Daudzu gadu garumā politiķi
aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus
veselībā, izglītībā, demogrāfijā,
uzņēmējdarbībā, sociālajā
jomā, enerģētikā, transportā,
drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.
Latvijā tuvākās plānotās vēlēšanas
ir gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā,
kad balsosim par nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta (EP)
deputātiem. Jāatgādina, ka patlaban Latviju EP pārstāv astoņi
deputāti, bet nākamajā sasaukumā varētu būt
deviņi. Kopējais EP deputātu skaits pārsniedz
septiņus simtus.
Otrdien Diena publicēja interviju ar militāro analītiķi Mārtiņu Vērdiņu, kurš nesa brīdinošu ziņu – lai kā mūs kušinātu amatpersonas, pie robežas Baltkrievijas pusē ievestie Putina algādži vāgnerieši mūsu valstij rada reālu apdraudējumu, kuru ir teju neiespējami novērst, kur nu vēl prognozēt tā sākumu un formu.
Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, Rietumāfrikas valstī Nigērā notika militārs apvērsums, kura rezultātā mājas arestā nonāca valsts prezidents Mohameds Bazums, bet varu pārņēma Nacionālā dzimtenes glābšanas komiteja, par kuras vadītāju tika pasludināts Nigēras prezidenta gvardes komandieris Abdurahmans Čiani.
Ziemeļkorejā vairāku dienu vizītē ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš militarizētajā valstī tika sagaidīts ar lielu pompozitāti, tostarp krietnu laiku pavadot kopā ar Phenjanas diktatoru Kimu Čen Unu.
Jautājumā par valsts valodas prasmju eksāmenu Krievijas pilsonību reiz pieņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir pārāk daudz manipulāciju, kurās prasītos ieviest skaidrību.
Jautājums par Stambulas konvencijas ratifikāciju ar premjerministra
Krišjāņa Kariņa (JV) vieglu rokas
vēzienu visā nopietnībā ir ticis
pacelts vienā līmenī ar tādām
problēmām kā skolu tīkla samazināšana, obligātās veselības apdrošināšanas
ieviešana, valdības bezpalīdzīgā noskatīšanās uz pārtikas cenu kosmisko lidojumu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Spānijā
notika valsts parlamenta ārkārtas
vēlēšanas, kuras pamainīja spēku
samēru starp pie varas esošajiem
sociālistiem un opozīcijā esošo Tautas
partiju par labu pēdējai, taču tā arī
nespēja nodrošināt nedz kreisajiem, nedz
labējiem vairākuma valdības izveidei nepieciešamo deputātu vietu skaitu.
Nesen mūsu sabiedrībā uzvirmoja diskusijas par to, ka sods, kas piespriests prokremliskam aktīvistam par nelikumīga intelektuālā un fiziskā atbalsta sniegšanu Krievijai, šķiet pārāk niecīgs. Šim prokremliskajam aktīvistam tika uzlikts 15 500 eiro liels naudas sods.
Briselē šā gada 17. un 18. jūlijā notika Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) trešais samits, kura norise uzskatāmi parādīja, ka apvienotā Eiropa un Latīņamerika dzīvo divās ļoti dažādās pasaulēs, kā arī dažādi raugās uz globālās ģeopolitikas procesiem.