Par to nesen vēstīja LV portāls.
Kontekstā ar minēto pētījumu ir gan iepriecinoši, gan piesardzību radoši secinājumi.
Ukraina visai pasaulei ir parādījusi, ka ir iespējams stāties pretī Krievijas agresijai, un tas stiprina mūsu valsts patriotu pašapziņu. Turklāt tas, ka Kremlim karā neveicas, mazina to cilvēku jūsmošanu par Maskavu, kuriem raksturīgi allaž pieslieties veiksminiekiem.
Krievijas patriotu skaita mazināšanās Latvijā varētu būt skaidrojama arī ar paaudžu maiņu. Vidējā un jaunākā krievu paaudze, kas izaugusi jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, profesionālo un privāto dzīvi izveidojusi latviskā vidē un pieradusi izmantot tās iespējas, kuras nodrošina mūsu valsts dalība Eiropas Savienībā (ES), retāk nekā vecākā paaudze demonstrē okupantu domāšanu, kas ietver žēlošanos par krievu īpašo privilēģiju zaudēšanu un nepieciešamību sazināties latviski. Protams, ir izņēmumi, bet vispārējā ievirze tāda ir.
Varētu arī pieņemt, ka daļa Krievijas patriotu, kas nevēlas iejusties Latvijā, ir aizbraukuši. Laikraksta Diena un žurnāla Dienas Bizness autors Juris Paiders publikācijās šajā pavasarī ir norādījis, ka no 2019. gada sākuma līdz šā gada sākumam Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir samazinājies par 4,5 tūkstošiem.
Tomēr pastāv arī riski. Viens no tiem ir saistīts ar Latvijā dzīvojošo Kremļa fanu radikalizēšanos naidīgumā pret Latviju, Ukrainu, ES, ASV un vispār pret Rietumiem. Publiski ir zināms par vairākiem nacionāla rakstura konfliktiem, taču bez smagām sekām, un noteikti nav runa par tādiem terora aktiem, kādus islāma radikāļi jeb džihādisti rīkoja Eiropas pilsētās no 2015. līdz 2019. gadam. Tomēr paļauties uz to, ka Kremļa fani nekļūs agresīvāki, arī nevar.
Otrs risks ir saistīts ar nemieru radīšanu sabiedrībā, akcentējot nevis nacionālo, bet gan ekonomisko aspektu. Latvija ir viena no trūcīgākajām ES dalībvalstīm, un daudzi iedzīvotāji balansē uz nabadzības robežas. Patlaban gan apkures sezona ir beigusies, inflācijas augšupeja apstājusies un daudzu iedzīvotāju noskaņojums ir vērsts uz vasarīgu relaksāciju, nevis protestiem ar saukli "Viss slikti!". Taču rudenī finansiālā spriedze var augt, un valdībai tam jābūt gatavai, neizliekoties, ka nabadzības problēma vispār nepastāv.