Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Bez ceļakartes – grāvī

Daudzu gadu garumā politiķi aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus veselībā, izglītībā, demogrāfijā, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā, enerģētikā, transportā, drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.

Taču pagaidām sausais atlikums no šīm runām ir diezgan kritiska situācija it visās pieminētajās jomās un neizskatās, ka tuvākajos gados mēs varētu piedzīvot būtisku atkopšanos kaut vienā no tām.

Esam iepalikuši ne tikai no attīstītajām Eiropas valstīm, bet arī aizvien straujāk atpaliekam no tuvākajiem kaimiņiem. Varam bezgalīgi klausīties politiķu populistiskajās frāzēs par viedo reindustrializāciju un ekonomikas transformāciju, par ekonomikas salīdzināšanu ar automašīnām, kur Latvijas automobilim esot štruntīgāks dzinējs nekā kaimiņiem, un tāpēc mums ar to braukšanu nevedas tik labi kā brāļiem igauņiem un lietuviešiem. Taču nebūsim arī tik paškritiski – grūtības un problēmas visdažādākajās jomās izjūt gan Lietuva, gan Igaunija, gan arī Eiropas lielās valstis, piemēram, Vācija un Francija.

Tomēr nepamet sajūta, ka citās valstīs ar tautsaimniecības un valsts izaugsmes sekmēšanu kopumā sokas labāk ne jau tāpēc, ka tām būtu vairāk naudas vai gudrāki un čaklāki cilvēki. Vairāk izskatās, ka galvenais iemesls Latvijas nemitīgajām problēmām un attiecīgi ārkārtīgi milzīgajam naudas trūkumam sabiedrības kopējā kasē ir tas, ka mūsu politiķiem un ierēdniecībai ir izteikti raksturīga mētāšanās no viena grāvja otrā. Proti, te izdomājam būt par tiltu starp austrumiem un rietumiem, te ienāk prātā, ka Latvija taču var būt Baltijas finanšu centrs, tad atkal to visu atmetam un izdomājam, ka būsim saules un vēja enerģijas lielvalsts. Respektīvi, pat neraugoties uz daudzos simtos skaitāmiem plāniem, stratēģijām un citu gudrām frāzēm piebārstītu papīru kalniem, realitātē mums nav pavisam vienkārša un ilgtspējīga dokumenta – nosauksim to par tautsaimniecības ceļakarti –, kurā būtu skaidri definēti plāni tautsaimniecībā, izglītībā, veselībā un pārējās jomās, kas arī tiktu konsekventi, sistēmiski īstenoti. Tā vietā mums ir ierastais četru gadu politiskais cikls, par kuru tālāk nespēj paraudzīties ne politiķi, ne ierēdņi. Skaidrs, ka izcilus uzlabojumus nespēsim panākt ne četros, ne desmit gados. Tieši tāpēc jāskatās tālākā – 20 un 50 gadu – perspektīvā – kādu valsti atstāsim bērniem un mazbērniem. Strādājot šādā ilgtspējīgā un sistēmiskā veidā, diezgan ticami, ka pirmos uzlabojumus sāksim izjust arī paši – kaut vai pēc pieciem gadiem. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē