Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Ekonomikas izaugsme

Swedbank: Latvijas ekonomika simtgadē uz visiem simts

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika simtgadē aug uz visiem simts. Trešajā ceturksnī gada laikā IKP audzis par 4,8% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem). No vēl straujākas izaugsmes gada laikā atturēja jūlijā un septembrī piešķirtās papildu brīvdienas.

Citadeles ekonomists: Šis gads Latvijas ekonomikā ir ievērojami labāks nekā gaidīts

Latvijas ekonomika sarūpējusi kārtējo ļoti pozitīvo pārsteigumu un šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums. Tas ir pat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%. Tādējādi pavasara mēnešos izteiktās prognozes par nerezidentu depozītu aizplūšanas, kā arī pasaulē augošo tirdzniecības nesaskaņu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav piepildījušās un vismaz pagaidām šis gads Latvijas ekonomikā ir izrādījies ievērojami labāks nekā gaidīts.

Bremzējas cenu kāpums

Uzvirmojot runām par ekonomiskās izaugsmes cikla beigu fāzi un redzot rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempu samazināšanos, uzplaiksnī arī jautājums par to, cik lielā mērā ražotāju konjunktūra ir labvēlīga tam, lai turpinātu produkcijas realizācijas cenu palielināšanu. Dati kopumā liecina, ka ražotāju cenu izaugsmes temps aizvien ir visai straujš, tomēr vienlaikus redzams, ka pieauguma temps vairs nepalielinās, bet ir vērojams pilnīgi pretējs process.

Skandināvijas līmenis – pārdesmit gadu attālumā

Ekonomiskās izaugsmes ziņā jau divus gadus dzīvojot ar samērā straujiem izaugsmes tempiem, var rasties vēlme uzzināt, cik tad turīgi vai – tieši pretēji – mazturīgi esam uz Eiropas attīstīto valstu fona. Labā ziņa ir tā, ka atšķirība pamazām dilst, savukārt sliktā ziņa – ka atšķirība dilst pārāk lēni.

Augoša peļņa vai bankrots?

Raksturojot Latvijas tautsaimniecības situāciju, eksperti to sauc par labvēlīgu, lai korporatīvā sektora finanšu rādītāji uzlabotos. Tomēr šajā ziņā kopaina vairs nav tik viennozīmīgi vērtējama kā pērn.

Swedbank: Baltijas valstu ekonomikas nepārkarst… pagaidām

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

Strautiņš: Skaisti, bet patiesība

Ekonomikas attīstības gaita šī gada otrajā ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4% pirmajā ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%. Var gandrīz droši teikt, ka sezonāli neizlīdzinātajos datos izaugsme trešajā ceturksnī bremzēsies, jo darbadienu skaita izmaiņas būs nelabvēlīgas. Taču nav pamata domāt, ka šobrīd notiek krasa izaugsmes tempa bremzēšanās vai to varētu gaidīt šī gada izskaņā. Ārējie apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un pašā Latvijas ekonomikā vēl ir diezgan daudz sausa pulvera.

Ekonomika turpina izplesties

Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

FM: Spēcīgo mazumtirdzniecības pieaugumu maijā noteica apgrozījuma kāpumu

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu vēsta, ka šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, tirdzniecības apjomi Latvijā pieauga par 3,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju tirdzniecība bijusi par 7% augstāka. Jānorāda, ka šis ir spēcīgākais mazumtirdzniecības gada pieauguma temps 2018.gada laikā. Izaugsmi mazumtirdzniecībā maijā noteica apgrozījuma kāpums gan pārtikas, gan nepārtikas preču veikalos. Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos gada griezumā pieauga par 6,5%, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga straujāk – par 7,3%, norāda Finanšu ministrijā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide