverot, ka atbilstoši konstitūcijā noteiktajam uz augsto amatu jāpretendē pieredzējušam politiķim.
Turklāt Valsts prezidenta amata kandidātam jābūt arī ar pieredzi vēlētā amatā un valdības darbā, pārliecināts Leiškalns. Pēc kādreizējā politiķa domām, prezidentam jāpārzina, kā darbojas parlaments un valdība, jo viņam ir tiesības sasaukt Saeimas un Ministru kabineta sēdes, nosakot to darba kārtību, turpretim, ja prezidents nepārzina šos procesus, viņš var kļūt par ieroci politikāņu vai prezidenta kancelejas darbinieku rokās.
Komentējot līdz šim nosauktās Egila Levita un Sandras Kalnietes kandidatūras, Leiškalns atzīst, ka principiālu iebildumu nav ne pret vienu no viņiem abiem. Tomēr par Kalnietes kandidatūru Vienotībai, visticamāk, neizdošoties vienoties, jo tur jau kopš Jaunā laika notiekot "sievu kari".
"Mārtiņu Bondaru es pazīstu mazāk, es viņu zināju kā premjera Krištopana padomnieku un prezidentes [Vairas] Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. Bondars ir politikai tuvu stāvējis, bet viņam nav izredžu tikt ievēlētam citu iemeslu dēļ. Bondara pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija nav ietekmīga parlamentā. Problēmas ar ievēlēšanu būtu arī Latvijas Universitātes rektoram Mārcim Auziņam, lai gan viņš ir simpātisks cilvēks."
Leiškalns intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka viens no redzamiem un dzirdamiem kandidātiem, neraugoties uz viņa pieredzi Tautas partijā, ir diplomāts Māris Riekstiņš, kurš varētu būt "ļoti nopietni izskatāms kandidēts vēlēšanu otrajā kārtā, ja tā būs nepieciešama".
"Balsošanas otrajā kārtā nopietns kandidāts varētu būt arī Raimonds Vējonis (ZZS). Es domāju, ka arī Solvita Āboltiņa (Vienotība) ir vērā ņemama kandidāte, lai arī ko viņa pati patlaban par to saka un lai ko par viņu runā," pārliecināts Leiškalns.