Ražošana un patēriņš
Latvijas ekonomikas pieaugums ir kļuvis ievērojami lēnāks, nekā bija ierasts līdz šim. Par to liecināja Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) pirmā ceturkšņa pārmaiņu ātrais novērtējums.
Ekonomika
Latvija turpina saglabāt kontrastu zemes statusu
Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.
Latvijā nodarbinātības jomā vērojama liela nelīdzsvarotība
Situāciju Latvijas darba tirgū pēdējā laikā raksturo spēcīgi izteikta nelīdzsvarotība. Ir uzņēmumi un valsts iestādes, kas ilgstoši nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, turklāt iemesli tam ir ļoti dažādi – sākot no zema piedāvātā atalgojuma līdz visai specifiskām profesionālajām prasībām.
Cenas tuvu vēsturiskajām virsotnēm
Neraugoties uz to, ka ekonomiskie notikumi pasaulē nav tādi, kas liecinātu par nepārprotamu izaugsmi, finanšu tirgus turpina baudīt pozitīvu investoru noskaņojumu, biržu indeksiem turoties visai tuvu vēsturiskajiem maksimumiem.
EK Latvijai prognozē ekonomikas izaugsmi 3,1% apmērā; tā būs straujākā Baltijā
Eiropas Komisija (EK) Latvijai šogad prognozē ekonomikas izaugsmi 3,1% apmērā, liecina EK ziemas ekonomikas prognoze.
Naudas būs vairāk. Taču ne visiem
Ekonomiskā izaugsme un nepieciešamība pēc aizvien jauniem strādājošajiem ir neiztrūkstoši elementi tad, kad runa ir par darbinieku atalgojuma pieaugumu. Šie faktori savu nozīmi saglabās arī nākamajā gadā, kad vidējais Latvijas strādājošais varētu tikt pie jauna visu laiku augstākā atalgojuma līmeņa. Tiesa, ļoti daudz ko ietekmēs ekonomiskā konjunktūra un notiekošais globālajos finanšu tirgos.
Par e-indeksa uzvarētājiem atzīta Ekonomikas ministrija un Lauku atbalsta dienests
Pirmā Latvijas digitālā forumā Datos balstīta nācija par Latvijas valsts iestāžu e-indeksa uzvarētājiem atzīti Lauku atbalsta dienests un Ekonomikas ministrija, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa.
Nākamnedēļ informēs par Latvijas uzņēmumu kredītspējas rādītājiem
Nākamnedēļ, 31.oktobrī, Finanšu nozares asociācija prezentēs indeksu Kāda ir Latvijas uzņēmumu finanšu veselība? Latvijas uzņēmumu kredītspējas rādītāji, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Baltijas izaugsme kļūs lēnāka
Spriežot par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, visai bieži tiek izteikts viedoklis, ka Baltijas kaimiņvalstu ekonomiskais sniegums ir labāks nekā Latvijā.
Bankām jaunas iespējas
Nesenie notikumi, kas skāra ABLV banku, izraisīja notikumu lavīnu, kuras ietekmē daudzām bankām jāpielāgojas pilnīgi jaunam biznesa modelim. Ir skaidrs, ka ar tradicionāliem finanšu tirgus pakalpojumiem, kas orientēti pārsvarā uz vietējiem klientiem, esošajam banku skaitam Latvijā ir par šauru, tāpēc nāksies meklēt jaunas tirgus nišas.
Strautiņš: Inflācija ir remdena, taču rada ķecerīgas domas
Gada inflācija maijā nedaudz pieauga, tas ir saistīts ar tā saucamo bāzes efektu jeb cenu dinamiku pērn. Cenu pieaugums pret aprīli bija ļoti mērens jeb 0,3%, sezonai atbilstošs. Varēja gaidīt kaut ko drusku ļaunāku, jo pasaules tirgos aprīlī un maijā bija neparasti augstas naftas cenas. Degvielas cenu kāpums tiešām ir paātrinājies. Ja pērn jūlijā šī produkta gada inflācija bija tikai 0,7%, tad šogad maijā jau 10,4%.
Jebkādi mēģinājumi apturēt globalizāciju jau ir novēloti
Ekonomists, bijušais Polijas premjerministrs un kādreizējais Polijas Nacionālās bankas vadītājs Mareks Belka intervijā Andim Sedleniekam.