Lasītājus nodarbinājis jautājums: vai Igaunijai var nākties maksāt par finansiāli savārgušo eirozonas dalībvalstu, pirmkārt, jau Grieķijas, glābšanu? Tā tas diemžēl ir.
Pagājušajā gadā, apsteidzot kaimiņvalsti Japānu, Ķīna kļuva par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Pirmajā vietā joprojām itin stabili atrodas ASV, tomēr tās lēnā ekonomiskā izaugsme un lielais parāda apjoms analītiķiem liek domāt, ka Ķīnas dinamiskā ekonomika to varētu apsteigt jau tuvāko desmit gadu laikā.
Parādu važās iekaltajai Eiropai ļoti vajag naudu. Bet valdību neizdarības un «ļauno» kredītreitingu aģentūru lēmumu dēļ daudzām vecā kontinenta valstīm aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos ir kļuvusi ļoti dārga un kļūst aizvien grūtāk piesaistīt investorus, kuri baidās no lielās varbūtības pazaudēt savus ieguldījumus.
Būtisks pasaules šodienas ekonomiskās nestabilitātes cēlonis ir meklējams ilgstošā atšķirībā starp saražoto un patērēto* dažādās pasaules valstīs. It īpaši pēdējās desmitgades laikā daudzas pasaules valstis bijušas izteikti tērētāji - patērējušas vairāk nekā saražojušas jeb dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem, bet citas bijušas izteikti krājēji - ražojušas vairāk nekā patērējušas.
Šoreiz rakstīt pamudināja lasītāja lūgums paskaidrot, kā
vēlēšanas var ietekmēt ekonomiku. Tās jau ir ietekmējušas
ekonomiku. Pagaidām negatīvi, aizkavējot biznesa vides uzlabošanai
svarīgu likumprojektu pieņemšanu. Cerams, nākotnē ietekme būs
pozitīva. Kā politiski neitrālas runājošās galvas īpašnieks
neizteikšos par partijām, tikai pateikšu, kādas izmaiņas ekonomiku
skarošo lēmumu pieņemšanā vēlētos, ar to nesankcionējot politisku
mājienu saskatīšanu.
Eiropas Komisija (EK) 2011. gada 29. jūnijā nāca klajā ar
priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu
2014.-2020. gadam. Šis priekšlikums, mums tas jāatzīst, bija
diezgan nelabvēlīgs Latvijai, kaut vai salīdzinot ar esošo
plānošanas periodu. Pat neiztirzājot EK neizprotamās iniciatīvas
attiecībā uz jaunu nodokļu ieviešanu visā ES, īpaši ir jāuzsver
faktiski nekonkurētspējīgais EK priekšlikums, kas skar kohēzijas un
lauksaimniecības politiku.
Vācijas ekonomikas izaugsmes tempa straujais kritums pārsteidzis
Eiropu, liekot analītiķiem runāt par vācu ekonomiskā brīnuma
norietu, kas var negatīvi ietekmēt visas eirozonas pūliņus
izrauties no parādu krīzes nastas.
Iedzīvotāji savos vērtējumos par ekonomisko situāciju valstī un tās attīstību kļuvuši nedaudz optimistiskāki, lai arī kopējais vērtējums joprojām ir negatīvs, liecina jaunākā DnB Nord Latvijas barometra pētījuma dati.Vēl pirms mēneša 75% respondentu atzina, ka valsts attīstās nepareizā virzienā, un līdzīgs negatīvisma pārsvars vērojams arī citos pašreizējās situācijas vērtējumos.
Ministru kabinets otrdien apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam loģiski būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014.
Svarīgākais jautājums Latvijai pašlaik nav par eiro ieviešanu vai neieviešanu, bet gan par to, vai valdībai izdodas nodrošināt reālu ekonomikas attīstību. Lielākā daļa Latvijas ekonomistu uzskata, ka pāreja uz eiro automātiski nozīmē arī attīstību. Loģika ir šāda: eiro veicina valūtas stabilitāti, tas savukārt nodrošina ārzemju investīcijas un lētākus kredītus. Šie kredīti tad arī nodrošinās attīstību.
Globālās ekonomiskās krīzes priekšvakarā izskanējušie minējumi, ka Ķīnai izdosies pasauli paglābt no recesijas, nav apstiprinājušies, un tagad aizvien ticamāks kļūst pretējais scenārijs - ekonomikas pārkaršana Ķīnā ievilks pārējo pasauli vēl dziļākā aizā.