Esat RSU definējuši kā zinātnes universitāti. Kā jūs definētu zinātni vispār un līdz ar to – ko domājat ar apzīmējumu "zinātnes universitāte", un ko caur šo prizmu nesat studentiem, Latvijas sabiedrībai, pasaulei kopumā?
Zinātne ir cilvēces virzītājspēks – tā ne tikai atbild uz jautājumiem, bet arī rada jaunus, uzdodot izaicinošus jautājumus un meklējot risinājumus nākotnes problēmām. Kā nosaka Augstskolu likums, RSU ir zinātnes universitāte, kur zinātniskā pētniecība nav tikai papildinājums studijām, bet gan pamats visai akadēmiskajai darbībai. Mēs ne tikai mācām jau zināmo, bet arī radām jaunas zināšanas un veicinām to praktisku pielietojumu. Studentiem tas nozīmē izglītību, kas balstās uz jaunākajiem atklājumiem, iespēju strādāt kopā ar pieredzējušiem pētniekiem un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas nākotnes profesionāļiem, – kritisko domāšanu, problēmu risināšanu un inovāciju radīšanu.
Sabiedrībai zinātnes universitāte nozīmē, ka tās attīstība tiek balstīta uz zinātniski pamatotiem risinājumiem – medicīnā, veselības aprūpē, dabas zinātnēs, tiesībās, ekonomikā un citās jomās. RSU pētnieku darbs veido politikas rekomendācijas, uzlabo veselības aprūpi, attīsta jaunas tehnoloģijas un sniedz ieguldījumu sabiedrības labklājībā.
Pētniecība nav tikai atsevišķs darbības virziens, bet gan universitātes attīstības pamats. Mēs strādājam pie starpdisciplinārām inovācijām, apvienojot medicīnas, sabiedrības veselības, sociālo zinātņu un dabas zinātņu ekspertīzi, lai risinātu gan Latvijas, gan globālus izaicinājumus. Pēdējos gados mūsu zinātniskā darbība piedzīvojusi nozīmīgu izaugsmi – 2023. gadā RSU sāka vairāk nekā 25 jaunus projektus – gan starptautiskus, gan industrijas finansētus –, kuru kopējais finansējums pārsniedz sešus miljonus eiro.
2024. gads ir iezīmējies ar deviņiem jauniem Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projektiem un sešiem fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, kuru kopējais finansējums ir 2,5 miljoni eiro. Arī 2025. gadā turpināsim šo virzību – paredzēts sākt vēl 10 jaunu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, nodrošinot līdzīgu investīciju apjomu. Mūsu pētnieki strādā pie biomarķieru izpētes, darba vides un ergonomikas uzlabošanas, ilgtspējīgas pilsētu un lauksaimniecības attīstības, sporta medicīnas, vakcinācijas, informācijas pieejamības un dezinformācijas jautājumiem, kā arī kultūrpratības un autoritārisma izpētes. Esam aktīvi valsts pētījumu programmās, kur sadarbojamies ar vadošajiem partneriem biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomā. RSU arī aktīvi iesaistās Ekonomikas ministrijas Inovāciju fonda programmās, kas veicina sadarbību starp akadēmisko vidi un industriju, nodrošinot, ka pētniecības rezultāti pārtop praktiski pielietojamos risinājumos.
Zinātne nedrīkst palikt tikai publikācijās – tai jābūt ietekmīgai, redzamai un praktiski pielietojamai. Tieši tāpēc RSU turpina paplašināt savas pētniecības iespējas, investējot gan jaunos projektos, gan cilvēkresursos un infrastruktūrā, lai mūsu zinātnieku radītās inovācijas veidotu reālas pārmaiņas Latvijā un pasaulē.
RSU kā zinātnes universitāte nes atbildību – par studentiem, par sabiedrību un par pasauli. Mēs radām zināšanas, kas strādā cilvēces labā, un tieši tā mēs izprotam zinātnes universitātes būtību.
