Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, lai gan inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti zema un zemākais punkts šajā ciklā ir jau aiz muguras, no jūnija inflācija Latvijā atkal sāk pakāpeniski augt.
Viņš skaidro, ka jūnijā patēriņu cenu kritumu nodrošināja degvielas un siltumenerģijas cenu samazinājums, savukārt pakalpojumu cenas turpina augt, pakalpojumu cenu inflācijai Latvijā jūnijā sasniedzot augstāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 5,9%, savukārt salīdzinājumā ar maiju pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 1,2%.
"Tas ir augstākais pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā kopš pērnā gada novembra, un skaidri parāda, ka iekšējie inflācijas procesi Latvijā joprojām ir gana spēcīgi. Atpūtas, ēdināšanas, izmitināšanas, izglītības, frizieru un transporta pakalpojumu cenu inflācija jūnijā Latvijā bija robežās no 4,5% līdz 7,2%. Pakalpojumu cena inflācija ir augsta ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā kopumā, kur pakalpojumu cenas jūnijā pieauga par 4,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Straujais pakalpojumu cenu kāpums šobrīd ir galvenais šķērslis, kas neļauj cerēt uz straujāku procentu likmju samazinājumu," skaidro Āboliņš.
Viņš arī norāda, ka zemo inflācijas līmeni Latvijā joprojām nodrošina energoresursu cenu kritums. Jūnijā naftas cenas pasaulē uz brīdi noslīdēja zem 80 ASV dolāriem par barelu, līdz ar to jūnijā degvielas cenas Latvijā saruka par 4,1% salīdzinājumā ar maiju. Vienlaikus jūnijā par gandrīz 4% samazinājās arī siltumenerģijas cenas, un šie divi faktori kopējo cenu līmeni Latvijā jūnijā samazināja par 0,5%. Lai arī jūlijā naftas cenas pasaulē atkal ir pakāpušās virs 80 ASV dolāriem par barelu un degvielas cenas Latvijā atkal aug, siltumenerģijas cenām vajadzētu turpināt samazināties.
Pēdējā gada laikā dabasgāzes cena Eiropā ir bijusi vidēji 34 eiro par megavatstundu, taču, piemēram, Rīgā siltumenerģijas tarifi pēdējo reizi tika mainīti, kad dabasgāzes cena Eiropā bija 50-60 eiro par megavatstundu, un siltumenerģijas cenas Rīgā joprojām ir pārāk augstas, atzīmē Āboliņš.
Viņš arī norāda, ka pasaules resursu cenas pēdējo divu gadu laikā ir sarukušas par vairāk nekā 20% un šobrīd papildu inflācijas spiedienu Latvijā nerada. Naftas cenas pasaulē kopš 2022.gada beigām ir svārstījušās ap 80 ASV dolāriem par barelu, bez izteiktas virzības uz augšu vai leju, savukārt pasaules pārtikas cenas jūnijā bija par 2,1% mazākas nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka inflācijas turpmākā dinamika būs atkarīga no Latvijas ekonomikas iekšējiem procesiem.
Āboliņš min, ka algas Latvijā šobrīd strauji aug un bezdarbs ir zems, tomēr izaugsme Latvijā un eirozonā joprojām ir vāja, savukārt ASV ekonomikā arvien vairāk parādās dažādas vājuma pazīmes. Pasaulē turpina augt jūras pārvadājumu izmaksas Tuvo Austrumu konfliktu dēļ, tomēr pieprasījums kopumā ir vārgs un pasaules resursu cenu pieauguma potenciāls ir ierobežots.
"Tādēļ straujš inflācijas kāpums Latvijā, manuprāt, nav gaidāms. Pēc manām prognozēm, turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pakāpeniski virzīsies 2% virzienā un vidējais cenu līmenis Latvijā šogad varētu pieaugt par 1,2-1,4%, savukārt 2025.gadā inflācija Latvijā varētu pakāpties virs 2,5%," prognozē Āboliņš.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka inflācijas attīstība iezīmē atšķirīgu tendenču mozaīku, bieži vien pretējos virzienos, tomēr kopējā virzība saglabāsies pieaugoša.
"Zemo inflācijas tempu turpina noturēt ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kritums, kas atspoguļo enerģijas cenu normalizēšanās ietekmi. Turpmāk tās spēks mazināsies un jau skaidrāk iezīmēsies citu grupu cenu pieaugums. Tādēļ uz gada beigām inflācijas temps paātrināsies virs 2%," min Gašpuitis.
Viņš arī norāda, ka jūnijā būtisku ietekmi uz inflāciju turpināja veidot transporta izmaksu, alkohola un tabakas izstrādājumu, pārtikas un veselības aprūpes cenu pieaugums.
