Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Politiskie vēji un zinātnes diplomātija

Ar Britu Karaliskās biedrības izpilddirektori Dr. Džūliju Makstoni sarunājas Andis Sedlenieks.

Nesen pabijāt virtuālā vizītē Baltijas valstīs. Kādi bija tās galvenie mērķi, un kādas redzat tālākās perspektīvas sadarbībai starp Britu Karalisko biedrību un Baltijas valstu zinātņu akadēmijām?

Es, protams, būtu vēlējusies apmeklēt Baltijas valstis klātienē, diemžēl to neļāva epidemioloģiskā situācija. Tomēr nešaubos, ka nākotnē ieradīšos pie jums arī klātienē. Tāpat jānorāda, ka kopā ar mani šajā virtuālajā vizītē devās arī Karaliskās biedrības Starptautiskās daļas vadītājs Endrū Allens un Eiropas un Āzijas nodaļas vadītāja Lora Viltone, un tikāmies mēs ar trim Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentiem.

Ja runājam par kopējo ideju, tad tās būtība ir uzsvērt sadarbību starp Britu Karalisko biedrību un Baltijas valstu zinātniekiem un pētniekiem, uzsvērt iespējami ciešāku kooperāciju ar, kā mēs to dēvējam, augošo Eiropu, tajā skaitā ar mūsu draugiem Baltijas valstīs, noskaidrot un saprast, kā mēs varētu uzlabot un attīstīt sadarbību, kopīgi panākt iespējami labākos rezultātus. Mēs arī vēlējāmies redzēt, vai Baltijas valstu pētniekiem ir kādas prioritātes, kas pārklājas ar mūsu prioritātēm, un vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir pētniecības mobilitāte. Karaliskajai biedrībai ir atsevišķi fondi, kurus iespējams izmantot cilvēku piesaistīšanai Apvienotajai Karalistei, šos fondus ir iespējams izmantot arī pētniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, ja viņi vēlas strādāt vai izglītoties Lielbritānijā. Tāpat Baltijas valstu pētniekiem ir iespējas izmantot šo fondu līdzekļus dažādu starptautiskās sadarbības projektu ietvaros. Tā ir iespēja iegūt finansējumu pētniecības projektu īstenošanai, piemēram, Latvijā, ja pētniecība tiek veikta sadarbībā ar Karalisko biedrību vai arī citām zinātniskajām institūcijām. Mūsu piedāvātās iespējas šajā ziņā ir plašas. Nozīmīga ir, piemēram, pēcdoktorantūras pētnieku apmaiņa, kas daudziem zinātniekiem ir nozīmīgs solis viņu attīstībā un karjeras veidošanā.

Turklāt mēs vēlējāmies pateikt Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un atbildīgajām ministrijām, ka aktīvi cenšamies mūsu valdībā aktualizēt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu zinātnieku starpvalstu mobilitātei, starptautisko projektu īstenošanai nākotnē. Mēs arī smagi strādājam, lai padarītu vienkāršāku vīzu sistēmu, vīzu saņemšanas kārtību. Ir panākta iespēja saņemt tā dēvēto globālo talantu vīzu, kas ļauj zinātniekiem ļoti ātri iziet cauri sistēmai, tāpat mēs izdarām spiedienu uz valdību, lai tiktu samazinātas vīzu izmaksas, lai tās būtu pietiekami lētas, salīdzinot ar citām valstīm.

Plašāk par šīm iespējām Latvijas jaunie zinātnieki var uzzināt mūsu interneta vietnē. Ja viņi vēlas pārcelties uz Apvienoto Karalisti, tad tas ir iespējams ar Ņūtona starptautisko stipendiju vai Karaliskās biedrības Volfsona stipendiju palīdzību. Savukārt, ja tiek meklētas starptautiskās sadarbības iespējas, iespējas Baltijas valstīs sadarboties ar britu zinātniekiem, tad jāskatās mūsu Starptautiskās apmaiņas shēma – grantu programma, kura izveidota īpaši šādam mērķim. Ar Baltijas valstu kolēģiem atsevišķi apspriedām arī starptautisku kopīgu tikšanos rīkošanu, it īpaši jauno zinātnieku starpā. Šādas tikšanās var būt veids, kā jaunajiem zinātniekiem dibināt kontaktus, iesaistīties starptautiskajā sadarbībā.

Kādi ir prioritārie sadarbības virzieni?

Es teiktu, ka pašlaik jau notiek plaša  dažādas jomas pārstāvošu zinātnieku sadarbība. Labi zinām, ka Baltijas valstīs ir ļoti attīstīti vairāki zinātnes virzieni, no kuriem viens ir, piemēram, kiberdrošība, citi ar informācijas tehnoloģijām saistīti pētniecības virzieni. Vienlaikus, kā jau minēju, jau šobrīd notiek plaša sadarbība, un tas ir pamats tālākas kooperācijas attīstībai.

