Tradicionālo pasta pakalpojumu apjoms samazinās

Pērn augustā tika atklāts nu jau va/s Latvijas Pasts (LP) pakomātu tīkls, kas ir no investīciju fonda BaltCap Latvia Venture Capital Fund (BaltCap) nopirkts bizness par 1,8 miljoniem eiro. Kas īsti bija darījuma priekšmets – uzņēmums SIA Post Service Kurzeme (PSK) vai arī tā pakomātu tīkls Pasta stacijas, programmatūra? 

LP ir nopircis visus aktīvus un zināšanas – sistēmas, iekārtas, arī pārņēmis darbiniekus, līgumus, kas faktiski pēc būtības nozīmētu uzņēmuma pārņemšanu. Juridiski tas tā nebija, tam bija vairāki iemesli, gan ņemot vērā juridiskās nianses, gan risku izvērtēšanu par potenciālām saistībām nākotnē. Jebkurā gadījumā tika veikta padziļināta izpēte (due diligence). Un beigās izvēlējāmies šādu darījuma veidu, kas bija juridiskais vidusceļš. Taču visā procesā LP darījumam gatavojās tā, kā tas notiek uzņēmuma pilnīgas pārņemšanas gadījumos. Mēs šajā gadījumā gatavojāmies vissarežģītākajai procedūrai, tostarp preventīvi lūdzot Konkurences padomes (KP) konsultāciju, kas pēc būtības mums nemaz nebūtu bijis jādara. Taču, ņemot vērā, ka LP ir valsts akciju sabiedrība, protams, darījām visu, lai darījums ir maksimāli saprotams visām pusēm, tāpēc gājām šādu ceļu un lūdzām arī KP viedokli. Pat neskatoties uz to, ka tieši šajā konkrētajā segmentā mums nebija tādu apjomu, lai varētu domāt par būtisku LP ietekmi vai dominanci. Faktiski pārņēmām jau strādājušu biznesu, un tas noteikti bija viens no ieguvumiem un apstākļiem, kas veicināja izvēli par labu jau funkcionējoša tīkla pārņemšanai, nevis tā veidošanai no nulles. Jā, var diskutēt, cik šis bizness pirms tam bija liels vai mazs, taču skaidrs arī tas – ja tas būtu daudz lielāks, noteikti būtu arī ievērojami dārgāks.

Pirkšanas brīdī pārņēmāt 61 pasta stacijas termināli un visu pārējo biznesu jeb aktīvus – kas noteica darījuma summu 1,8 miljoni eiro? 

Redziet, tas arī ir tas lielākais izaicinājums. Ja mēs būtu privāts uzņēmums, droši vien vispār nebūtu jautājumu par darījuma summu. Tāpēc arī no paša sākuma darījuma struktūru veidojām tādu, ka bijām gatavi nepieciešamības gadījumā iet arī uz Ministru kabinetu (MK) un aizstāvēt šā projekta lietderību uzņēmuma attīstībai. Manuprāt, daudzi valsts uzņēmumi atturas veikt šādus darījumus, jo rēķinās, ka saņems jautājumus par darījuma lietderību, cenas atbilstību u. tml. Tādēļ LP šajā jomā zināmā mērā tagad ir tāds kā celmlauzis – esam pirmais valsts uzņēmums, kas iegādājies jau strādājošu privātu biznesu. Loģiski, arī mums pirms tam bija iekšējas pārdomas par to, kā šo darījumu pareizi novērtēt, kā pēc tam to spēsim skaidrot sabiedrībai. 

Manuprāt, šeit būtiski piebilst – LP 2016.–2019. gada darbības stratēģijā bijām apņēmušies paplašināt un diversificēt savu piegāžu tīklu, lai LP varētu klientiem nodrošināt plašāko, mūsdienīgāko un pieprasītāko pakalpojumu klāstu. Turklāt arī klienti jau ilgāku laiku vaicāja, kādēļ LP nepiedāvā pakomātu pakalpojumus, un norādīja, ka šādus pakalpojumus sniedz citi pasta komersanti. Tāpēc meklējām iespējas, kā šo pakalpojumu izveidot, turklāt zinājām, ka arī citi tirgus dalībnieki izskatīja šāda biznesa izveides iespējas un meklē joprojām.

Manā skatījumā šādu pakalpojumu LP vajadzēja piedāvāt jau krietni senāk, lai nemazinātos mūsu konkurētspēja.

Pirmais solis sūtījumu izsniegšanas dažādošanā bija sadarbība ar degvielas uzpildes staciju tīklu Circle-K, tolaik vēl Statoil, kurš mūsu vārdā klientiem izsniedz LP piegādātos sūtījumus. Mēs šādu sadarbības projektu sākām pirmie Latvijā, taču tagad redzams, ka vairs neesam vienīgie. Nākamais solis bija ideja izmantot pakomātu tīklu operatoru pakalpojumus mūsu piegādāto sūtījumu izsniegšanā. Taču tādā gadījumā mēs būvētu aktīvu ārpus LP sistēmas, kas ar mūsu palīdzību kļūtu stiprāks, tāpēc sapratām, ka stratēģiski pareizāk šādu sistēmu būtu veidot pašu struktūrā. Secinājām, ka vēlamies pakomātu tīklu iegādāties īpašumā, nevis ārpakalpojumā. Ar BaltCap vienojāmies, ka darījums notiek ilgākā laika periodā, kurā viņi mums palīdz veiksmīgāk integrēties šajā segmentā.