RSU piedāvā arī starpdisciplināras studijas.
Jā, RSU studijas ir starpdisciplināras – metam tiltus no veselības aprūpes un medicīnas studiju programmām uz sociālajām zinātnēm, tā paplašinot zināšanas, veicinot inovācijas, lai risinātu sabiedrībai būtiskus problēmjautājumus.
RSU studijas un zinātne ir cieši saistītas – studenti tiek iesaistīti pētniecībā jau studiju sākumā, un zinātnieki strādā ne tikai laboratorijās, bet arī reālās situācijās, sadarbojoties ar industriju un sabiedrību. RSU piedāvā vairāk nekā 60 studiju programmu, un tajās visās ir pētniecības elements, saikne ar industriju un inovācijām. Mums nav atsevišķas studentu, doktorantu vai zinātnieku pētniecības – jau no studiju pirmajām dienām ikviens var darboties atbilstoši savam interešu lokam. To var darīt ap 35 dažādos studējošo zinātniskajos pulciņos, kur studenti mācās atrast atbildes veselības aprūpē, medicīnā, dabas zinātnēs, sociālajās un sporta zinātnēs. Pēdējā laikā īpaši populāri – arī digitalizācijā, jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietošanā.
Protams, nevaram apgalvot, ka varam būt kompetenti inženierzinātnēs, humanitārajās zinātnēs un pedagoģijā, kaut gan atsevišķas studiju programmas ir sajūgtas arī ar šīm programmām. Piemēram, klīniskā psiholoģija, medicīnas inženierija, sporta pedagoģija, kur atsevišķi elementi ir starpdisciplināri. Būtiska loma starpdisciplināro programmu realizēšanā ir sadarbībai ar citām zinātnes universitātēm – gan ar Latvijas, gan starptautiskiem partneriem.
Kas ir RSU pētniecības panākumu atslēga? Uz ko balstās RSU starptautiskums?
Starptautiskajā līmenī RSU kā zinātnes universitāte ir daļa no globālās akadēmiskās vides – sadarbojamies ar pasaules vadošajiem pētniecības centriem, iesaistāmies starptautiskos projektos un radām jaunas zināšanas, kas palīdz risināt globālus izaicinājumus. Mūsu zinātnieki ir pārstāvēti augsta līmeņa publikācijās un konferencēs, un mūsu inovācijas tiek testētas un ieviestas praksē. Pēdējo piecu gadu laikā starptautiski citēto RSU pētnieku publikāciju skaits ir teju dubultojies.
Zinātne mūsdienās ir globāla, tāpēc esam būtiski palielinājuši mūsu pētnieku komandu. RSU ir atvērta Eiropas augstskola, kurā iesaistīti 130 starptautiski viespētnieki un viesprofesori. Patlaban RSU darbojas 12 tenūrprofesori jeb zinātnes profesori, daļu no viņiem finansējam paši, nelielu daļu – arī valsts, Izglītības un zinātnes ministrija. Mums ir visvairāk ārvalstu tenūrprofesoru – no visiem zinātnes profesoriem puse ir ārvalstu kolēģi. RSU zinātnes profesori pēta gan dabaszinātnēs un datu zinātnē, gan mākslīgā intelekta laukā, veselības aprūpē, protams, arī sociālajās zinātnēs. Katrs šis jaunais kolēģis, ienākot augstskolā, veido ap sevi komandu – piesaista doktorantus, zinātniekus, un sākas sadarbība, kas rezultātus dos pēc diviem, trim, varbūt pieciem gadiem. Taču jau tagad redzam pirmos rezultātus – starptautiski citētas publikācijas, piesaistīti dažādi ārvalstu projekti, piemēram, Horizon, kas ir vieni no augstāk vērtētajiem ES. Nekas no tā nebūtu īstenojams bez atbilstoši modernizētas infrastruktūras. Jā, daļa pētījumu tiek veikta ārvalstu zinātnes institūtos, bet citi – Latvijā, un pētniecības kompetences aptver visas piecas RSU fakultātes un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
Nesen tika izdots LaSER domnīcas ziņojums ar nosaukumu Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots? – kā varat komentēt pētījumā aplūkotos datus?
Domnīca LaSER pētījumā analizēja ārvalstu studentu ietekmi uz Latvijas izglītības sektoru, darba tirgu un ekonomisko attīstību. Analizētas 1809 respondentu atbildes, kas sniedz detalizētu priekšstatu par starptautisko studentu profilu, uztveri par studijām Latvijā un viņu radītajām iespējām Latvijas ekonomikai un izglītības sektoram. Lai aprēķinātu ekonomisko pienesumu, tika ievākti dati par studentu tēriņiem (studiju maksa, mājoklis, dzīvošana), kā arī par pienesumu, ko rada ārvalstu studentu viesi. Lai salīdzinātu izmaiņas, tika izmantoti līdzīgas 2016. gadā veiktas aptaujas dati, kurā analizētas tās pašas izmaksu grupas.
Pētījums parāda, ka RSU ir pionieri ārvalstu studentu piesaistīšanā jau 34 gadus. Pa šo laiku esam izauguši par Ziemeļeiropas līderiem. Kopumā Latvijā tikai 15% ir ārvalstu studenti, kamēr mūsu universitātē šobrīd studē vairāk nekā 3000 ārvalstu studentu, kas ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem studējošajiem. RSU starptautisko studentu pienesums Latvijas ekonomikai pērn sasniedzis 139 miljonus eiro, un prognozēts, ka laika posmā līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz miljardam eiro.
Ārvalstu studentu izglītības pamatā ir arī viesdocētāju piesaiste, kā arī modernas, saturiski pilnvērtīgas un kvalitatīvas studiju programmas. Ik pa 2–3 gadiem medicīnas un zobārstniecības studiju programmas tiek modernizētas un sinhronizētas ar Eiropas programmām. Mūsu pēdējo gadu pilnveidotajās programmās ir gan personas datu aizsardzības un militārās medicīnas, gan mākslīgā intelekta un pacientu tiesību kursi. Vairāk nekā 90% mūsu ārvalstu studentu pārstāv ES dalībvalstis. Var sacīt – šobrīd RSU ir skandināvu, vācu studentu augstskola. Mums ir sadarbības tīkls ar veselības aprūpes iestādēm visā Eiropā, tostarp 15 klīnisko apmācību centriem Vācijā, Somijā, Izraēlā, Itālijā, Portugālē, tas ļauj ārvalstu studējošajiem veikt klīnisko praksi savā mītnes zemē. Turklāt RSU ir pirmā Baltijas valstu augstskola, kas medicīnas studiju jomā izveidojusi filiāli Eiropā – RSU Štādes filiāli Elbas slimnīcā Vācijā. Šis ir stratēģiski nozīmīgs solis, kas paplašina mūsu studentu iespējas iegūt augstvērtīgu klīnisko pieredzi Eiropas veselības aprūpes sistēmā.
Kopš 2022. gada RSU Štādes filiālē ir studējušas jau piecas studentu grupas – kopumā 46 studenti, nākotnē tie varētu būt 100 studentu ik gadu. Filiāle nodrošina ne tikai klīniskās studijas un prakses vietas, bet arī stiprina RSU sadarbību ar Vācijas slimnīcām un veselības aprūpes iestādēm, veicinot starptautisku zinātnisko sadarbību un absolventu konkurētspēju Eiropā.
Taču Štādes filiāle ir tikai sākums – mūsu mērķis ir izveidot RSU filiāļu tīklu Vācijā, nodrošinot vēl plašākas studiju, pētniecības un inovāciju iespējas mūsu studentiem un akadēmiskajam personālam. Tas ļaus veicināt Latvijas medicīnas izglītības un zinātnes atpazīstamību Eiropas līmenī, kā arī palīdzēs piesaistīt jaunus starptautiskos partnerus un studentus.
