Sistēmas izmēģināšana nav garantētā iespēja. Saruna ar Arni Cimdaru

Šīs ir pirmās vēlēšanas pēc daudziem gadiem, kurās esat no malas vērotāja lomā. Varu izvaicāt kā ekspertu, nevis amatpersonu.

Jā, salīdzinājumā varētu teikt: līdz šim vēlēšanās sajūta man bija kā tēvam – ar mīlestību un atbildību, bet šobrīd tā kā vectēvam – ar mīlestību, bet atbild par to jau citi.

Bet šoreiz vēlēšanas skar problēmas, lielākas nekā citkārt. Vieni to skaidro kā jūsu atstātu mantojumu, citi – tieši otrādi – kā sekas jūsu nomaiņai CVK vadībā.

Ja 21. martā es būtu pats demisionējis ar vārdiem, ka esmu noguris vai ka man ir labāks darbs, tieciet galā bez manis, tad, iespējams, varētu teikt vai minēt, ka tur kaut kas nebija īsti labi. Bet ne jau tā bija. 

Tas, ka es kļuvu lieks, bija politiska izvēle, kaut arī biju gatavs turpināt strādāt ar skaidru redzējumu un darba plānu. 

Diemžēl par šo darba plānu koalīcijas partijas mani nevēlējās uzklausīt. Līdz ar to solītās izmaiņas gan ir, bet, kā redzam, ne visas tās ir pašiem patīkamas.

Ja runājam par tieslietu ministra Bordāna izteikumiem par līgumiem, tad jāsaka, ka tie līgumi par iepirkumiem, kurus es noslēdzu, ir izpildīti sekmīgi, savukārt problēmas ir ar iepirkumu, ko organizēja jau jaunā komisija – par datu apmaiņas sistēmu.

Kādas kļūdas pieļautas, rīkojot šo iepirkumu? Kas bija pamatā tam, ka iepriekšējās balsošanas dienā nobalsot jebkurā iecirknī nevarēja?

Uz kalna virsotni arī ved dažādi ceļi – gan stāvāki, gan lēzenāki. Katra komisija iet savu ceļu, tas, ka tiek izvēlēti dažādi risinājumi, vēl nenozīmē, ka sliktāki vai labāki. Mana priekšrocība šajā gadījumā būtu bijusi tā, ka, ņemot vērā manu pieredzi, sarunās starp CVK un programmu izstrādātāju saņemot jautājumu, es, iespējams, varētu ātrāk sniegt atbildi. Proti, sadarbība būtu bijusi daudz dinamiskāka un, iespējams, ātrāk noslēgtos. Tas ir objektīvi un te nav pārmetums jaunajai komisijai. Manuprāt, komisija ir pielikusi milzīgu darbu. Bet ir arī tā – ja to darītu cilvēki ar pieredzi, nevajadzētu tam veltīt tik lielu piepūli.

Runājot par datu apmaiņas sistēmu – tā uz šīm vēlēšanām bija iecerēta ar nosacījumu, ka iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņi savā starpā var sazināties. Šāds nosacījums nebija nejaušs. Tas sevī arī ietvēra to, ka mums ir milzīgi daudz nezināmo faktoru, kuri ir jānoskaidro, un, ja ir problēmas, jānovērš līdz Saeimas vēlēšanām.

Tā teikt, šis bija kā pilotprojekts?

Saeimas vēlēšanas ir vienā dienā, bez iepriekšējas balsošanas. Mums ir svarīgi, lai tur viss strādātu nevainojami. Un, manuprāt, tas, ka nedaudz vairāk kā pirms gada iepriekšējais parlaments piekrita manis sacītajam, ka šī sistēma ir jāizmēģina Eiroparlamenta vēlēšanās, bija ļoti labi – šīs vēlēšanas parādīja, ka tā rīkoties bija pareizi.

Un tomēr – kur radās problēma?

CVK šī uzdevuma risināšanai ir vismaz divi galvenie partneri – viens no tiem rada programmu, šo organismu, kas strādā, un otrs partneris ir tas, kura vidē tas strādā, kas nodrošina infrastruktūru un aizsardzību no ļaunprātībām, kādas varētu nākt no ārpuses. Šo partneru sistēmām savā starpā jāsadarbojas. Trešdien parādījās simptomi, ka kaut kas nav labi, ceturtdien sistēmas vispār pārstāja darboties. Lai neieslīgtu tehniskās lietās, to var salīdzināt ar alerģiju, kas pēc savas būtības ir cilvēka imūnsistēmas kļūdaina reakcija uz kaut kādiem simptomiem. Šeit arī vienas no sistēmām funkcija ir aizsargāt, tā ir ļoti augsti attīstīta, ļoti niansētā veidā kaut ko uztvērusi kā uzbrukumu, sāk vērt ciet pieejas, lai aizsargātos.

Tātad sistēmas nebija savlaicīgi pietiekami notestētas?

Cik zinu, kamēr šīs pārbaudes notiek ar datu simulēšanu, nekas neparādās, jo tad viss notiek ideālā vidē. Pat slodzes tests, kas bija vairākkārtīgi lielāks nekā tas, kāds bija ceturtdien, izturēja bez problēmām. Un tikai piektdienas pievakarē problēmas vairs nebija, kad tika atrasts nesadarbošanās cēlonis. To nevarēja atklāt starp vēlēšanām, kamēr viss nenotiek reālos apstākļos. Man, protams, ir ļoti žēl, ka cilvēkiem tas radījis vilšanās sajūtu, bet tik un tā tas, kas piedzīvots, ir ļoti svētīgi balsošanas sistēmas attīstībai Latvijā kopumā.

Mērķis attaisno līdzekļus?

Par cilvēku vilšanos runājot – nebija iecerēts, ka balsošana jebkurā iecirknī iepriekšējās dienās ir iespēja, kas tiek garantēta. Jau sākumā teicu, ka tā bija papildu iespēja ar atrunu – ja to var izdarīt.