Tas arī ir loģiski, jo pārtika nepieciešama visiem un veikalus apmeklē lielākā daļa mūsu sabiedrības. Atšķiras vien pārtikas iegādes apjomi, iepirkšanās biežums un paradumi, veikalu izvēle un tas, tiek vai netiek izmantota e-komercija. Iedzīvotāju satraukumu par augstajām pārtikas cenām var saprast, jo cenu kāpums tiešām ir iespaidīgs. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka šā gada jūnijā cena maizei bija par 31,1% augstāka nekā jūnijā pērn, bet siera un biezpiena cenu kāpums bijis 12,9%. Šā gada jūnijā, salīdzinot ar šī paša gada maiju, par 19,3% sadārdzinājušies kartupeļi.
Dienā un arī citos medijos vēstītais atklāj, ka par to, kurš ir visalkatīgākais pārtikas ražošanas un tirdzniecības posms, vienprātības nav. Turklāt "alkflācijas" pazīmes pavīd arī citās nozarēs. Nesen tika apspriests tas, ka vienā no Latvijas reģionu pilsētām laikā, kad tur noticis vērienīgs pasākums, naktsmītņu cenas sakāpušas milzīgos augstumos. Vidēja līmeņa naktsmītnē divvietīga numura cena par nakti esot pārsniegusi 1300 eiro. Protams, var teikt, ka cenas nosaka tirgus un bez došanās uz kādu pilsētu, lai apmeklētu pasākumu un tur nakšņotu, var arī iztikt. Nav jau maizes un citu pirmās nepieciešamības preču iegāde, bez kuras nevar izdzīvot. Un, protams, mūsu valstī ir turīgi iedzīvotāji un bagāti ārvalstu tūristi, kuri var atļauties maksāt četros ciparos rakstītu cenu par nakšņošanu. Tomēr cenu līmenis, kas pārsniedz 1300 eiro, – tas ir augstāk par to cenu līmeni, kāds vidusmēra naktsmītnēm ir Francijas pilsētā Strasbūrā decembrī, kad tur vienlaikus notiek gan Eiropas Parlamenta sesija, gan adventes laika tirdziņi, ar kuriem šī pilsēta ir slavena globālā mērogā.
Turklāt Latvijas naktsmītņu biznesu raksturojošie dati nav spoži. CSP informē, ka šā gada maijā tūristu mītnēs nakšņojis 120,1 tūkstotis ārvalstu viesu, kas ir par 37,1% vairāk nekā pērn maijā, bet par 34,4% mazāk nekā 2019. gada maijā, tātad pirms Covid-19 pandēmijas.
Protams, ārvalstu tūristu vēlmi ceļot uz Baltiju mazina ģeopolitiskā nestabilitāte un dažādi citi faktori, ko naktsmītņu nozare ietekmēt nespēj, tomēr arī pašai nozarei nevajadzētu iekrist "alkflācijas" lamatās. Tas pats attiecas arī uz citām nozarēm, kurās preču un pakalpojumu cenas tiek pārspīlēti kāpinātas. Tā rīkojoties, var piedzīvot pircēju un klientu skaita kritumu, un šajā gadījumā uzņēmumi nevarēs vainot valdību vai konkurentus, bet nāksies atzīt pašu alkatību.