Tāpat Gašpuitis prognozē, ka pakalpojumos cenu pieaugumu turpinās uzturēt darba samaksas kāpums. Tomēr arī šajā segmentā inflācijas tempam būtu jāmazinās vairāku iemeslu dēļ, tostarp inflācijas vide stabilizējas un jāpalēninās arī darba samaksas kāpumam.
Enerģijas cenu perspektīvas īstermiņā, pēc "SEB bankas" makroekonomikas eksperta minētā, ir stabilas, tostarp attiecībā uz gāzi, kas nozīmē, ka saglabājas potenciāls, visticamāk, nelielam, siltumenerģijas tarifu samazinājumam.
Viņš arī norāda, ka tuvākajos mēnešos sezonālajai ietekmei būtu jāparādās pārtikas cenās. Tomēr cerēt uz būtisku un paliekošu cenu kritumu nevajadzētu. Globālo procesu ietekmē joprojām iespējams cenu kritums atsevišķās preču grupās.
"Ķīna turpina cīnīties ar jaudu pārpalikumu un vājo iekšzemes pieprasījumu cenšas kompensēt ar ekspansiju ārējos tirgos. Sekojot ASV, arī Eiropā arvien biežāk parādās informācija par to, ka globālie koncerni, kas pēc pandēmijas periodā piekopa aktīvu cenu celšanas politiku, secina, ka šī stratēģija ir sevi izsmēlusi un inflācijas nomocītais patērētājs sācis mainīt paradumus. Tādējādi uzņēmumu skaits, kas sākuši cenu korekciju, pieaug. Cik lielā mērā tas skars Latviju ir grūti prognozēt, tomēr precedenti jau ir vērojami un to skaits pieaugs," atzīmē Gašpuitis.
"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka straujais algu pieaugums, kas dzen augšup pakalpojumu izmaksas, rada risku, ka gada otrajā pusē inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni, taču dzīves dārdzības pieaugums nav pieskaitāms Latvijas ekonomikas nozīmīgākajām problēmām.
"Ir problēmas, kuras var atrisināt un ir problēmas, kas atrisinās pašas no sevis. Šobrīd diezgan augstā pakalpojumu cenu inflācija ir otrā tipa situācija - problēma, kas atrisināsies pati no sevis, diemžēl tas notiks, "pateicoties" kādai citai, daudz sarežģītākai likstai - lēnajai ekonomikas attīstībai. Gaidīt, ka ekonomika uzņems straujāku tempu pati no sevis, tiešām nevajadzētu," atzīmē Strautiņš.
Viņš norāda, ka par cenu kāpumu var daudz neuztraukties arī tāpēc, ka pamatvajadzību segšanas izmaksas gada laikā nav būtiski mainījušās, proti, transporta izmaksas, kas gada laikā sadārdzinājās par 5,1%, pārtikas, kur bijis kāpums par 1,5%, veselības, kur bijis pieaugums par 5,3%, kā arī apģērbu un apavu, kur bijis kāpums par 3,9%, sadārdzinājumu līdzsvaro mājokļa izmaksu samazināšanās par 8,4%.
"Pakalpojumu izmaksu kāpums vairāk ietekmē cilvēkus ar lielākiem ienākumiem," uzsver Strautiņš.
Tāpat viņš atzīmē, ka jūlijā gada inflācija Latvijā atkal būs tuvu nullei. "Šos "zāģa zobus" rada neparasti svārstīgais cenu līmenis šajā laikā pērn. Pērn jūlijā cenas pieauga par 0,7%, kas ir netipiski šim mēnesim. Savukārt šogad jūlijā ir ticams cenu samazinājums, pateicoties laika apstākļiem, kas ir labvēlīgi agrīnajām lauksaimniecības kultūrām," skaidro Strautiņš.
Viņš arī norāda, ka preču cenas jau ilgāku laiku ir bijušas stabilas. "Preču cenās turpina atspoguļoties pērn notikušais izejvielu un enerģijas izmaksu samazinājums, kas kompensē algu kāpuma ietekmi," atzīmē Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, pakalpojumu cenas daudz lielākā mērā veido algu izmaksas, kas gada sākumā kāpa apmēram par desmito daļu. Pakalpojumu inflācija, kas maijā bija 5,9%, šobrīd ir tālu zem nesenās pagātnes augstākā punkta, kas bija 2023.gada janvārī - 11,7%, taču tā ir pakāpusies kopš šā gada pirmajiem diviem mēnešiem, kad tā bija 4,8%. Turklāt jūnijā pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar maiju pieauga būtiski - par 1,2%.
"Taču šāds algu kāpums nevar ilgstoši turpināties apstākļos, kad ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē vai nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir viencipara skaitļos, turklāt ļoti pieticīgos," uzsver Strautiņš.
