Siltumnīcas sakopšana
Meteorologi sola, ka tuvākajās nedēļās sals atkāpsies un pamazām pavasaris būs klāt. Tas nozīmē, ka arī aktīvā dārzkopības darbu sezona jau ir tepat aiz stūra.
Augi
Pavasarī ar košu puķu pušķi
Rozes, neļķes, narcises, lizantes, hiacintes vai tulpes? Ir, ko izvēlēties!
Pasteidzināsim pavasari
Veikalos kā pavasara vēstneši parādās gan vāzēs liekami ziedi, gan puķpodiņos augoši dēsti, kas par silta laika iestāšanos vieni no pirmajiem signalizē arī dārzos – tikai līdz plaukstošām dobītēm pāris mēnešu jāpagaida, kamēr mājas apstākļos ziedu svaigumu varam baudīt jau tūlīt.
Laiks pirmajiem zaļumiem
Uz palodzes var sākt audzēt lokus un diedzēt graudus.
Jārūpējas, ne tikai laistot
Birojos un dzīvokļos ziemas sezonā gaiss lielākoties augiem ir pārāk sauss.
Telpaugi nīkuļo, jo trūkst gaismas
Pamazām pa dažām minūtēm dienas kļūst arvien garākas, taču līdz sajūtai, ka gaišā diennakts daļa tik tiešām ir ilgāka par tumšo, vēl pāris mēnešu jāpagaida. Nemitīgo puskrēslu, kas mijas ar pilnīgu tumsu, grūti ir pārdzīvot ne tikai cilvēkiem emocionāli, bet arī telpaugiem – pavisam praktiski.
Ar bijību pret augiem
Ziediem pilna pļava ar taureņiem un spārēm, nevis kamolzāļu lauks, virs kura riņķo mēslu mušas. Tā ir Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna izvēle, lūkojoties Latvijas ainavā. Kungs, kurš ir arī Latvijas Dendrologu biedrības prezidents, ir apveltīts ar asu dabas izjūtu, kritisko prātu modinošiem vērojumiem un dzejnieciski vēsturisku domāšanu. Viņš uzsver: jāsāk apjēgt dabas vērtību savlaicīgi, lai pašiem nav ar otiņu jāapputeksnē ābeles pavasarī.
Latvijas indīgākie savvaļas augi
Arvien populārāk ir doties pie dabas – mežos un pļavās – un ievākt dabas veltes. Tagad ir aktīva ogu sezona, un sulīgie gardumi vilināt vilina. Taču jāatceras, ka ne visi augi ir cilvēka draugi tādā izpratnē, ka būtu liekami uz šķīvja vai tējas krūzītē! Latvijā ir sastopamas aptuveni 100 indīgo savvaļas augu sugas. Visvairāk to ir gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtā. Lai mācītu pazīt indīgos augus un skaidrotu to iedarbību, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šovasar tiek rīkotas īpašas ekskursijas, tās vēl notiks līdz pat rudenim (informācija meklējama www.botanika.lu.lv). Arī Dabas Diena pievienojās vienai no interesentu grupām, un raksta tapšanu konsultēja LU Botāniskā dārza izglītības un ārējo sakaru koordinatore Agnese Reķe.
Pašu rokām: Kā audzēt un uzglabāt tējas?
Ja nepaguvāt iesēt, meklējiet dēstus tirdziņos. Lai smaržo dārzs un ziemas krājumi.
Augi, kas no dārza aizbēg uz labāku augšanas vietu
Ejot mežā, pļavā, visus augus uztveram kā Latvijas dabas sastāvdaļu. Savā ziņā taisnība jau ir. Taču ne visi šeit nonākuši dabiskā ceļā. Daudzi ir iebraucēji no svešām zemēm jeb introducētās sugas, kas iejutušās uz palikšanu. Mainoties klimatam, ienācēju kļūs vēl vairāk.
Pesticīdu alternatīvas
Vairākos Dārza Dienas numuros dārzkopības eksperti runāja par alternatīvajiem augu aizsardzības līdzekļiem, iesakot, kurus un kā lietot. Šoreiz turpināsim skaidrot, kā saimniekot dobēs dabai draudzīgi. Eiropas zaļi domājošie augu aizsardzības līdzekļu pētnieki iesaka lietot 11 dabiskos dabas izstrādātos augu slimību un kaitēkļu apkarotājus. Par visiem zināmo etiķi un sodu jau stāstījām.
Ņems no senču gudrībām
Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.