SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Mācos būt bezkaunīga © DIENA (6)

Ieva Segliņa sāk aizmirst, kā jāpavedina, kad esi nepilngadīga, gūst baudu, mēģinot izrādi par pašiznīcināšanos, un atklāj, kam nevajadzētu iet uz pirmizrādēm.

Misija - būt par mēslojumu © DIENA (10)

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks saņem balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā, atklāj, kad noticējis jaunās bibliotēkas nepieciešamībai, un stāsta, kādu gribētu Latvijas simtgadi.

Jaunā Rīgas cirka vadītāja: Nesmejos par visu © DIENA (15)

Jaunā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre vēlas ne tikai pavērst tā attīstību laikmetīgā virzienā, bet arī pašos pamatos mainīt cilvēku priekšstatu par cirku. Viņa šajā mākslā Latvijā saredz ne vien plašas attīstības, bet pat integrācijas iespējas.

Jukas Kronenbergs © DIENA (2)

Soms Juka Rislaki uzrakstījis lielāko darbu par populāro latviešu bērnu grāmatu autoru Albertu Kronenbergu un atklāj, kāpēc Latvijā vieglāk atrast tēmas karikatūrām.

Lielās mūzikas balvas ieguvēja: Nekad nav garlaicīgi © DIENA

Maksimāli labi vai nemaz – skan čellu maestrīnas emeritētās profesores Eleonoras Testeļecas mākslas kredo. Svinīgā koncertā 7. martā viņai pasniegs Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Gribas gleznot © DIENA (3)

Viens no trim augstākā laikmetīgās mākslas apbalvojuma Latvijā – Purvīša balvas – šāgada ieguvējiem Krišs Salmanis sevi par konceptuālistu nesauc un paredz Dziesmu svētku kā protesta formas atgriešanos.

Tuvojamies ciklopu līmenim. Saruna ar Hariju Tumanu © DIENA (97)

Man visu laiku par vienu un to pašu sanāk runāt – pirms intervijas nosaka Harijs Tumans, likdams noprast, ka profesoram pašam arī nepaliek nepamanīta mediju lielā interese par viņa viedokli Rietumu civilizācijas nākotnes perspektīvu sakarā. Droši vien tāpēc, ka atšķirībā no eirooptimistiem Tumans šīs perspektīvas zīmē nolemtības krāsās.

Patīk būt pirmatklājējam © DIENA (5)

Balvas Laiks Ziedonim pērnā gada ieguvējs 11. klases skolnieks Andris Jenerts pelna labas atzīmes, māca citiem un arī pats būvē robotus, fotografē, lasa grāmatas un nedomā, ka trūkst laika, lai kaut ko paspētu, – galvenais nestagnēt.

Lomkas pie baltas lapas © DIENA (12)

Rakstniece Andra Manfelde savā jaunajā romānā ielūkojusies Karostas virsnieku sievu dvēselē, vīlusies hēdonismā un iedvesmojas no Liepājas miglas.

Laikmetīgās mākslas muzeja arhitekts: Kaut kas šeit ir sakustējies © DIENA (8)

Arhitektūra ir mūsu gaidu un centienu iemiesojums, norāda topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitekts sers Deivids Adžejs. Viņš stāsta par varas attiecībām arhitektūrā, savu pasaules pieredzi un atzīst, ka jauno muzeju Rīgā liek blakus vecajam Vitnijas muzejam Ņujorkā un Gugenheima izstāžu telpām

Dzeja ar Klāvu nebeidzas © DIENA (11)

Tulkotājs un dzejnieks Jānis Elsbergs stāsta, kāpēc vairs neraksta dzejoļus, atklāj jaunas sajūtas, lasot vecākā brāļa Klāva Elsberga rokrakstus, un nospraudis sev mērķi vai visam mūžam.

Mums bija divi ienaidnieki. Saruna ar vēsturnieku Uldi Neiburgu © DIENA (17)

Sākot šo gadu ar bažīgiem minējumiem, vai Putina neatlaidīgie centieni pagriezt vēstures ratu atpakaļ un sarīkot "otru Jaltu" par ietekmes sfēru sadali pasaulē atradīs dzirdīgas ausis jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa personā, pētījumi, kas saistās ar Latvijas traģisko likteni "pirmās Jaltas" laikos, kļūst divtik interesanti.

Fotogrāfs Aivars Liepiņš par profesiju, kurā viņš jūtas laimīgs, attiecībām ar omoniešiem un profesionālā azarta un veselā saprāta samēru barikāžu laikā.

Lielākajai daļai cilvēku dzīvi aizņem darbs un karjera, bet nepietiek laika kaut kam dziļākam, trūkst laika garīgām pārdomām, norāda brālis un māsa Daumants un Madara Liepiņi. Viņi izvēlas citu ceļu, un tā dēļ jau pat nācies pārcelt eksāmena laiku uz pusnakti

Vēsturnieks Boriss Sokolovs par to, kāpēc Putina Krievijā drīkst nosodīt Staļina represijas, bet nedrīkst apšaubīt impērisko projektu, par to, kāpēc vāciešiem jābūt pateicīgiem padomju karavīram un kuru Pētera Pirmā mantojuma daļu derētu aktualizēt.

Annija Miezīte ir septiņus gadus veca un joprojām tic Ziemassvētku vecītim. Viņasprāt, vecītis ir mīļš un sagādā dāvanas pēc nopelniem, un Ziemassvētki ir skaisti svētki, jo visi sanāk kopā un jautri pavada laiku. Pēc sarunas ar vecīti Annija pati atzīst – visvairāk atmiņā iespiedušies vārdi par dāvanu ražošanu un rūķu pievilināšanu.

Pamazām iejūtoties grandiozās Elbas filharmonijas Goda ērģelnieces statusā, Iveta Apkalna (40), par spīti aizņemtībai, vienmēr atrod laiku koncertiem arī Latvijā un Ziemassvētku laiku pavada kopā ar ģimeni, to izdzīvojot tik skaistajās mazajās lietās. Savukārt savā otrajā mājvietā Berlīnē novērtē dažādību un aicina nevienu neļauties bailēm.

Šodien