Viņš norāda, ka eksporta rādītāji gada sākumā un tuvākās perspektīvas, kā arī kreditēšanas dinamika neļauj cerēt uz straujāku naudas aprites kāpumu. Tāpēc nav ilgtspējīgs ne šāds algu kāpums, ne arī pakalpojumu cenu kāpums.
"Inflācijai agri vai vēlu beigsies nauda, izsīks pakalpojumu cenu kāpumu barojošais enerģijas avots. Straujo algu kāpumu nosaka inerce, kas lielā mērā ir politiska - algu kāpums sabiedriskajā sektorā ir daudz straujāks. Vēl pirms pāris gadiem situācija tautsaimniecībā bija pavisam cita, tas nebija viegls laiks, bet problēmas bija krasi atšķirīgas. Tad nominālā IKP pieaugums sasniedza gandrīz 20%. Tātad auga uzņēmumu apgrozījums, auga valsts budžeta ieņēmumi. Šī gada sākumā IKP pieaugums naudas izteiksmē vairs bija tikai 2,4%. Algu kāpuma bremzes ir nospiestas, cerams, ka tās nostrādās pietiekami ātri, lai mūsu ekonomikai nerastos nopietnas izmaksu konkurētspējas problēmas. Ja tas tomēr notiks, tad par inflāciju kā nozīmīgu risku varēs aizmirst uz ilgāku laiku, diemžēl priecāties par to būs grūti," pauda Strautiņš.
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks akcentē, ka pēc zemākā punkta sasniegšanas maijā, gada inflācija jūnijā pakāpās, bet vasaras laikā kopumā tā saglabāsies ļoti zema.
Mālnieks norāda, ka, ieskatoties inflācijas komponentēs sīkāk, redzams, ka zem pagājušā gada līmeņa cenas noturējušās vairākām preču kategorijām, piemēram, elektronikai un automašīnām. Taču nozīmīgākā lejupvērstā ietekme uz kopējo cenu līmeni arvien ir salīdzinoši lētākajiem energoresursiem, kā rezultātā preču deflācija novērojama jau astoto mēnesi pēc kārtas.
Turpinās arī gana straujš pakalpojumu cenu pieaugums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šī gada sešos mēnešos pakalpojumi ir kļuvuši par 5,3% dārgāki, un, salīdzinot ar jūniju pērn, pieaugums ir 5,9% apmērā. Galvenais dzinulis tam ir bijis straujais algu pieaugums.
"Swedbank" klientu algas šī gada pirmajos piecos mēnešos kāpušas par vidēji 8,8% pret atbilstošo periodu pērn. Taču jūnijā algu kāpums krietni sabremzējās līdz 4,3%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš 2021.gada sākuma. "Algu dati mēdz būt ļoti svārstīgi un visdrīzāk krasais tempu sarukums ir īslaicīgs," akcentē Mālnieks.
Jūnijā energoresursu cenas gan lokāli, gan pasaules tirgos pārsvarā pieauga. "Brent" naftas cena cik strauji krita, tik pieauga un kopš mēneša vidus svārstījās ap 85 ASV dolāru par barelu, vidēji mēnesī tomēr saglabājoties nedaudz zem maijā novērotā līmeņa. Sadārdzinājās dabasgāzes cena biržā. Kamēr elektrības "Nord Pool" sistēmas cena vidēji saglabājās mazliet zem 30 eiro par megavatstundu (MWh), Baltijas tirgū cena pakāpās par aptuveni piektdaļu - līdz 92 eiro par MWh. Viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem arī jūnijā bija palielinātais pieprasījums pēc dzesēšanas karstā laika dēļ.
Lai arī apkures sezona ir galā, patēriņa grozs, ko izmanto inflācijas aprēķinam, paliek nemainīgs visu gadu, norāda Mālnieks. Attiecīgi, Rīgā un citviet reģionos novērotie tarifu samazinājumi jūnijā mazliet samazināja kopējo inflāciju.
Pēc SPRK apkopojuma šomēnes siltumenerģijas tarifi saruka sešiem komersantiem, kamēr pieauga pieciem. AS "Rīgas Siltums" ir paziņojis par vēl vienu tarifa samazinājumu oktobrī. Ja plāni īstenosies, rīdziniekiem tarifs būs par aptuveni 13% mazāks nekā iepriekšējās sezonas beigās un samazināsies līdz 2022.gada vasaras līmenim.
"Jūlijā un augustā vidējais cenu līmenis, visticamāk, saruks - kā ierasts vasaras pēdējos mēnešos, jaunajai ražai samazinot pārtikas cenas. Gada inflācija būs ļoti zema, taču tā palēnām pieaugs gada izskaņā pārsniedzot 2% atzīmi," prognozē Mālnieks.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieauga par 1,9%.