Turcijas prezidenta Redžepa
Tajipa Erdogana uzvara valsts
prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā
bija prognozējama, tomēr nav
pārliecības, ka viņam izdosies
saglabāt šo posteni līdz pilnvaru
termiņa beigām.
Sociālo tīklu vide bieži tiek dēvēta par virtuālajiem džungļiem, jo juridiskā aspektā šī vide nav pilnībā sakārtota un tajā sastopamas ļoti dažādas – gan kulturālas, gan arī visai necivilizētas – izpausmes. Turklāt ir cilvēki, kuri anonīmi veic ierakstus sociālajos tīklos, komentē citu lietotāju ierakstus un iesaistās diskusijās, bet piemirst, ka anonimitāte internetā ir vien nosacīta.
Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana nesenais paziņojums, ka viņš ir gatavs piekrist Azerbaidžānas kontroles atjaunošanai pār Arcahu jeb Kalnu Karabahu, ja Baku spēs garantēt Arcahas armēņu tiesību ievērošanu, ir vienlaikus kā prognozējams, tā ārkārtīgi pretrunīgs.
Patlaban inflācijas straujais kāpums ir apstājies, un, lai gan daudzu preču un pakalpojumu cenas, visticamāk, neatgriezīsies tādā līmenī, kādā bija ap 2019.– 2020. gadu, tomēr milzīgs cenu pieaugums, piemēram, pārtikai, netiek prognozēts.
Sākot jau no pirmās dienas, kad
medijos 31. janvārī parādījās
vēstījums "sankcionētā Avena
porcelāna izstāde nacionāļu
pārvaldītajā Ogrē", man ir bijuši
nopietni iebildumi pret diskusijas
seklo tvērumu un acīmredzami Latvijas
politisko cilšu savstarpējiem kariem pakārtoto vēstījumu, kas nevelk augstāk par mēdīgu
uzrakstu uz sētas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānā
notika G7 valstu (sākotnēji grupa
izveidojās kā pasaules lielāko naftas
importētāju apvienība, kura jau vēlāk
lielā mērā pati sāka sevi dēvēt par Lielo
septiņnieku) līderu samits, kas pat daļā
G7 valstu vadošo mediju izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.
Nesen man lūdza uzrakstīt
portretējumu trim oficiāli
izvirzītajiem valsts prezidenta
amata kandidātiem, taču biju
tīri atvieglota, ka aizņemtības
dēļ šobrīd jāatsaka, jo, atklāti
sakot, ne Uldim Pīlēnam, ne Elīnai Pinto, ne
Edgaram Rinkēvičam kā īstajiem kandidātiem vienkārši neticu.
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā konstatēts, ka mūsu sabiedrībā
audzis nacionālisms un izpratne par Latvijas kā nacionālas
valsts vērtību, bet samazinājusies Krievijas ietekme – no 2008. līdz 2022.
gadam Latvijas patriotu skaits palielinājies
no 73% līdz 84%, bet Krievijas patriotu skaits
sarucis no 12% līdz 4%.