Šodien faktiski veicam brīvprātīgu pašiznīcināšanos. Saruna ar demogrāfu Ilmāru Mežu

Īstenībā, ja grib panākt demogrāfijas uzlabojumus, ir jāsāk no otra gala: ar pensijām, lai jauniem cilvēkiem nav daļa savu ienākumu jāatdod maznodrošinātiem veciem vecākiem vai vecvecākiem (kā tas diemžēl Latvijā ir), ar paliatīvo aprūpi, lai nav visai ģimenei jāiekrīt Izmisuma zonā un jākopj smagi saslimis tuvinieks (vēzis, insults) vai jāmaksā Latvijas apstākļos vidējam cilvēkam nepaceļas summas par daudzmaz normālu aprūpes iestādi. Tie ir faktori, kuru dēļ ļoti daudzi atsakās no vēl kāda bērna. Tad nāk ienākumi - algas, peļņa no mazās un vidējās uzņēmējdarbības. Ja tu atver mazu kafejnīciņu un tev visu mazo peļņu aprij nodokļi, cik daudz bērnu tu vari atļauties? Atstājiet mazos ģimenes uzņēmumus savā vaļā. Pietiek, ka viņi paši var sevi un savus bērnus pabarot. Nevajag viņus izģērbt plikus un turēt stresā, ka kuru katru brīdi pie viņiem klauvēs. Daudzi uzņēmīgi cilvēki nonāk parādos un ar bērniem emigrē. Un tikai tad pabalsti.

Bērnu dzimšana ir sociālā atražošanās, jo bērni iet dzīvē ar ģimenē gūtām svarīgām atziņām, priekšstatiem par dzīves jēgu, motivāciju un ģimenē gūtām vērtībām. Svarīgs ir arī komunikācijas stils, kuru bērns iemācās ģimenē - dzīvē viņš tālāk būs līderis vai apzinīgs izpildītājs, bet varbūt iemācīsies būt kluss kaktā tupētājs... Katrs sociālais slānis atražo sevi - mantīgajiem ir daudz bērnu, jo ir iespēja uzturēt veselību, ir iespēja izmantot algotus kalpotājus bērnu aprūpē. Vidusslānim ir mazāk bērnu, nekā pašiem gribētos, jo grūti Latvijā noturēties vidusslānī - bērni velk uz leju karjerā un ienākumos, jo nauda nāk sūrā darbā, pēc kura neatliek daudz spēka un laika 2-3 un vairāk bērnu audzināšanai. Bērni un darbs apēd veselību - ar gadiem to jūt, bet jaunībā to nojauš intuitīvi. Un visbeidzot maznodrošinātie - tie paši sevi aktīvi atražo, maz domājot par bērnu turpmāko dzīves kvalitāti (kas tā tāda?). Latvijā izmirst un aizbrauc vidusslānis. Kurus tas uztrauc? Mantīgos? Trūcīgos?

Diemžēl mirstība ņem pārsvaru arī tādu faktu dēļ kā nelaimes gadījumi, piemēram, ļoti daudz jaunu cilvēku iet bojā noslīkstot, autoavārijās, arī ugunsgrēkos, nodzeras, pārdozē narkotikas, izdara pašnāvības u.c. Varbūt vairāk vajag padomāt, kā saglabāt tos jaunos cilvēkus, kas jau mums ir. Jauniešiem (un ne tikai) būtu jāizturas atbildīgāk pret savu dzīvību un veselību.

Latvieši vairojas tikai "par spīti ienaidniekam". Dodiet mums ienaidnieku!

Pasaulē ir tā- jo bagātāka valsts, lielāki pabalsti, jo mazāk dzimst bērnu. Bērni turīgajās valstīs nav vajadzīgi- tie taču nenes peļņu. Latvijā kara laikā dzima divreiz vairāk bērnu nekā tagad. Secinājums- vajadzīgs karš, lai dzimtu vairāk bērnu.

Mums tak Parādnieka kungs cīnās vaigu sviedros, lai veicinātu dzimstību!

Atbalsts ģimenēm no valsts ir vajadzīgs, bet, vai tikai atbalsta dēļ mēs veidojam ģimenes un radām pēcnācējus. Tā arī, spējam kāpt pāri savam ego, lai pie mazākām domstarpībām neskrietu katrs uz savu pusi?

Negatīva demogrāfija Latvijā ir nevis pēdējos 30 - visus 70 ! Vienkārši , līdz 80 gadu beigām to kompensēja migrācija no lielās un varenās ... Skumji , bet šī ir Eiropas ( un ne tikai Eiropas ) realitāte .