Zatlera uzklausīšana uzreiz tika sākta ar komisijas vadītājas Ingūnas Sudrabas (NSL) jautājumiem. Viņa jautāja, kas Zatleram zināms par Rīdzenes sarunām laikā, kad viņš bija Valsts prezidents.
"Es pilnīgi droši varu teikt, ka tās (sarunas) ir autentiskas," uzsvēra Zatlers. Par noklausīšanos viņu informējis toreizējais politiķis Šlesers, kurš prezidentam sūdzējies par to, ka viņu noklausoties KNAB un viņam par šo faktu esot informators birojā. Šlesers lūdzis Zatleram kā prezidentam šajā sakarā "darīt kaut ko".
Šlesers gan atteicies atklāt Zatleram informatora vārdu. Ņemot vērā, ka Zatlers kā prezidents nebija tiesīgs iejaukties izmeklēšanā, tad abu saruna tā arī noslēgusies.
Zatlers nenoliedza, ka viņam kā prezidentam interesējusi oligarhu lietas izmeklēšanas gaita un kad šī lieta tiks nodota tiesai. Pēc tikšanās ar Šleseru ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers toreizējam prezidentam apstiprinājis, ka sarunu noklausīšanās process ir ieildzis, taču darīšot visu iespējamo, lai lieta tiktu nodota tiesai.
Zatlers uzskata, ka viesnīcā noklausītās sarunas nebija politiskas sarunas, bet sarunu dalībnieki bija "savējo klubiņš", kas apsprieda "slepenas sarunas ar slepeniem dalībniekiem par savtīgām interesēm." Tās nebija politiskas sarunas starp koalīciju, bet sarunas starp ietekmīgiem cilvēkiem.
Bijušais Valsts prezidents skaidroja, ka politiskām sarunām jānotiek, piemēram, koalīcijas padomē. Šīs padomes dalībnieki tiekas Saeimas telpās, padomes sēžu fakts ir publisks un pēc koalīcijas partneru diskusijām notiek preses konference. "Par Rīdzenes sarunām neviens neko nezin, tajās ir pozīcija un koalīcija un pēc tam nenotiek preses konference," atšķirību skaidroja Zatlers.
Zatlers piekrita, ka Latvijā līdzīgi kā citviet rietumvalstīs ir nepieciešams likums, kas regulē lobēšanu, taču Rīdzenes sarunas nav nekāds lobisms, bet ietekmes pārdalīšana.
Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers "zvana un lūdzas", lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana. Zatlers šodien komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot ir norma.
Jau ziņots, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Pēc tam, kad Saeima 2011.gada 26.maijā nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu toreizējā Saeimas deputāta Šlesera dzīvesvietā, Zatlers kā toreizējais prezidents 2011.gada 28.maijā, ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.
Saistībā ar informācijas nopludināšanu par politiķu noklausīšanos viesnīcā Rīdzene prokuratūra izmeklēja kriminālprocesu par valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu. Šajā lietā bija apsūdzēta KNAB darbiniece, viņas vīrs un bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.
Visi apsūdzētie savu vainu atzina pilnībā, un, ņemot vērā izdarītā nozieguma raksturu, apsūdzēto personības 2012.gadā prokurore piemērojusi priekšrakstu par sodu. Apsūdzētajiem piemēroja piespiedu darbu vai naudas sodu.
papildināta visa ziņa
Barbra
Kā tad nu Sūdraba
Ir smieklīgi