Vienlaikus ar ogu laiku sākas mana vasaras desertu paradīze. Pirmās, ko gatavoju, parasti ir minipavlovas. Tām sākumā izmantoju zemenes, bet vēlāk, kad ienākas arī citas ogas, taisu īstu vasaras ogu miksli – avenes, zemenes, kazenes, jāņogas, mellenes.
Es jāņusieru sienu pēc Jūrkalnes suitu sievu receptes, ko pirms gadiem desmit man ierādīja viena no viņām – Taiga. Viņa to sējusi jau kopš bērnības. Sākumā skatījusies, kā to dara ome, bet vēlāk "omamma bricelēja mūs ar brāli, jo pašai rokas vairs neturēja".
Vasarai un atvaļinājumiem sākoties, arvien biežāk baudīsim kokteiļus. Der zināt, ka dažādiem dzērieniem ir dažādas vajadzības, tāpēc ir vairāki kokteiļu jaukšanas veidi.
Atceroties bijušos ceļojumus un sapņojot par jauniem, kuros gan laikam tik drīz vēl nesanāks doties, domās izgaršoju Tuvo Austrumu ielas ēdienu – falafelu. Tās ir eļļā vārītas turku zirņu bumbiņas, pēc izskata līdzīgas mazām kotletēm (citviet arī lielākām), kas papildinātas ar Austrumu garšvielām: kumīnu, maltām koriandra sēklām, svaigu koriandru.
Pagājušajā reizē sāku stāstu par pasaules saldajiem vīniem. Viens no slavenākajiem ir marsala, ko gatavo reģionā ap Sicīlijas pilsētu Marsalu Itālijā. Šis stiprinātais vīns līdzīgi kā spāņu heress var būt gan sauss, gan salds. Eiropas Savienība piešķīrusi Marsalai aizsargātas cilmes vietas statusu.