Pērn turpinājās Baltkrievijas īstenotā hibrīdoperācija pret Latviju, Lietuvu un Poliju, instrumentalizējot migrantus no trešajām valstīm un veicinot nelegālu robežšķērsošanu, norāda SAB. Tāpat aizvien aktīvāk bija novērojami Baltkrievijas režīma un tās propagandas mediju mēģinājumi caur informācijas kampaņām negatīvi atainot Latviju, Lietuvu un Poliju.
SAB ieskatā pašlaik nekas neliecina par to, ka pārskatāmā nākotnē šī tendence varētu mazināties, un Baltkrievija, līdzās Krievijai, turpinās radīt apdraudējumu Latvijai caur dažādām hibrīdās karadarbības izpausmēm.
Tomēr, neskatoties uz Baltkrievijas režīma un politiskās elites atbalstu Krievijai, Baltkrievijas sabiedrība saglabājot izteikti atturīgu nostāju pret abu valstu tuvināšanos.
Aleksandrs Lukašenko un viņa valdība aktīvi cenšoties radīt priekšstatu, ka, pateicoties režīma īstenotajai politikai, ir izdevies izvairīties no tiešas Baltkrievijas iesaistes Krievijas izvērstajā karadarbībā pret Ukrainu.
Baltkrievijas režīmam tas ir svarīgi, jo kopumā sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret Krievijas izvērsto karu Ukrainā un it īpaši kritiski - pret ideju par jebkādu tiešu Baltkrievijas iesaisti karadarbībā, norāda SAB.
SAB secinājis, ka Baltkrievijas sabiedrība pārliecinoši negatīvi ir uztvērusi gan algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieku pārvietošanu uz Baltkrieviju, gan lēmumu par Krievijas taktisko ieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā.
Baltkrievijas politikā 2023.gads iezīmēja jaunu tendenci, daudz lielāku uzmanību pievēršot aizsardzības jomai un Baltkrievijas bruņoto spēku stiprināšanai. Baltkrievijas aizsardzības budžeta izdevumi pērn pieauguši par vairāk nekā 50%, kas ir ievērojamākais pieaugums pēdējo gadu laikā, rezultātā veidojot aptuveni 1,4-1,6% no IKP. Tomēr, neskatoties uz šo ievērojamo pieaugumu aizsardzības jomai, iekšējai drošībai atvēlētais budžets turpina būt ar augstāku īpatsvaru kopējos budžeta tēriņos, informē SAB.
Svarīga loma Baltkrievijas sadarbībā ar Krieviju ir tā sauktajam Apvienotās valsts projektam, kas paredz finansējumu dažādām programmām vairākās politikas jomās. Tas Krievijai paver iespējas investēt Baltkrievijas militārajā infrastruktūrā saviem mērķiem, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savu klātbūtni un ietekmi Baltkrievijas teritorijā, uzsver SAB.
Neskatoties uz skaidrajiem izaicinājumiem, Baltkrievijas valdība esot aktīvi centusies veidot optimistiskāku skatu uz tās ekonomisko izaugsmi nākotnē. Tomēr SAB vērtējumā Baltkrievijas valdības prognozes nesaskan ar realitāti. Baltkrievijas ekonomiskās attīstības un budžeta prognozes 2024.gadam uzskatāmas par pārlieku optimistiskām, paredzot netraucētu ekonomisko attīstību un iespēju turpināt aizņemties ārējos finanšu tirgos, par spīti visiem ārējiem faktoriem, tostarp ES un ASV noteikto sankciju efektam
Jau pašlaik Baltkrievijas ekonomiskā un finanšu situācija iezīmē pretējas tendences, uzsver SAB. Lai arī Baltkrievija saredz Ķīnu kā vienu no nozīmīgākajiem ekonomiskās sadarbības partneriem, ES un ASV noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju ir ievērojami pasliktinājušas tās pievilcību. Tā rezultātā Ķīna ir kļuvusi piesardzīgāka attiecībā gan uz finanšu aizdevumiem, gan potenciālu kopīgu reģionālas nozīmes projektu attīstību.
Tāpat, lai gan Krievijas sadarbība ar Baltkrieviju ekonomiskajā jomā ir vērtējama kā ļoti cieša, tomēr arī Krievija esot kļuvusi krietni piesardzīgāka, ņemot vērā nepieciešamību vairāk fokusēties uz savas ekonomikas un finanšu sistēmas stabilizāciju. Šie faktori ir piespieduši Baltkrieviju daudz aktīvāk lūkoties pēc jauniem ārvalstu sadarbības partneriem un potenciāliem preču noieta tirgiem.
Nozīmīgs notikums 2024.gadā ir Baltkrievijā paredzētās parlamenta vēlēšanas. Baltkrievijas režīms maksimāli centīsies nodrošināt pēc iespējas augstu sabiedrības atbalstu un dalību vēlēšanu procesā, tādēļ var paredzēt, ka, lai vairotu apmierinātību sabiedrībā, valdība izrādīs vēlmi palielināt budžeta izdevumus noteiktu vietējo infrastruktūras projektu attīstībai un sociālās programmās, norādījis SAB.
Tas esot nozīmīgi gan Lukašenko režīma varas leģitimitātes stiprināšanai, gan lai mazinātu iespējamas iekšējās nestabilitātes un protesta potenciālu pirms gaidāmajām vēlēšanām. Vienlaikus, lai arī Baltkrievijas valdība apzinās nepieciešamību pēc plašākām strukturālām reformām, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu publiskajā sektorā un spēju sniegt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus, vismaz līdzšinējie centieni šajā jomā esot bijuši nesekmīgi.
Pēdējā gada laikā nav novērojamas būtiskas izmaiņas Baltkrievijas sabiedrības noskaņojumā par notiekošo valstī, atzīst SAB. Sabiedrībā kopumā ir novērojama augsta neapmierinātība ar politisko situāciju, tomēr plaši īstenotās represijas pret politisko opozīciju, medijiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību esot ievērojami mazinājušas jebkādu plašāku protesta iespējamību.
Šī iemesla dēļ lielā mērā visas pilsoniskās sabiedrības un politiskās opozīcijas darbības Baltkrievijas iekšienē publiski ir apsīkušas un aizgājušas pagrīdē. Kopš 2020.gadā īstenotajām neleģitīmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un sekojošiem plašajiem sabiedrības protestiem Baltkrievijas varasiestāžu represiju līmenis joprojām vērtējams kā ļoti augsts, uzsver SAB.
Kopumā Baltkrievijā politiski ieslodzīto skaits pārsniedz 1500 personas, tomēr īstenoto represiju apjoms vērtējams kā vēl plašāks.
Paralēli tam Baltkrievijas valdība turpinot aktīvi vērsties arī pret baltkrieviem ārvalstīs, kas ir aktīvi nostājušies pret Lukašenko režīmu. Piemēram, 2023.gadā Baltkrievija ieviesa izmaiņas likumdošanā, liedzot turpmāk Baltkrievijas pilsoņiem iespēju vēstniecībās nokārtot nepieciešamos dokumentus, lai veiktu darbības ar sev piederošu nekustamo īpašumu Baltkrievijā vai iegūtu jaunus personas apliecinošu dokumentus.
Tā ir vērtējama kā nepārprotami aktīvāka vēršanās pret Baltkrievijas demokrātisko kustību ārpus tās robežām un demokrātiski noskaņoto baltkrievu darbības un aktivitāšu maksimāla ierobežošana, norāda SAB.