Diversiju skaits Eiropā ir pieaudzis, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, sacīja Kallasa, kā piemēru minot zemūdens kabeļa "Estlink 2" bojājumu Baltijas jūrā, par kuriem Somijas izmeklētāji tur aizdomās tankkuģi "Eagle S" no Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes".
Kallasa paziņoja par stingrākiem pasākumiem pret Krievijas kuģiem. Viņa norādīja, ka Krievijas "ēnu flotes" kuģi, kas kuģo, pārkāpjot noteikumus, ir atbildīgi arī par vides piesārņošanu.
Pēc varas nodošanas ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa komandai Vašingtonai būtu jārīkojas pārliecinoši un stingri pret Krieviju un jāatbalsta Kijiva notiekošajā Krievijas iebrukumā Ukrainā, sacīja Kallasa. "Palīdzība Ukrainai nav nekāda palīdzība, bet gan ieguldījums mūsu visu drošībā. Ja ASV stingri nostāsies pret Krieviju, tas novērsīs problēmas ar Ķīnu. Atbalsts Ukrainai pasargās amerikāņus no turpmākiem konfliktiem," sacīja Kallasa.
Kallasa arī norādīja, ka daļu vai visus iesaldētos Krievijas aktīvus varētu izmantot Ukrainas atbalstam karā un valsts atjaunošanas darbos. "Krievijai ir jāmaksā par nodarīto kaitējumu. Kijivas prasība pēc kompensācijas ir pamatota. Mums būtu jāapspriež, kā daļu vai visus iesaldētos aktīvus varētu izmantot Ukrainas stiprināšanai," pavēstīja Kallasa.
Iepriekš ziņu aģentūra "Bloomberg" vēstīja, ka ES līderu vidū atsākusies diskusija par to, ka šim mērķim varētu izmantot ne tikai ieņēmumus no Krievijas aktīviem, kurus Ukraina jau ir sākusi saņemt, bet arī tieši Rietumvalstīs iesaldētos Krievijas līdzekļus. To veicinājusi Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā - politiķis jau iepriekš kritizējis Kijivai sniegtās palīdzības apjomu un nosacījumus.