Prasmes nodod tālāk
Ozols, liepa, apse, vītols, ābele un citi koki, arī nātres un stāvā vilkakūla, kas sastopama priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās, – katram materiālam ir sava specifika, ievākšanas laiks, un no tā darinātam audumam – atšķirīgas īpašības. Piemēram, no vilkakūlas vilnas austi audumi esot ļoti izturīgi. "Senāk cilvēki no tiem gatavoja audumus ziemas apģērbiem. Tie ir silti, neuzsūc mitrumu. Esmu pētījis folkloru, vēstures liecības, un bieži vien pieminētie augi ir nevis tēlaini apzīmējumi, kas raksturo apģērbu, bet tiešā veidā vēsta par konkrētā materiāla audumiem," stāsta Ritvars Točs.
Viņš ne tikai vāc augus un darina audumus no iegūtajām šķiedrām, bet savas zināšanas un prasmes arī labprāt nodod tālāk. Meistars lasa lekcijas, vada meistarklases un savu veikumu izrāda tūristiem, kas apmeklē viņa darbnīcu. "Nesen Ropažos vadīju zīļu vainagu darināšanas nodarbību. 33 sievietes uztaisīja īstos zīļu vainagus! Tie tapa no ozolu vilnas filca, uz kura ar liepas koka diegu tika izšūtas latvju zīmes, un tika dekorēti ar īstām ozola zīlēm. Šādu vainagu valkājot, nesvīst galva atšķirībā no sintētiskajiem vanagiem, kurus tagad lielākoties valkā folkloras kopu un deju kolektīvu pārstāvji. Dabiskie materiāli ir ne tikai skaisti, bet arī daudz ērtāki," ir pārliecināts meistars. Jautāts, vai neuztraucas par konkurentiem, Ritvars Točs nosmej, ka vajadzīga liela pacietība, lai nodarbotos ar šo amatu. "Rūpīgi jāvāc materiāli, jāapstrādā. Lai izveidotu kvalitatīvu audumu, jāiegulda daudz roku darba. Kroni dienas laikā gan var uzdarināt ikviena sieviete, kā esmu novērojis, arī cimdus. Pīne ir visvienkāršākais vainaga veids, ja nu neko citu, tad to uzmeistarot spēj katrs," ir pārliecināts Točs.
Katra apģērba darināšanai ir savs rāmis. Netiek izmantots vērpjamais ratiņš, ar šķiedrām tiek strādāts, izmantojot tapiņu metodi un vijot tās ar pirkstiem.
Katram kokam savas īpašības
Kokiem, kas der vilnas iegūšanai, jābūt kritušiem vai nozāģētiem vismaz gadu pirms materiāla ievākšanas un nostāvējušiem dabā – norūgušiem lietavās, izžuvušiem, atkal samirkušiem, laikapstākļu apstrādātiem. Noder zari, kas nozāģēti un atstāti cirsmās. Vilna top no šķiedrām, kas atrodas zem koka mizas. Tās ar rokām izmazgā, ķemmē un tādējādi tiek pie vilnas izejmateriāla. "Par audumiem, kas darināti no vītola vilnas, ir ziņas jau no 3000 gadu seniem avotiem. Savukārt ozols, manuprāt, ir cēlākais un arī daudzpusīgākais no visiem kokiem. No miltiem, kas samalti no zīlēm, var cept plāceņus, tos var pievienot maizei, kā arī gatavot dzērienus – ir taču pazīstama ozolzīļu kafija, kuru var iegādāties arī mūsdienās. Arī apģērbs no ozola vilnas ir izturīgs, skaists, veselībai noderīgs. Ozola šķiedrām ir pretiekaisuma iedarbība. No ozola vilnas gatavotas kompreses palīdz pret acu slimībām," saka Ritvars Točs. Farmācijas nozarei ir vajadzīgi plašāki un laikietilpīgāki pētījumi par vielu ietekmi uz veselību, bet savus novērojumus meistars veicis pats un pamato gan ar folkloras, gan vēstures avotiem. "Katram kokam ir sava ietekme uz veselību. Cits palīdz pret sāpēm, cits stiprina imunitāti. Ja uzvilksiet šo apģērbu mitru, noderīgās vielas labāk iesūksies ādā un būs iedarbīgākas," iesaka Točs. Protams, nopietnu slimību gadījumos jāapmeklē ārsts, bet no koku vilnas darināta apģērba valkāšana kā palīglīdzeklis nekaitēs.
