Izaugsmes temps būvniecībā joprojām mērāms divciparu skaitļos, proti, pievienotā vērtība trešajā ceturksnī gada laikā augusi par 10%. Tādējādi būvniecība saglabājas viena no straujāk augošajām nozarēm un nozīmīgs Latvijas ekonomikas virzītājspēks. Tomēr būvniecības sprints noplacis, salīdzinot ar gada pirmo pusi, kad būvniecības izaugsme pārsniedza 30%.
Arī apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība zaudējušas duku, bet turpina augt. Apstrādes rūpniecībā pievienotās vērtības kāpuma tempu negatīvi ietekmē lēnāka izaugsme galvenajos Latvijas eksporta tirgos (izaugsme Eiropas Savienībā palēninājās trešajā ceturksnī), augstie darbaspēka un jaudas resursu ierobežojumi, kā arī trauslais noskaņojums, valdot protekcionisma vēsmām.
Sagaidām, ka mīnusi būs atgriezušies finanšu pakalpojumu pievienotajā vērtībā, kā arī nākamgad finanšu sektors caur nerezidentu plūsmu mazināšanu negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr pagaidām šo negatīvo ietekmi vairāk nekā kompensē izaugsme citās nozarēs.
Ja virknē nozaru izaugsme bremzējas, jautājums – kas tad nodrošinājis straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī? Viena no nozarēm noteikti ir transports.
Transports un uzglabāšana veido aptuveni desmito daļu no Latvijas ekonomikas, līdz ar to pozitīvām vēsmām šajā nozarē ir potenciāls būtiski ietekmēt kopējo izaugsmi. Pieejamā informācija liecina, ka trešais ceturksnis padevies īpaši veiksmīgs ostās un dzelzceļā.
Šī gada trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika pārsteigusi un augusi līdzīgā ātrumā kā pērn, taču tik strauji ilgstoši augt nevar. Tāpēc sagaidām, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme palēnināsies no šī brīža augstumiem, bet arvien būs laba. Tomēr negatīvo risku pārpilnībai, piemēram, nerimstošajiem politiskajiem un starptautiskās tirdzniecības saspīlējumiem, ir potenciāls pasliktināt uzņēmēju un iedzīvotāju noskaņojumu, tādējādi sabremzējot izaugsmi vēl vairāk.