Apvienotā Karaliste gatavojas atstāt Eiropas Savienību (ES). Kādu ietekmi šis solis atstās uz zinātnisko un pētniecisko sadarbību ar apvienotās Eiropas valstīm, tajā skaitā ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm?

Kā jau minēju, Karaliskā biedrība zinātnes un pētniecības jomā vēlas uzturēt cik vien iespējams ciešas attiecības ar augošo Eiropu. Vienlaikus viens no efektiem, saistītiem ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, ar Brexit, ir mūsu zināma norobežošanās no pārējās Eiropas, kas, raugoties no zinātnieku skatu punkta, nav labākais risinājums, tajā skaitā arī tāpēc, ka mēs vairs neesam daļa no apvienotās Eiropas zinātnes finansēšanas sistēmas. Rezultātā mums nākas uzsvaru likt uz divpusējām attiecībām ar Eiropas valstu zinātniskajām sabiedrībām. Tajā pašā laikā jāatgādina, ka Apvienotā Karaliste nepamet Eiropu, tā tikai izstājas no ES. No Eiropas neesam aizgājuši, un arī nekur nevaram aiziet.

Zinātne kopumā ir starptautisks fenomens, kuras attīstībai nepieciešama cilvēku kustība, iespējas dažādu jomu zinātniekiem atrast citam citu, sadarboties, apmainīties ar informāciju un īstenot kopīgus pētījumus. Mēs gribam būt pārliecināti, ka tas tiks saglabāts un attīstīts tālāk arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Šo iemeslu dēļ mums ir svarīgi, lai Karaliskās biedrības un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbība turpinātos un attīstītos neatkarīgi no politiskajām izmaiņām. Tajā skaitā Karaliskā biedrība ir gatava iesaistīties dažādos projektos. Piemēram, jau pieminētās tikšanās laikā tika apspriesta iespējamā līdzdalība programmā Apvārsnis Eiropa – tā ir ES topošā pētniecības un inovācijas (P&I) programma laika posmam no 2021. gada līdz 2027. gadam.

Jūsu virtuālās vizītes laikā tika arī īpaši akcentēta tā dēvētās zinātniskās diplomātijas nepieciešamība. Ņemot vērā konkrēto šā brīža situāciju, kas tieši tiek saprasts ar šo jēdzienu?

Šeit būtu nepieciešams nedaudz atskatīties vēsturē. Ir bijis daudz tādu laika posmu, kad valstis ir atradušās opozīcijā cita citai, taču vienlaikus šādos laikos zinātnieki (es šeit varu minēt daudz piemēru) ir turpinājuši sadarbību, savstarpējo komunikāciju. Es teiktu, ka tas ir viens no būtiskākajiem zinātniskās diplomātijas aspektiem – ka zinātne ir laba un noderīga ikvienam un ka zinātniskā sadarbība padara labākas daudzas lietas mums apkārt. Zinātniskā sadarbība, zinātniskā diplomātija nozīmē labāku ekonomiku, labāku veselības aprūpi un uzlabojumus daudzās citās jomās. Un, ja mēs varam turpināt zinātnisko diplomātiju, pat neraugoties uz to, ka politiskie vēji, tēlaini izsakoties, ir kļuvuši ļoti auksti, tad mums tas ir jādara. Tas arī ir galvenais no argumentiem, kādus zinātniskā sabiedrība var minēt savām valdībām. Zinātnieku starpā tikmēr nekādi argumenti nav nepieciešami, par mūsu atbalstu zinātniskajai diplomātijai, starptautiskās sadarbības un sakaru uzturēšanai nav nekādu šaubu.

Šā brīža uzskatāmākais piemērs, kā starptautiskā zinātniskā sadarbība palīdz katrai valstij atsevišķi un visai pasaulei kopumā, manuprāt, ir cīņa ar jauno koronavīrusu. Neviena pasaules valsts atsevišķi nevar šo cīņu uzvarēt, ir nepieciešami dati no citām valstīm, starptautiskā sadarbība un ārvalstu speciālistu zināšanas. To dod zinātniskā diplomātija, kas nav atkarīga no politiskās situācijas, valstu atšķirīgiem viedokļiem par dažādiem politiskajiem jautājumiem.

Vai nav tā, ka zinātne un starptautiskā sadarbība ir zaudētājas jautājuma par cīņu ar Covid-19 politizēšanas dēļ? Priekšplānā izvirzās politiķu paziņojumi.

Uzskatu, ka nebūs pārspīlējums teikt, ka pašlaik zinātne atrodas cīņas ar pandēmiju pašā priekšējā līnijā. Par zinātnieku pūliņiem šajā virzienā lielākā vai mazākā mērā ir aizdomājies ikviens no mums. Galvenokārt jau tāpēc, ka tieši zinātniskie sasniegumi un pētījumi būs tie, kas beigās ļaus mums uzvarēt pandēmiju, un es ceru, ka šāds brīdis pienāks iespējami ātri.