Cita gaiša, cita koša
No dažādu sugu kokiem iegūtā vilna atšķiras arī pēc struktūras un krāsas. Ir dažādi brūnie toņi, pelēcīgi, zaļgani un pat sarkani. Piemēram, mežābeles vilna ir koši sārta. Arī no augiem iegūto vilnu var krāsot, izmantojot dabas materiālus, piemēram, mellenes. Taču Ritvars Točs cenšas strādāt ar tiem toņiem, kurus katra koka vilnai piešķīrusi daba. "Cenšos visu atstāt iespējami dabisku. Tieši tā atklājas dabas spēks un daile! Paļaujos uz savām sajūtām, gan apstrādājot materiālus, gan darinot apģērba gabalus. Ikdienā pie manis strādā viena audēja, kuru es pats esmu apmācījis. Ceru, ka līdz rudenim no katra koka būs tapis ap 14 dažādu izstrādājumu: cepures, cimdi, krekli, villaines un tā tālāk. Gribu izveidot izstādi un varbūt ar to pat apceļot visu Latviju," atklāj Točs.
Viņa ģimenes uzņēmumā top arī dažādi veselības dzērieni no dabas veltēm pēc pašu izstrādātām receptēm.
Jāstrādā čakli
Pavasarī un vasaras sezonā darba daudz – jādodas dabā ievākt materiālus. Viens no mīkstākajiem audumiem esot no nātru šķiedrām. Izejmateriāls jāievāc pareizajā laikā – pavasarī no marta līdz maijam. Audumu darināšanai tiek izmantoti pērnā gada nātru sausie laksti – ir vajadzīgs laiks, lai tie izkalstu, un vislabāk, ja tas notiek brīvā dabā, bet pavisam ideāli, ja uz šķiedrām iedarbojas arī ziemas sals. "Nātres ievācu savvaļā – mākslīgi izaudzēt tik labas nevar. Tās tiek plūktas ar rokām. Parasti man palīdz kāds no ģimenes – visbiežāk mana līgava, bet iesaistīti ir arī vecāki un brālis. No 10 tonnām nātru kūļu var tikt pie vienas tonnas vilnas. 100 gramu nātru dzijas cena ir 35 eiro. Ne tikai vākšana, arī tālākā apstrāde notiek, izmantojot sentēvu metodes un roku darbu," skaidro meistars. Gan augi, gan koki izejmateriāliem tiek ievākti teritorijās, kuras pieder a/s Latvijas valsts meži, jo Ritvara Toča ģimenei nav tik lielu īpašumu, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus vilnas iegūšanai.
"Uzreiz pēc novākšanas nātres izlaižam caur veco linu kulšanas mašīnu. Šķiedras nogādājam vilnas pārstrādes uzņēmumā Limbažu tīne, kur tās tiek izkārstas, un top viendabīga vilna, no kuras var savērpt dziju. Senāk nātres bija iecienīts izejmateriāls audumu darināšanai. Nātru audumi ir maigi, mīksti, labi veselībai, nodrošina ķermenim vajadzīgo termoregulāciju, līdzīgi kā citi dabiskās koku un augu vilnas darinājumi, arī šie labvēlīgi iedarbojas uz ādu un dziļākiem audu slāņiem," ir pārliecināts Ritvars Točs un aicina atteikties no sintētikas valkāšanas.