Līdz ar augošo konkurenci izglītības jomā augstskolas arvien vairāk un konkrētāk cenšas izzināt savu absolventu tālākās gaitas, kā arī turpināt uzturēt ar viņiem samērā ciešas saites. Tas izglītības iestādēm sniedz gan vērtīgu sadarbību, gan tikpat vērtīgus secinājumus, cik pieprasīti augstskolas beidzēji ir darba tirgū, otrdien lasāms avīze Diena.
20 speciālas budžeta vietas sportistiem šogad būs Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), tomēr tas nenozīmējot, ka šiem cilvēkiem uzņemšanā ir priekšrocības. Neviens sportists valsts apmaksātu budžeta vietu citam neatņems. Augstskola šādu atbalstu sniedz no saviem līdzekļiem, turklāt līdzīga prakse ir arī citur.
Lai gan daudziem studentiem attiecības ar savu Alma Mater izbeidzas līdz ar diploma saņemšanu, aizvien vairāk kļūst tādu, kam augstskolas absolvēšana nozīmē vien jaunu šo attiecību stadiju. To veicina pašas augstskolas, kas pēdējos gados arvien aktīvāk pievēršas saiknes uzturēšanai ar saviem absolventiem, un šī saikne abām pusēm nes ne vien emocionālu kontaktu, bet arī gluži praktiskus labumus.
Trešdien, 9.martā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstīs sadarbības memorandu ar vienu no lielākajām medicīnas augstskolām Ukrainā - A.A.Bogomoļca Nacionālās medicīnas universitāti.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pirms pāris gadiem aicināja augstskolas sakārtot savas studiju programmas, lai tās nepārklātos un atbilstu darba tirgum. Šis process joprojām turpinās. Daļa augstākās izglītības iestāžu ar to jau tikušas galā, toties citām vēl darbs priekšā. Tikko par plāniem paziņojusi Latvijas Universitāte (LU), bet arī tas būs vairāku gadu process, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Krievija valdība tērēs 20 miljonus eiro, lai celtu patriotismu jauniešiem un ieaudzinātu viņiem mīlestību pret Krievijas armiju un drošības struktūrām. Šī Krievijas iecere skars arī Latviju, jo katru gadu ap 80 īpaši Krievijas vēstniecības atlasītiem jauniešiem dodas mācīties uz kaimiņvalsts augstskolām, svētdien vēstīja raidījums Nekā personīga.
Patlaban Latvijā mācās vairāk nekā 6000 ārvalstu studentu, galvenokārt no Vācijas un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, taču ar to nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir šo skaitu dubultot. Viens no iemesliem – tas liek augstskolām sasparoties un celt studiju kvalitāti. Turklāt tas ir nozīmīgs ekonomiskais pienesums.
Finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem šogad saņems 16 augstskolas, kas visveiksmīgāk iesaistījušas pētniecībā un radošajā darbā studentus un jaunos zinātniekus, īstenojušas starptautiskos pētniecības projektus un sadarbojušās ar uzņēmējiem, portāls Diena.lv uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tuvākajā laikā iesniegs Seimam likumdošanas grozījumus, kuros paredzētas stingrākas prasības uzņemšanai augstskolās gan uz valsts apmaksātajām, gan maksas studiju vietām.
Tāpat kā vidusskolās klasē ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, lai pastāvētu viedokļu apmaiņa un veselīga konkurence, arī augstskolās nevajadzētu būt programmām ar pāris studentiem. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Rudzupuķes ir iesētas, bet balandas ieaugušas pašas, — rādīdams uz dabiskai pļavai līdzīgu augāju Latvijas Universitātes jaunā akadēmiskā centra priekšā, paskaidro biologs Indriķis Muižnieks. Šovasar pārliecinoši ievēlēts LU rektora amatā, tagad viņš gatavojas lielam notikumam, šā centra atklāšanai, kam jānotiek 7.septembrī. Vēl nesen šeit bija Torņakalna mazdārziņu valstība, bet tagad blakus plānots uzbūvēt arī LU sociāli humanitāro zinātņu māju, zinātnes māju, sporta zāli un citas ēkas.