Vasara ir riteņbraukšanai piemērotākais laiks. Galvaspilsētas ielās redzams, ka pieaug riteņbraucēju skaits, tomēr Latvijā vēl aizvien ir sarežģīti plānot garākus brīvdienu velobraucienus. Tajā pašā laikā netrūkst riteņbraukšanas entuziastu, kas plāno maršrutus paši un var ieteikt, kā labāk gatavoties velobraucieniem.
Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Mira Lukarila ir bioloģe un dabas aizsardzības eksperte no Somijas, kura šovasar kā brīvprātīgā strādā Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projektā GrassLIFE. Studējusi Somijā un ASV, specializējusies sugu un dzīvotņu aizsardzībā, Mira vēlējās iegūt vairāk lauka darbu pieredzes un tā nokļuva Latvijā. Kā viņa saredz Latvijas dabu, tās vērtības?
Atpūta pie dabas kļūst arvien iecienītāka, un tieši vasaras sezona ir piemērotākais laiks, lai baudītu dabas krāšņumu pilnā plaukumā. Pārgājieni, pastaigas pie jūras, laivu braucieni, ogošana, sēņošana, makšķerēšana – ko darīt netrūkst! Taču laikapstākļi, kā pēdējā laikā varam novērot, ir visai mainīgi. Kaut arī sinoptiķi izsaka prognozes par gaidāmajām lietavām vai negaisu, apstākļu maiņa var piemeklēt arī pēkšņi. Vasaras mēnešos Latvijā pērkona ducināšana ir gana bieža parādība. Taču, ko iesākt, ja spēcīgs negaiss mūs pārsteidzis, kad esam devušies uz mežu ogot vai sēņot? Un kā izvairīties no apmaldīšanās mežā? Ne katrs mūsdienās prot orientēties pēc dabas parādībām un objektiem!
Ierodoties Carnikavas apkaimē, Ummja ezera krastos, līdz 15. augustam ikvienam nāksies saskarties ar aizliegumu atrasties tajā: nepeldēties, nelaivot, pat necelt teltis un nekurināt ugunskuru ezera krastā. Sezonas lieguma "vaininiece" ir Dortmaņa lobēlija. Kas ir šī noslēpumainā būtne, un kā cilvēka klātbūtne apdraud tās eksistenci?
Mītiem apvītā radība – sikspārnis – nav slepena būtne, ko ieraudzīt dabā spēj vien izredzētie. Lai novērotu Latvijā mītošo sikspārņu puskrēslas maltīti un iepazītos ar šī vienīgā aktīvi lidojošā zīdītāja dzīvesveidu, jūlija sākumā pievakarē ikviens varēja doties uz Sikspārņu nakts pasākumu Ķemeru Nacionālajā parkā.
Daba ar savu stāstu pievilcību spēj pieradināt cilvēku. Dabas pētnieki entuziasti izzina biotopu dažādību, raksta ainavu dizaina stāstus gan virtuāli, gan dzīvē.
Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt? Šādu jautājumu šogad uzdod Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo par šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances varoni izvēlēts ūdens kukainis viendienīte. Tā kā šis kukainis mīl uzturēties ūdens tuvumā, tad arī koncertvietas šoreiz izvēlētas upju tuvumā: Skrīveru novada Satekās un Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.
Vecsaules pamatskolas bērni, kas dzīvo lauku teritorijā starp Bausku un Saulkalni, atstāj īstu dabas bērnu iespaidu, un paši daudz zina pastāstīt gan par lauku dzīvi, gan saviem bunkuriem kokos. Tomēr pēc mācībām Saulkalnes mežos Jauno mežkopju skolā 4.–8. klases skolēni atzīst, ka ir uzzinājuši daudz ko jaunu.
Maijā tika atzīmēta Starptautiskā bišu diena. Kā zināms, Latvijā biškopības tradīcijas tiek koptas gan profesionālā, gan amatieru līmenī. Interesanti, ka ne tikai laukos. Pērn par visgaršīgāko Latvijas medu tika atzīts medus, ko bites bija savākušas Latvijas galvaspilsētā, dzīvojot uz Pārdaugavas viesnīcas Janne jumtiem. Bet tik tikko desmit bišu stropi uzstādīti pašā Rīgas centrā uz Radisson Blu terases, kur jau vistuvākajās nedēļās biškopis palīdzēs iekārtoties arī pašām bišu saimēm.
Meistara rokas un mākslinieka filosofija spēj šķietami nederīgu lietu kalnā ļaut ieraudzīt izejvielas izteiksmīgām metālmākslas instalācijām. Tā Latgales viducī Preiļos nupat durvis vērusi moto un metāla mākslas galerija Nester Custom. Par to, kā savu dzīvi nokalpojušas auto un moto tehnikas detaļas no autodarbnīcas stūriem pārtop simboliskā dzīvesstāstā, stāsta galerijas izveidotājs un metāldarbu mākslinieks Aleksandrs Ņesterjuks. Viņa darbos metāllūžņi pārtop juveliercienīgās smalkās skulptūrās, apburot skatītāju.
