Nākamās simtgades izaicinājums – saudzēt bioloģisko daudzveidību.
Valsts simtgadi svinot, kā jau katrā īstenā dzimšanas dienā, ir vērts padomāt, kā dzīvot tālāk un ko vērts apņemties nākamajiem 100 gadiem.
Dabas Diena
Dari pats: Priežu skujas veselībai
Lai aizbēgtu no tumšā, drēgnā gadalaika radītajām skumjām un paguruma, jāiet uz mežu – daba ir labākā recepte pret nomāktību.
Ņemu tik, cik apēdīšu. Saruna ar Zeroveikala vadītāju Nadīnu Deģi
Iepērcies ar prieku, nepaņem neko lieku. Tā nesen izveidotajā pirmajā beziepakojuma veikalā Zeroveikals, kas specializējas bioproduktu tirdzniecībā, aicina tā izlolotāja Nadīna Deģe. Trīsdesmit astoņi kvadrātmetri izvēles, ko neaizēno iepakojums, bet asprātīgi saukļi mudina modināt sirdsapziņu par savu izvēli. Te izvēle ir droša – viss klāsts ir bioloģisks.
Putni – pilsētas iemītnieki
Diemžēl putnu mirstība ir ievērojama, sarunā ar Dabas Dienu pauž ornitologs Rolands Lebuss.
Baterija – noderīga, bet dabai kaitīga
Izlietoto bateriju pareiza utilizēšana saudzē vidi un ļauj atgūt izsīkstošos resursus.
Dari pats: Bērzs kā interjera akcents
Daba var ienākt mājās ar sīku aksesuāru, ēdamu un ar acīm baudāmu, kā arī visnotaļ funkcionālu un fundamentālu priekšmetu veidā, kļūstot par ilgmūžīgu mājokļa sastāvdaļu.
Daba atmodina mākslinieku
Doties ārā skicēt augus, jūru, ainavas ir meditatīvs un izzinošs process.
Purva vietā – kokaudžu stādījumi
Pēc kūdras ieguves jāveic teritoriju rekultivācija. Tās veidi ir dažādi
Zilganā baltsamtīte
Gada sūna 2018 – viena no dabisku mežu indikatorsugām.
Stiklu mežs pēc ugunsgrēka
Talsu novada Valdgales pagastā valsts nozīmes dabas lieguma Stiklu purvi tuvumā esošajā meža teritorijā, ko apsaimnieko a/s Latvijas valsts meži, rudenīgi košo krāsu vietā melnē pamestības sajūta, taču, vērīgi ieskatoties, redzams, ka daba nav pilnībā padevusies ugunsnelaimei, kas mežā plosījās šīs vasaras vidū, – starp apdegušajiem stumbriem un saknēm no augsnes spraucas ārā zāle, ogulāju mētras un cita mežam raksturīgā veģetācija, netrūkst arī sēņu.
Jāmācās pielāgoties. Saruna ar klimata pētnieci Zanitu Avotnieci
Par klimata pārmaiņu klātesamību liecina ne tikai vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, bet arī šo pārmaiņu ietekme uz klimata raksturu. Karstuma viļņi, spēcīgi nokrišņi, plūdi un citas klimata sajūtamās izpausmes skar gan cilvēci, gan ekosistēmas kopumā. Latvijas Universitātes vides zinātņu doktore Zanita Avotniece savā promocijas darbā Ekstremālu klimatisko parādību un bīstamu hidrometeoroloģisko parādību raksturs un ilggadīgo izmaiņu tendences Latvijā uzsver, ka šīm izmaiņām var būt krietni lielāka negatīvā ietekme uz sabiedrību un ekosistēmām nekā klimata pārmaiņām kopumā. Jāsaprot, kā pielāgoties.
Rudens dāvana – ozolzīles
Kārums daudzu dzīvnieku ēdienkartē, piedeva kafijai un pat maizei.