Te jāpaskaidro, ka Karaliskā biedrība ir neatkarīga zinātņu akadēmija, mēs varam piedāvāt neatkarīgus padomus šajā ziņā un arī darām to. Esam izveidojuši trīs struktūrvienības, kas sadarbojas ar pandēmiju apkarošanas speciālistiem, tāpat ar padomnieku komitejas starpniecību konsultējam mūsu valdību. Vienlaikus mēs koncentrējamies tikai uz zinātni, uz cīņas ar pandēmiju zinātniskajiem aspektiem.

Politiķi tikmēr izmanto zinātnieku secinājumus, pētījumu rezultātus, ņem vērā ekonomiskos aspektus, sabiedrībā valdošos noskaņojumus. Ja esat atbildīgs politiķis, jūs nevarat sekot tikai zinātnieku ieteikumiem, piemēram, nekavējoties ieviest visaptverošu pašizolācijas režīmu, jo tas nozīmē arī ekonomiskās darbības apturēšanu, problēmas ļoti lielam skaitam cilvēku, viņu ienākumu krasu samazināšanos. Raugoties plašāk, rezultāts var būt ļoti nopietnas ekonomiskās un arī politiskās problēmas, un tas ir jāņem vērā, pieņemot politiskos lēmumus. Mums, zinātniekiem, šajā gadījumā jāpaliek tikai zinātnes robežās un jākoncentrējas uz to, ko var izdarīt zinātne.

Vienlaikus jāatzīst, ka vismaz daļā gadījumu politiķi cenšas sasaistīt savus lēmumus ar zinātni. Ir pietiekami daudz piemēru, kad politiķi saka: mēs sekojam zinātnei, zinātnieku rekomendācijām. Tajā pašā laikā atsevišķu zinātnieku viedoklis vai ieteikumi nav tas pats, kas zinātne kopumā, un attiecīgi gan šādi paziņojumi, gan ieteikumi ir diskutabli. Būtu nepieciešams saprast zinātnisko metožu būtību, veidu, kā tiek veikti pētījumi un izdarīti secinājumi. Sakot, ka viņi vadās pēc zinātnes ieteikumiem, politiķi nereti rada cilvēkos pārliecību, ka zinātne ir kāds viens monolīts veselums, lai gan tas tā nav. Zinātne ir daudzveidīga un daudzšķautņaina joma, kurai, it īpaši pandēmijas apstākļos, vai nu vēl nav atbilžu uz daudziem jautājumiem, vai arī šīs atbildes ir pretrunīgas un nepārliecinošas. Attiecīgi – zinātniekiem ir jāsniedz padomi tikai par jautājumiem, kur situācija ir skaidra un saprotama.

Gan farmācijas industrijas giganti, gan atsevišķas valstis sākušas tā saucamo skrējienu pēc vakcīnas, un tajā, protams, plaši atsaucas arī uz zinātni. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka aiz šā skrējiena stāv lielas komerciālas un arī politiskas intereses. Kā vērtējat šo situāciju?

Karaliskā biedrība arī šajā gadījumā nodarbojas tikai ar zinātniskajiem aspektiem. Esam izveidojuši ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt ziņojumu par vakcīnām pret koronavīrusu, par visiem ar vakcīnām saistītajiem zinātniskajiem aspektiem un tikai par tiem. Protams, mēs saprotam, ka vakcīnu izstrādātājus vada ne tikai zinātniskas intereses, taču ar izstrādes komerciālajiem vai politiskajiem aspektiem mums nav nekā kopīga, tie arī neattiecas uz zinātnisko sadaļu. 

Top komentāri

Krējums Saldais
K
Kad briti samaksās par to, ka Jaltā mūs pārdeva krieviem un krietnu laiku pēc kara Londonas radio meloja, ka tūlīt, tūlīt mēs nāksim un atbrīvosim. Cilvēki ticēja, slēpās mežos un karoja pret padomēm. Pēc tam tos sūtīja uz Sibīriju. Tas lielā mērā ir britu un Londonas radio nopelns.
Krišs to Andrim Sedleniekam
K
Kāds gan patiesai zinātnei sakars ar diplomātiju? Vai tad nepietiek, ka LV lielākā daļa ''zinātnieku''vairs nav zinātnieki bet diplomāti? Ja visi būs diplomāti, kas tad strādās zinātnē un atklās ko jaunu? Tak ne jau diplomāti...Tie tikai atkārto zināmas lietas-pasi ne uz ko jaunu nav spējīgi.
pilnigi
p
muļķīgs raksta nosaukums: Zinātne ir tam lai atklātu patiesību, ne nodarbotos ar meliem, ko dara diplomatija...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē