Ziņas / Diena / Ziņas / Diena

Aizvien pieaugošu risku ēnā © DIENA

Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.

Īstermiņa darbs kā pēdējais salmiņš? © DIENA

Lai gan vārds "haltūra" jeb īstermiņa darbs parasti asociējas ar ēnu ekonomiku un neoficiālu samaksu "uz rokas", pašlaik šī paradigma mainās, jo arvien biežāk iespējams "haltūrēt" oficiāli – noslēdzot līgumu, maksājot nodokļus un saņemot algu bankas kontā.

EM: Apstrādes rūpniecībā septembrī arvien vairāk nozarēs ir vērojamas pozitīvas tendences

Apstrādes rūpniecībā septembrī arvien vairāk nozarēs ir vērojamas pozitīvas tendences, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Pillar ekspluatācijā nodod divas par privātiem līdzekļiem izbūvētas ielas Rīgā

Nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar 29.oktobrī ekspluatācijā nodeva divas par privātiem līdzekļiem izbūvētas jaunas ielas Rīgā, New Hanza teritorijā. Turpmāk ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim būs publiski pieejama Gustava Kluča iela un Roberta Hirša iela, tādejādi Pillar turpina New Hanzas teritorijas labiekārtošanu un attīstību.

Vēl arvien spēj noturēties © DIENA

Risinājumi ekonomikas krīzes apkarošanai, izmantojot plašas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos, no dramatiskiem pavērsieniem ir ļāvuši izvairīties pensiju līdzekļu pārvaldniekiem. Tas attiecas arī uz pensiju otro līmeni. Vairums ieguldījumu plānu pēdējos 12 mēnešos uzrāda pozitīvu ienesīgumu, tātad var teikt, ka lielai daļai ieguldījumu plānu Covid-19 krīzes laikā ir izdevies nopelnīt.

Latvijā gatavošanās Covid-19 otrajam vilnim nenotika © DIENA

Iespējas tiek izmantotas ierobežotos apjomos, teic biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītājs Juris Kabakovs intervijā Andim Sedleniekam.

CSP: Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu

2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9 % uzņēmumu, un 62,6 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1 % lielo uzņēmumu, 81 % vidējo un 58,4 % mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Pandēmijas laikā dzīve nav apstājusies © DIENA

Lai gan Covid-19 krīze ir pamatīgi sašūpojusi vairākas tautsaimniecības nozares un radījusi nedrošību par nākotni daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ekonomiskā dzīve nav apstājusies. Dažādi jauni projekti tiek īstenoti arī mūsu valsts reģionu pilsētās.

Tūrisma atbalstam piedāvā komercdarbības aizsardzību, izmaksu samazināšanu un apgrozījuma veicināšanu

Tūrisma nozares atbalstam Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā risinājumus trijos virzienos - komercdarbības aizsardzībā, izmaksu samazināšanā un apgrozījuma veicināšanā nākamajā tūrisma sezonā, aģentūrai LETA atzīmēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Attālinātais darbs ir ienācis uz palikšanu © DIENA

Liela daļa pasaules iedzīvotāju pašlaik gaida iespēju atgriezties pirmspandēmijas ierastajā dzīvē – ceļot, nenēsāt sejas masku un neuztraukties par to, ka var saslimt ar Covid-19. Tomēr ir ieradumi, kas saglabāsies arī pēc tam, kad pasaule tiks galā ar Covid-19 pandēmiju. To vidū ir attālinātais darbs, kas tuvākajos gados attīstīsies vēl vairāk.

Pavīd aizvien cerīgāki dati © DIENA

Neraugoties uz to, ka Covid-19 izplatība uzņēmējdarbības videi turpina sagādāt ne mazums raižu, atsevišķās jomās ekonomikas dati pamazām kļūst tādi, lai būtu pamats runāt par tautsaimniecības atkopšanos.

Tehnoloģijām attīstoties, parādās jauni norēķinu risinājumi © DIENA

Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.

Darba tirgū ir bijis cerīgs skats pat vairākus mēnešus pēc kārtas © DIENA

Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.

Konteineru pārvadājumus pandēmija neaptur © DIENA

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)

Septembrī faktiskais bezdarbs Latvijā sarucis līdz 8,1%

2020. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1 %, kas salīdzinājumā ar augustu ir par 0,5 procentpunktiem mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati.

Atrodoties ārzemēs un stāstot, ka esmu no Latvijas, ir nācies dzirdēt dažādus "kartupeļu jokus" par latviešiem. Eiropā ir diezgan izplatīts stereotips, ka latvieši, tāpat kā citi austrumeiropieši un slāvi, ēd kartupeļus gandrīz vai trīsreiz dienā. Lai arī esmu latvietis un man, protams, kartupeļi garšo, šie komentāri nedaudz aizvaino, jo nav domāti cildinoši, tieši otrādi, to mērķis ir, kā mēdz teikt, pavilkt uz zoba, norādot, ka mēs, latvieši, ēdam vienveidīgi un lēti. Un patiešām – ar vidēji 115 kilogramiem uz cilvēku gadā Latvija ir viena no tām valstīm, kurā kartupeļus uzturā patērē visvairāk. Mūsu valsts atpaliek vien no Baltkrievijas un Ukrainas. Bet vai tā ir mūsu brīva izvēle, vai arī šo fenomenu palīdz kultivēt veikali?

EM: Darba tirgū atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē

Latvijas darba tirgū atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

OECD rudenī sāks darbu pie kārtējā Ekonomikas pārskata par Latviju

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šī gada rudenī plāno sākt darbu pie kārtējā Ekonomikas pārskata par Latviju, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību OECD laika periodā no 2018.gada jūlija līdz 2019.gada jūlijam, ko otrdien uzklausīja valdība.

Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomikai, bezdarba līmenis vismaz pagaidām nav pārsniedzis 10%, ko mēdz uzskatīt par robežšķirtni, – ja tā tiek pārsniegta, tad bezdarbs kļūst par nopietnu sociālekonomisko problēmu.

Šodien

Ziņas