Varētu pieņemt, ka vācieši un skandināvi šeit brauc studēt, jo te ir lētāk, vienlaikus studiju kvalitāte ir augsta.
Par zemām studiju izmaksām šeit nav runa, šobrīd konkurējam ar Zemmelveisa Universitāti Ungārijā un Kārļa Universitāti Prāgā, un mūsu cenu atšķirība ir minimāla. Orientējamies uz attīstīto valstu – Eiropas – tirgu. Ja par medicīnas un zobārstniecības studijām jāmaksā līdz pat 15 tūkstošiem eiro gadā, tad arguments nebūs zemas cenas. RSU galvenais arguments ir kvalitāte – visās studiju programmās nodrošinām simulāciju tehnoloģijas, un esam šo tehnoloģiju attīstības līderis, tostarp arī Latvijas augstskolu vidū, jo pirms 11 gadiem nolēmām – visās studiju programmās, kas saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu, jābūt simulāciju etapam. Tās ir ļoti dārgas tehnoloģijas, kas pacientam un studentam garantē drošību un pārliecību par savām praktiskajām spējām, jo šīs tehnoloģijas studiju procesā topošajam speciālistam ļauj veikt manipulācijas, kas viens pret vienu atbilst reālajai ikdienai konkrētā profesijā. Rezultātā mūsu studenti, pabeidzot studijas, diplomā līdz ar apgūto zināšanu atzīmju sarakstu saņem pielikumu, kurā ir apgūto prasmju saraksts un vērtējums. Patlaban mums ir ap 70 prasmēm, un visas tās tiek iemācītas, noslīpētas RSU medicīnas izglītības simulāciju centrā.
RSU studiju kvalitātes augsto līmeni apliecina arī tas, ka pēc RSU absolvēšanas studentus uzreiz iesaista darba tirgū – vāciešus un skandināvus viņu mītnes zemēs, bet Latvijas studentus cenšas piesaistīt mūsu darba devēji. RSU absolventu nodarbinātības rādītājs ir viens no augstākajiem Latvijā – 92,8% absolventu tiek nodarbināti savā specialitātē veselības aprūpē ar adekvātu atalgojumu. Likumsakarīgi, ka jau devīto gadu pēc kārtas RSU ir reputācijas līdere starp Latvijas augstskolām. Reputācijas pētījums veikts šoziem, kompānijai Kantar aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 60 gadiem.
Esam veikuši garu ceļu, lai nodrošinātu studiju programmu kvalitāti – to darām, mērot rezultātus. Pēc katra studiju cikla aptaujājam savus studentus – saņemam vairāk nekā 50 tūkstošus anketu ar atgriezenisko saiti un atbilstoši reaģējam, lai kvalitāte būtu nemainīgi augsta.
Šobrīd sabiedrībā aktuāla tēma ir valsts drošība un aizsardzība – kā redzat RSU lomu šeit, kādas iniciatīvas universitāte var piedāvāt? Vārds "drošība" sevī ietver plašāku tēmu nekā tikai militārā drošība, tostarp sabiedrības veselību saistībā ar visdažādākajiem riskiem.
Pasaule šobrīd strauji mainās, piemēram, runājot par veselības aprūpes, medicīnas un sociālajām zinātnēm, varam iedalīt divus lielus periodus. Pirms un pēc kovida pandēmijas. Tad ļoti mainījās dažādas nostādnes, algoritmi, vadlīnijas medicīniskajā aprūpē. Pandēmijas laikā radās daudz atziņu, kas tagad jāņem vērā. Otra lieta – ģeopolitiskais faktors, kas visiem šodien liek mainīties. To savukārt ietekmējis agresora iebrukums Ukrainā.
