Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 1. februāris
Indars, Indra, Brigita, Indris

Bērni un finanšu pratība

"Finanšu pratība" ir termins, ko lieto visā pasaulē, un ar to saprot dažādu zināšanu un prasmju kopumu, no kurām svarīgākās ir trīs – zināšanas par finansēm, rīcība ar finansēm un attieksme pret finansēm. Pamats finanšu pratībai ir jāieliek jau bērnībā.

Izvairīties no jautājumiem par naudu nevar neviens, un bērniem pirmā saskare ar to rodas brīdī, kad gribas mašīnu, helikopteru, lelli vai saldumus, bet vecāki skaidro, ka tos nepirks, jo visām vēlmēm un iegribām naudas nepietiek. Varētu teikt – bērnībai taču jābūt bezrūpīgai, par naudas lietām jādomā pieaugušajiem. Tomēr bērna iesaistīšana naudas jautājumos nenozīmē rūpju novelšanu uz bērna pleciem. Ne visi vecāki prot runāt par naudu, un ne visi vecāki paši gudri rīkojas ar naudu. Lielisks risinājums ir ļaut bērnam mācīties pašam no savas pieredzes, un pirmais mācību līdzeklis ir kabatas nauda, – vecāki var sekot līdzi, kā bērns to tērē, un nejauši par to aprunāties – vai vajadzēja visu iztērēt, varbūt ir vērts krāt, kā arī runāt par lielākiem mērķiem. Piemēram, bērns var sekmīgi piedalīties ģimenes brīvdienu plānošanā. Lielāki bērni var jau nopietnāk iesaistīties maršruta plānošanā atbilstoši ģimenes budžeta iespējām, bet mazākajiem var ļaut izvēlēties galamērķi, paskaidrojot – mēs varam atļauties vienu vai otru. Tas ļauj saprast, ka vēlmju ir daudz, bet iespējas – ierobežotas. 

Ir dabiski kļūdīties, taču dažas kļūdas, runājot ar bērniem par naudu, nevajadzētu pieļaut. Vislielākā kļūda ir nerunāt par šiem jautājumiem nemaz. Arī nedot bērnam naudu un uzskatīt, ka viņam to nevajag, nav laba prakse. Taisnība, līdz zināmam vecumam bērnam nauda nav obligāti nepieciešama, jo skola nodrošina brīvpusdienas un patstāvīgu gaitu vēl nav. Tomēr iegūt pirmo pieredzi ar savu naudu ir vērtīgi. 

Tāpat ir aplam apgalvot, ka ģimenei naudas nav, neieliekot to kontekstā – nav kaut kam konkrētam; esam jau šai vēlmei vajadzīgo summu iztērējuši kam citam; ja nopirksim šo, nevarēsim atļauties kaut ko citu. Nevajadzētu radīt iespaidu, ka naudas nav nekad un nekam, bet vienlaikus bērnam ir jāpierod – jo ātrāk, jo labāk – pie domas, ka ne visas vēlmes var izpildīt. Trīsgadnieks jau ir spējīgs to saprast.

Sākot skolas gaitas, 1. vai 2. klasē, par naudas jautājumiem būtu vēlams runāt jau nopietnāk. To var darīt dažādi: piešķirt bērnam kabatas naudu, mudināt nopelnīt, pārdodot savus zīmējumus mājas tirdziņā vai tirgojot biļetes uz paša koncertu, lai bērns saprastu, ka nauda ir jānopelna, un izprastu tās vērtību. Noderīgas ir arī tādas spēles kā galda spēle Monopols, kas iesaista naudas jautājumos un dod labu iemeslu par tiem parunāt. Tēma ir nopietna, bet tas nenozīmē, ka to nevar pārrunāt rotaļīgā veidā, izvairoties no izjūtas, ka tas ir kaut kas nopietns un sarežģīts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses