Krievijas iebrukums Ukrainā un karš, kas ilgst jau kopš 24. februāra, ir ietekmējis Eiropas Parlamenta (EP) un citu Eiropas Savienības (ES) institūciju dienaskārtību. It īpaši akcentējami ir trīs aspekti.
Tēma par sabiedrisko mediju
darba kvalitāti ir samilzusi,
komplicēta, un tās samešana
vienā katlā, paužot pielādētus
vispārinājumus, būtu labākais
pakalpojums tiem, kuri vēlas
nokaut iespējamo sabiedrisko diskusiju par
šī snieguma problēmām un uzlabošanu, vēl
pirms tā ir sākusies
Pašpasludinātās, Krievijas atbalstītās Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs šīs nedēļas vidū paziņoja, ka jau tuvākajā nākotnē notiks referendums par Dienvidosetijas, kuru par savu sastāvdaļu uzskata Gruzija, iekļaušanos Krievijas sastāvā. Virkne pazīmju liecina, ka Krievijas sastāvā var tikt iekļautas vēl citas teritorijas, tajā skaitā daļa Ukrainas.
Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir viens no tiem politiķiem, kurš degvielas cenu straujā kāpuma kontekstā turpina uzturēt retoriku, ka šo sadārdzināšanos nekādā ziņā nedrīkst amortizēt ar nodokļu mazināšanu, bet tā vietā esot jārod iespēja ar mērķētiem atbalstiem daļu nodokļos iekasētās naudas novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi cenu pieauguma laikā kļūst spiedīgāki.
Iespējams, rudenī Covid-19 izplatība atkal augs, šonedēļ valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Ja tā notiks, būs jāatjauno "drošības pasākumi sabiedrībā, piemēram, maskas, sertifikātu lietošana ne tikai profesionālajā darbībā, bet arī plašāk", turklāt būs "jāveic plašāki vakcinācijas pasākumi", veselības ministra teikto citē aģentūra LETA.
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ maz ievērības piesaistīja ziņa par kārtējo attiecību saasināšanos starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas tajā daļā, kas atrodas Krievijas "miera uzturētāju" atbildības zonā.
Peripetijas ap vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Artūra Toma Pleša (Latvijas attīstībai/LA) lēmumu neapstiprināt Rīgas teritorijas plānu, Rīgas mēra Mārtiņa Staķa izstāšanos no LA partneres Kustības " Par !" ( Par! ) un gaidāmo tiesāšanos starp Rīgas domi un VARAM, protams, var skatīt no dažādu biznesa interešu aspekta.
Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības – 28% respondentu – ir pret politkorektumu. To atklāj kompānijas EY globālā mērogā veiktais pētījums. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – apgalvojumam "Es esmu pret politkorektumu" piekrīt 29% respondentu Lietuvā un tieši tikpat Igaunijā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu valsts humānu apsvērumu dēļ izsniegusi vairāk nekā pusotra simta vīzu, tostarp cilvēkiem, kuru vārdam un līdz ar to teiktajam Krievijā ir svars. Latvija varētu to izmantot, lai spēlētu ne tikai humanitāru lomu Ukrainas karā, bet arī lomu post-Putina Krievijas arhitektūrā, palīdzot veidot brīvu diskusiju telpu, kurā ietekmīgi krievu intelektuāļi no jautājuma "kā krievi tiktāl nonāca?" tiktu līdz atbildei "kā veidot Krieviju, kas nebūs bieds kaimiņiem un izstumtais pasaulei?".
Aukstā kara vēsturē ir iegājušas vairākas ASV prezidentu runas, kas ne tikai iezīmēja aso robežšķirtni starp demokrātisko Rietumu un totalitārā komunisma pasauli, bet arī apliecināja ASV kā pasaules spēcīgākās nācijas apņēmību sargāt vēl nepakļauto tautu brīvību un ilgtermiņā strādāt pie PSRS novājināšanas.
Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.