2023. gadā kopīgi ar Aizsardzības ministriju atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai uzsākām projektu – militārās medicīnas izglītība. Jau vairāki simti studentu ir absolvējuši militārās medicīnas kursu, un nākotnē iecerēts ik gadu apmācīt 500 jauno speciālistu, nodrošinot viņu sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Līdz šim militārās medicīnas kursu apguva topošie mediķi, zobārsti, rehabilitologi un citu veselības aprūpes jomu speciālisti. No nākamā gada RSU plāno paplašināt militārās medicīnas kursu arī rezidentiem, ārstiem mūžizglītības programmās, kā arī sporta pedagoģijas studentiem.
Viena lieta ir mūsu apmācību kurss, ko esam sagatavojuši, otra – esam sagatavojuši nepieciešamo skaitu instruktoru, kuri var īstenot apmācības jebkurā Latvijas vietā. Vienlaikus liela problēma ir nepieciešamās infrastruktūras attīstība, jo apmācības nevar īstenot vienā vai divās mācību telpās. Ļoti ceram, ka šos jautājumus izdosies atrisināt, jo tas nepieciešams sabiedrības un valsts iekšējās un ārējās drošības nodrošināšanai. Esam gatavi arī iesaistīties diskusijās par militāro katedru izveidi augstskolās.
No pirmās kara dienas stingri iestājamies par atbalstu Ukrainai un tās akadēmiskajai kopienai. Pēdējo trīs gadu laikā esam piesaistījuši 18 vieslektoru no Ukrainas, un šobrīd mūsu universitātē studē 39 ukraiņu studenti.
Šie ir izaicinoši laiki, taču, pateicoties izglītībai, sadarbībai un solidaritātei, turpinām veidot spēcīgāku nākotni kopā. Latvija un RSU stāv plecu pie pleca ar Ukrainu – gan akadēmiskajā vidē, gan medicīnā, gan stiprinot tās tautu šajā grūtajā laikā.
Reizi divos gados RSU jau tradicionāli rīko Zinātnes nedēļu, kas ir nopietns zinātnisks pasākums gan uzaicināto referentu, gan apskatīto tēmu ziņā. Ieskicējiet, kādas ir aktuālās tēmas un pasaules tendences, kas tiks aplūkotas šogad?
Šogad būs jau ceturtā Zinātnes nedēļa, un ziemeļvalstu līmenī šis noteikti ir lielākais zinātnes pasākums veselības aprūpē un medicīnā, sociālajās zinātnēs, tagad – arī sporta zinātnē.
Šā gada pasākumā sagaidām vismaz 60 viesprofesorus, kā arī lektorus un praktiķus, kuri piedalīsies piecās dažādās konferencēs, radošās meistardarbnīcās, inovāciju hakatonos, diskusijās un pētniecības laboratorijās.
Pasākumam gatavojamies divus gadus – uzreiz pēc kārtējās Zinātniskās nedēļas finiša apkopojam, kas izdevies, kas – nē, ko vajadzētu attīstīt. Tagad ienākot apritē jaunajām iniciatīvām, piemēram, hibrīdkara draudu apkarošana, Zinātnes nedēļā tam būs veltīta atsevišķa sēde ekspertiem. Tāpat atsevišķa sadaļa būs veltīta mākslīgajam intelektam – tā administrēšanai, arī inovācijām, digitālajai veselībai un sporta zinātnes attīstībai.
Zinātnes nedēļa sāksies ar Starptautisko studentu konferenci, kas šogad kļuvusi par lielāko studentu rīkoto starptautiskā līmeņa konferenci visā Ziemeļeiropā. Divu dienu laikā tā pulcēs vairāk nekā 5000 studentu.
Jau no pirmajām studiju dienām RSU tradīcijas pārņem ikvienu jauno kolēģi – studentu, profesoru, pētnieku –, te pilnveidojam savas zināšanas, pētām, sadarbojamies cits ar citu, jo RSU balstās uz atvērtas Eiropas universitātes vērtībām – sadarbībā ir mūsu spēks.