Komisija šodien skatīja likumprojektu Grozījumi Augstskolu likumā pirms otrā lasījuma Saeimā, vērtējot tostarp Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus likuma pantu formulējumiem.
Tā Juridiskā biroja priekšlikums profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūrai paredzēja, ka pretendentu profesora vai asociētā profesora amatā ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome pēc iepazīšanās ar lēmuma pieņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem un pārrunām ar katru attiecīgā amata pretendentu. Priekšlikums paredzēja, ka balsojums par katru pretendentu notiek atklāti.
Vairāki nozares pārstāvji gan iebilda pret balsojumu atklāti, piedāvājot dažādus variantus. Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts iestājās, ka balsojumam jābūt aizklātam, bet Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons pauda, ka augstskolām pašām būtu jāļauj izvēlēties balsojuma veidu.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, aizstāvot aizklātu balsojumu, minēja akadēmiskās vides noslēgtību. Viņaprāt, gadījumā, ja uz amatu pretendētu pretendents no augstskolas un kāds "no ārpuses", izšķirties "ne par savējo" kolēģiem atklātā balsojumā būtu ļoti "izaicinošs jautājums".
Līdzīgu argumentu pauda arī parlamentārietis Jānis Vucāns (ZZS), kuram ir pieredze akadēmiskajā darbā. Viņš norādīja, ka balsojumu gadījumos, kad vairākiem pretendentiem ir līdzīgs profesionāls vērtējums, izšķir tikai kolēģu subjektīvs vērtējums. Atklāts balsojums varētu veidot "neveselīgu situāciju" augstskolas vidē. Taču viņš aicināja ietvert likumprojektā normu, kas ļautu augstskolām pašām Satversmē noteikt balsojuma veidu.
Savukārt deputāte Marija Golubeva (AP) uzstāja, ka, ņemot vērā nelielu Latvijas akadēmiskās vides telpu, balsojumam jābūt atklātam, lai nodrošinātu vismaz minimālu konkurences iespēju.
Balsojumā deputāti atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par atklātu balsojumu.
Jau ziņots, ka jūnijā Saeima konceptuāli atbalstīja neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.
Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka komisijas sēdē klātesošo viedokļi dalījās divās daļās, daļai nozares aicinot likumprojektu noraidīt, savukārt daļa citu nozares pārstāvju norādīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un grozījumi jāvirza uz priekšu. Komisija ir apņēmusies ieguldīt spēkus, lai izveidotu atbilstošu redakciju, pauda Ašeradens. Izskanējis, ka šis likumprojekts ir ievads plašākai reformai augstskolu sistēmā un vēl ir gaidāmi arī citi likumprojekti, norādīja politiķis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve bija aicinājusi likumprojektu nevirzīt izskatīšanai Saeimā, jo tas esot "daudz jautājumus izraisošs un juceklīgs likumprojekts".
Likumprojektā nepilnības saskatāmas tipoloģijā, augstskolu iekšējās pārvaldības normās, normās par padomi, rektoru, akadēmisko šķīrējtiesu un augstskolu autonomiju.