Augstskolu padomes, ko plāno ieviest Izglītības un zinātnes ministrija, atgādina Brežņeva laikus ar tā mākslas padomēm, Aismai Orupei teic Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien lēma atlikt grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz samazināt publiski redzamo daļu no augstskolas padomes locekļu amatpersonu deklarācijām.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija piekritusi celt algas visiem pedagogiem un pat atradusi trūkstošos 380 000 eiro augstskolu mācībspēkiem, tomēr valdībai šāds plāns nelikās pievilcīgs. Ministri atbalstīja 8,2 miljonu eiro piešķiršanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas pedagogu darba samaksas celšanai no 750 eiro uz 790 eiro par zemāko likmi jau no šā gada 1. septembra, taču noraidīja algu pielikumu augstskolu akadēmiskajam personālam.
Skaļus iebildumus radījis Augstskolu likuma grozījumu projekts, kurā pieļauts, ka ''augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalstu pilsoni. Viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā''.
Starptautiskā pasaules universitāšu reitingā QS World University Rankings 2021 iekļuvušas trīs universitātes no Latvijas - Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU).
Ja vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības pedagogi var būt droši, ka no šā gada 1. septembra viņu algas pieaugs un samaksa par zemāko likmi kāps līdz 790 eiro, tad augstskolu un koledžu mācībspēkiem tādas pārliecības nav. Algas palielinājums viņiem gan tika solīts, turklāt jau no 2020. gada 1. janvāra, taču nu termiņš pārcelts uz 2021. gada 1. janvāri.
Jau nākamnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē plānots pirmajā lasījumā skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Kembridžas Universitāte nolēmusi, ka visas lekcijas nākamajā akadēmiskajā gadā līdz 2021.gada vasarai notiks attālināti.
Valdību veidojošās partijas vienojušās virzīt uz priekšu augstskolu pārvaldes reformu, pirmdien pēc koalīcijas partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu apsver iespēju pagarināt uzņemšanas termiņus, kas ļaus arī topošajiem studentiem no Latvijas paspēt pieteikties studijām ārzemēs, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas marta vidū arī augstskolās studijas notiek attālināti, un tas licis gan izglītības iestādēm, gan mācībspēkiem un studējošajiem saskarties ar virkni sarežģījumu.
Līdztekus bažām par to, vai centralizētie eksāmeni (CE) šogad notiks, daži vecāki un skolēni pauduši satraukumu, ka, neskatoties uz to, kuru no scenārijiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvēlēsies – rīkot centralizētos eksāmenus vai iztikt ar vidējām gada atzīmēm, tas varētu negatīvi ietekmēt iestāšanos kādā profesionālās vai augstākās izglītības iestādē.