Par to, kur rast spēku un cerību šajos drūmajos laikos, kad
arī jaunais gads sola daudz nezināmā, teologu, Zvannieku
māju saimnieku Juri Cālīti
iztaujā Agnese Margēviča.
Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu. Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.
Finanšu ministrija (FM) vienojusies ar Rēzeknes pilsētas domi, ka pašvaldība līdz 2024.gada 22.janvārim sagatavos budžetu, kas dotu pamatojumu FM vērsties valdībā ar priekšlikumu, kā risināt finanšu situāciju pašvaldībā, piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Rēzeknes domes pārstāvjiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Nelegālās migrācijas spiedienā, iespējams, iestājusies pauze, taču patlaban nav pamata atcelt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, atzina Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), kurš šodien darba vizītē kopā ar finanšu ministrs Arvilu Ašeradenu (JV) apmeklēja Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Kopš Krievijas agresijas sākšanas pret Ukrainu Latvija ir sniegusi atbalstu Ukrainas valdībai un iedzīvotājiem, kas pārsniedz 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Jaunajai valdībai tās pirmajās 100 dienās ir izdevies paveikt teju visus neatliekamos darbus, un to veidojošie politiskie spēki vienosies par galvenajiem uzdevumiem arī nākamajam gadam, vērtējot sava Ministru kabineta darba sākumu, pauž Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Finanšu problēmās nonākusī Daugavpils reģionālā slimnīca varētu būt pirmā, kuru daļēji pārņem un kuras pārvaldībā iesaistās valsts, intervijā TV3 sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Satraukumam par pasu cenu dubultošanos nav pamata, jo visiem iedzīvotājiem šis dokuments nav nepieciešams, intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).
Darba procesā ar no amata aizejošo Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu bija izveidojušās viedokļa atšķirības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Par izglītības finansējumu, skolotāja lomu bērnu un jauniešu
izglītības un personīgās attīstības sekmēšanā, kā arī par
sporta jomas nākotni Guntars
Gūte sarunājas ar izglītības un
zinātnes ministri Andu Čakšu.
Pašlaik lāstekas uz jumtiem Jēkabpilij rada lielāku bīstamību nekā Daugava, videouzrunā pašvaldības internetā vietnē un sociālajos tīklos sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nesaredz nekādus stratēģiskus riskus, ka ASV varētu pārtraukt sniegt atbalstu Ukrainas un arī Latvijas drošībai.
Vai republikāņu iebildes, izmaiņas prezidenta Džo Baidena retorikā un gaidāmo ASV
prezidenta vēlēšanu fokusēšanās uz iekšpolitiskajām problēmām draud ar atbalsta nogriešanu Ukrainai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautiskās drošības politikas
eksperts Mārtiņš Vargulis.
Par aizejošā gada kāpumiem un kritumiem un nākotnes attīstības scenārijiem Guntars Gūte sarunājas ar
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Cilvēktiesību principu aizsardzība ir mūsu drošības pamats, piedaloties Krimas platformas rīkotajā diskusijā Krimas deokupācija un reģionālās drošības arhitektūra, sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) rekrūšu izlozes sarakstu veidos ierobežots darbinieku skaits un iespēju iejaukties kādam no ārpuses praktiski nebūs, trešdien aizsardzības nozares portāla Sargs.lv rīkotajā diskusijā pauda Aizsardzības ministrijas VAD departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītājs Kristers Grauze.
Darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam turpinās un būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada, trešdien sarunā ar žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas līdz šī gada 4.decembrim izbūvēti 103 kilometri patstāvīgā žoga jeb 92% no šogad paredzētajiem 112 kilometriem, kā arī noslēgumam tuvojas pēdējie projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem, informēja AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.